Turpinājums, sākums piektdienas, 12. jūlija, numurā.

Vietu ir vairāk nekā bērndārzā nācēju

Kāda tad ir situācija ar novada pirmsskolas izglītības iestādēm un bērniem tajās? Kopā novadā mums darbojas 25 pašvaldības iestādes. Tukuma pilsētā: “Karlsons”, “Lotte”, “Pasaciņa”, “Pepija”, “Taurenītis”, “Vālodzīte”. Novadā: atsevišķas pirmsskolas iestādes Kandavā (“Zīļuks”), Pūrē (“Zemenīte”), Slampē (“Pienenīte”) un Engurē (“Spārīte”), kā arī zem skolu “jumta”: Cēres, Džūkstes un Irlavas pamatskolā, Jaunpils vidusskolā, Kandavas reģionālajā pamatskolā, Lapmežciema pamatskolā, Pūres pamatskolas Jaunsātu filiālē, Sēmes sākumskolā, Smārdes, Tumes un Zantes pamatskolā, kā arī Zemītes sākumskolā ar trim filiālēm – Zemītē, Matkulē un Vānē. Vēl jāpiemin Tukuma novada pamatskola “Spārni” ar savu pirmsskolas izglītības programmu, kurai komitejas sēdē bija veltīta atsevišķa diskusija.

Kopējā šo pirmsskolas izglītības iestāžu kapacitāte, proti, telpu pieejamība audzēkņu izvietošanai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir 2196 bērni (neskaitot “Spārnus”), bet kopējais apmeklējums ar 1. septembri prognozējams 2067 bērni dažādās vecuma grupās; tātad pašvaldības bērnudārzu noslodze ar jauno mācību gadu būtu 94 % – tā izriet no Izglītības pārvaldes sagatavotās prezentācijas. Tiesa, tas ir vidējais rādītājs. Būs gan pilni vai pat pārpildīti bērnudārzi, piemēram, Tukumā, Cērē, Džūkstē, Jaunpilī, Pūrē, Engurē, Vānē, gan ar brīvām vietām (Jaunsātos, Zemītē, Matkulē). Uzskaites dati parāda, ka daudzi lauku reģionu bērni apmeklē bērnudārzus pilsētā, un tas saistīts nevien ar pilsētas tuvumu (kā Tumē), bet arī ar vecāku vēlmi izvēlēties bērnudārzu tuvāk savai darba, nevis dzīves vietai.

Demogrāfiskā situācijas uzlabojumi nav gaidāmi

Vai situācija nākotnē uzlabosies? Nē. Analizējot pašreizējos datus par dzimstību, turpmākās prognozes diemžēl ir bēdīgas. Bērnu skaitam samazinoties, attiecīgi saruks arī izglītības, tostarp arī pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklējums. Kā uzsvēruši Izglītības pārvaldes speciālisti, šāda dzimstības samazināšanās jau tuvākajā nākotnē rada nopietnu risku nevien grupu komplektēšanai, bet arī izglītības iestāžu pastāvēšanai. Prognozes uz 2025. un 2026. gada 1. septembri parāda, ka vidējais novada iestāžu piepildījums kritīsies no pašreizējiem 94 uz 60 procentiem jeb, vienkāršā valodā runājot, vairums bērnudārzu būs pustukši. Cerīgāk izskatās Jaunpilī (kritums no 125 uz 89%), bet dažos pagastos apmeklējums samazināsies zem 50%. Tā tas būs, piemēram, Zantē – 42%, Tumē – 28%, bet Jaunsātos un Zemītē – vien 24%. Saglabājoties pašreizējām tendencēm, šo pirmsskolas izglītības iestāžu nākotne neizskatās cerīga. Tas ir tikai likumsakarīgi, ņemot vērā dzimstības datus.

Nesakārtota sistēma noved pie milzīgiem līdzekļu zaudējumiem

Puslīdz skaidrs, ka tuvākajos pāris gados nāksies domāt par pirmsskolas izglītības iestāžu restrukturizāciju, un apspriežamo problēmu ir daudz. Plānošanu apgrūtina dažādi faktori, piemēram, apstāklis, ka bērna un vecāku faktiskā dzīves vieta atšķiras no deklarētās dzīves vietas, tas, ka vecāku darba vieta neatrodas deklarētās dzīves vietas tuvumā un izglītības iestādi ērtāk izvēlēties tuvāk darbam. Jāņem vērā arī iestādes ērta pieejamība (ceļu infrastruktūras aspektā), tendence, ka jaunākie bērni seko vecākajiem uz izglītības iestādēm (ir ērti, ka visi bērni mācās vienā iestādē), kā arī pēdējā laikā parādījusies tendence, ka vecāki pirmsskolas iestādei adresētajos pieteikumos maina vēlamo bērna uzņemšanas laiku (vēlme uzsākt izglītību pēc iespējas vēlāk).

Lauku bērnu aizplūšana uz pilsētas izglītības iestādēm pašvaldībai ir finansiāli sāpīga. Kā izteicās pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, “mēs apmaksājam pustukšus bērnudārzus tuvējos ciemos, kamēr viņi brauc uz pilsētu, un šeit bērnudārzi ir pārpildīti. Tas mums maksā ļoti dārgi, tas ir vesels vienas iestādes gada budžets, kas šobrīd tiek izlietots nelietderīgi,” viņš uzsvēra. Pēc izpilddirektora veiktajiem aprēķiniem, patlaban ir 160 tādu bērnu, kas varētu apmeklēt pirmsskolas iestādes pagastos, bet tomēr dara to pilsētā. Pašvaldības gada budžetā tas veidojot milzīgu pārtēriņu, uzskata I. Liepiņš, norādot, ka reālās viena bērna vietas (vienas vietas, nevis bērna!) uzturēšanas izmaksas iestādē ir aptuveni 400 eiro mēnesī.

Nav informācijas par katru desmito novadā deklarēto bērnu

Izpilddirektora norādītā problēma nav vienīgā, ar ko saskaras pirmsskolas izglītības sistēma. Novada Izglītības pārvaldes speciālisti norāda arī uz faktu, ka novadā ir 244 deklarētie bērni (aptuveni 10% no kopējā deklarēto bērnu skaita), kuri nav reģistrēti nevienā rindā un neapmeklē vispār nevienu izglītības iestādi. Visa šī statistikas dinamika un nezināmie aritmētiskie dati krietni jauc galvu prognožu sastādītājiem un beigu beigās var novest pie tādām fatālām kļūdām, kādu nesen nācās piedzīvot privātajai pirmskolas izglītības iestādei “Brīnumzeme”.

Ko iesaka speciālisti? Demogrāfiskajai situācijai, protams, risinājumus jāmeklē citos līmeņos. Bet, kas attiecas uz ikdienišķajām problēmām, daži ieteikumi ir. Piemēram, ir ierosinājums Tumes pamatskolas pirmsskolas grupā samazināt bērnu uzņemšanas vecumu no 3 gadiem uz pusotra gada vecumu, lai mazinātu pirmsskolas bērnu plūsmu uz Tukuma izglītības iestādēm. Izskanēja arī priekšlikums noteikt, ka minimālais bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs lauku teritorijā ir 10 bērni, – tas nākotnē visticamāk novedīs pie dažu bērnudārzu slēgšanas un raisīs ne mazumu publisku diskusiju, jo īpaši, ņemot vērā izteiktos solījumus par pirmsskolas iestāžu saglabāšanu lauku skolās.

Nobeigums sekos

Guntis Zariņš

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024