Tukumā un novadā

iektdien, 10. aprīlī, Tukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) teritorijā norisinājās ikgadējais konkurss jaunajiem un topošajiem velosipēdistiem «Jauno satiksmes dalībnieku forums 2015».

Aizvadītajās Lieldienās, neskatoties uz diezgan vēso un lietaino laiku, Irlavā notika vairāki pasākumi, kuros bija iespēja lieliski pavadīt brīvo laiku. Zaļajā ceturtdienā dienas centrā pulcējās bērni, kuri gatavoja Lieldienu dekorus, cepa ābolu plātsmaizi un gatavoja gaļas salātus.

Ceturtdien, 9. aprīlī, nodega pērnā zāle pakalnē no Pārupes ielas līdz a/s «Sadales tīkli» teritorijai, nodarot postījumus 20 kW elektroapgādes līnijai, kas apgādā ar elektrību Tukuma pilsētu. Tieši šī ugunsgrēka dēļ uz laiku daļā pilsētas nebija elektrības.

Līdzīgi kā aprīlī pirms gada, arī šogad slēgs nelielo ieliņu Brīvības laukumā pie «Baboon Bar» un Dzimtsarakstu nodaļas. Iemesls tāds pats kā pērn – lai šajā ielā varētu izvietot vasaras kafejnīcas.

iklīdz paliks siltāks, Tukumā sāksies bedrīšu remonts, kā arī ietvju un ielu sakārtošana. Ielas remontēs SIA «Strabag», ietves – SIA «Ribeton», grantētās ielas uzturēs a/s «Latvijas autoceļu uzturētājs».

Lieldienas aizvadītas. Kādas tās bijušas, piedāvājam mūsu foto izlasē no svētku pasākumiem Tukuma novadā (Zentenē, Bisniekos, Slampē), Kandavas novada Cērē un Engures novadā (Smārdes Vēju dārzā un Šlokenbekā).

Pirmdien, Otrajās Lieldienās, Jaunpils pils pagalmā pulcējās novada jaunākā paaudze kopā ar vecākiem. Jau ceļš uz pils laukumu bija rotāts ar Lieldienu simboliem, ko radošajās darbnīcās pirms svētkiem bija veidojuši paši jaunpilnieki. Jau, iebraucot vien novada centrā, bija radīta īsta svētku noskaņa.

Lieldienas ir svētki, kad sanākam kopā, lai piedalītos olu cīņās, krāsotu un ripinātu olas, un izšūpotos tā, lai visu gadu odi nekož! Tā ir arī iespēja vienkārši pabūt kopā ar saviem mīļajiem un jautri pavadīt laiku.

Pūpolsvētdienu, 29. martu, Tukuma Mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi aizvadīja konkursā «Talants Latvijai», kas norisinājās Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē. Ziemas sezonā katru mēnesi vienu svētdienu Zelta zālē muzicē divu vai trīs mūzikas skolu audzēkņi.

Slampes pirmsskolas izglītības iestādes «Pienenīte» skolotājas ir čaklas dažādu izglītojošu kursu apmeklētājas. Kursos gūtās zināšanas tiek liktas lietā, un tā pēc kārtējiem kursiem vidējās grupas skolotājas Skaidrīte un Dzintra ierosināja sagatavot un novadīt bērnu rītu «Ceļojums uz Āfriku».

Kandavas valsts lauksaimniecības tehnikumā konkursa kārtībā apstiprināta jauna direktore Dace Rozentāle. Jāpiebilst, ka 13. jūnijā Kandavas tehnikumā notiks mācību iestādes septiņdesmitgadu jubilejas salidojums. Šajā datumā uz Kandavu dosies bijušie tehnikuma audzēkņi, kuri savulaik mācījušies lauksaimniekiem tik prestižajā skolā.

Sestdien, 28. martā, Tukuma vēstures muzejā «Pils tornis» skanēja Latvijā reti sastopamais santurs – koklei līdzīgs mūzikas instruments, kas izplatīts vidējos austrumos, īpaši Irākā, Irānā un arī Turcijā. Pils tornī to spēlēja Harijs Vargants.

Svētdien, 29. martā, Tukuma Raiņa ģimnāzijā notika vokālo ansambļu skate, kurā piedalījās 34 vokālie ansambļi no Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novada, un Zebrenes pagasta.

2000. gada 4. aprīļa «Neatkarīgajās Tukuma Ziņās» lasām lasām par Agra Smeltera uzņēmumu SIA «Līvas», kas Jaunpilī nesen kā uzsācis darbību. Biznesa sākumam Agrim bijuši vien 200 lati, pieredze, ka ar lauksaimniecību īsti nopelnīt nevar, un liela apņemšanās.

Labi zinot, ka Tukuma kultūras nama Amatierteātra kolektīva aktierim Mārim Kosolapovam piemīt lieliska humora izjūta, atļāvos šim materiālam tieši šādu virsrakstu… Saņemot ielūgumu uz Māra ”dzīves un skatuves radošās darbības jubileju”, ir gluži vienalga, vai jaukajā vinjetē ielogotais skaitlis „50”attiecas uz dzīvi vai radošo darbību.

Ceturtdien, 19. martā, Džūkstes kultūras namā notika iedzīvotāju sapulce, kuru vadīja Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldes vadītāja Dace Pole; tajā piedalījās un uz jautājumiem atbildēja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans un Teritoriālās attīstības komitejas priekšsēdētājs Indulis Zariņš, Valsts policijas Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs…

Šīs nedēļas nogalē, no 27. līdz 29. martam, visā Latvijā jau septīto gadu pēc kārtas norisināsies tradicionālo prasmju diena. Tajā šo prasmju zinātāji uzņem pie sevis mācekļus. Projekta būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm.

Ceturtdien, 26. martā, nevienu vien tukumnieku pārsteidza vienreizējs skats – trīs duči jauno māmiņu ar bērniem ratiņos vai pie rokas devās gājienā uz Melnezeru, lai kopā ar bērniem atpūstos veselīgi – baudītu svaigu gaisu un mundri vingrotu.

Jautā lasītājs: “Pirmdien, 23. martā, ejot gar māju Tukumā, Talsu ielā 2, pamanīju uz ielas mētājamies ķieģeli. Paskatoties uz augšu, kļuva skaidrs, ka tie sieti, kas ir salikti mājas augšējos stāvos, nenotur to visu, kas gāžas lejā. Jau aizgājām uz domi un pateicām, ka tā ir noticis, bet neredzam, ka kaut kas būtu izdarīts…

Teju kā vienā no pavasarīgajām pēcpusdienām Kandavas pilsētas bibliotēkā satikās lasītāju klubiņa biedres, vairums vidēja gadagājuma dāmas, lai uzklausītu Rīgas Stradiņa universitātes docenta, uzturzinātnes speciālista, onkologa Guntara Selgas ieteikums par veselīgu dzīvesveidu un uzturu.

Ceļi pašvaldībā ir noteicošie, lai nodrošinātu apdzīvotību un attīstību. Šogad to uzturēšanai finansējums ietaupījās, jo nebija jātīra sniegs. Ko par šo un arī 2015. gadam piešķirto naudu paredzēts veikt, jautājam Engures novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam.

Tukuma patversmē joprojām ikvienam, kam ir bažas par veselību (ne tikai tiem, kam ir problēmas ar alkoholu, narkotikām vai citām atkarībām), ir iespēja veikt eksprestestus, lai izslēgtu iespējamo inficēšanos ar HIV, hepatītu un citām saslimšanās, kā arī apmainīt šļirces.

Mūžības ceļos devusies ASTRĪDE IVASKA (07.08.1926 – 24.03.2015). Viena no lielākajām mūsu laika latviešu dzejniecēm. Viņa sevī iemiesoja mūsu pirmās brīvvalsts cilvēku dziļo sirds un kultūras inteliģenci, rūpes par savu tautu, savas valsts likteni.