24. oktobrī, Ledus halles konferenču zālē Tukuma pensionāru biedrības valde uz tikšanos bija aicinājusi visas biedrības paspārnē darbojošās interešu grupas, pulciņus un kolektīvus. Rezultātā iznāca ļoti saturīga pēcpusdiena, kurā daudzi pensionāri tuvāk iepazina cits citu, uzzināja par iespējām gan interesanti pavadīt brīvo laiku, gan noskaidroja, kur vērsties, ja gadās kāda vienatnē neatrisināma problēma.

Veselība – pašu rokās

Neapšaubāmi, ka viens no pensionārus visvairāk interesējošajiem jautājumiem ir veselība! Vai gan kādam ir noslēpums, ka pusi mūža mēs savu veselību vieglprātīgi maitājam, otru pusi – mēģinām saglābt, salāpīt.

Par to stāstīja Tukuma Diabēta biedrības vadītāja Rasa Hohmanne, atceroties gan biedrības dibināšanas pirmsākumus, gan salīdzinot toreizējās un tagadējās iespējas diabēta pacientu ārstēšanā un normālas dzīves kvalitātes nodrošināšanā. R. Hohmanne lūdz klātesošos būt atsaucīgiem, ja zina diabēta pacientus, kam vajadzīgs atbalsts – palīdzēt viņiem atrast ceļu uz Diabēta biedrību, jo mūsu rajonā ir vairāk nekā 1400 diabēta pacientu, taču tikai mazākā puse no viņiem izmanto to, ko spēj piedāvāt biedrība.

Savukārt, veselīga dzīvesveida un veselīga uztura speciāliste, Diabēta apmācības medmāsa Līga Strautiņa runāja par to, kā pašiem rūpēties par savas dzīves kvalitāti, atgādinot, ka dzīvot nozīmē būt mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli. Ikvienam nepieciešams citu atbalsts, lai spētu justies drošs, lai izjustu emocionālo komfortu – justos kādam vajadzīgs, mīlēts… Kāpēc, retoriski jautāja L. Strautiņa, mēs automašīnai tehnisko apskati veicam reizi gadā, bet paši… 20 gadus neejam uz poliklīniku, lai pārbaudītu asinsspiedienu, cukura, holesterīna un tauku līmeni asinīs, lai iztaisītu kardiogrammu? Jo tad, kad vienudien pēkšņi sajūtamies slikti, daudz kas var būt jau nokavēts un vairs nav labojams, daudzi procesi notiek neatgriezeniski. Tikai, nonākuši slimnīcā, būdami kritiskā situācijā, daudzi saprot, ka arī tā var būt laime, ka pats spēj elpot, aiziet uz tualeti… Ir tik daudz cilvēku, kas to nespēj!

Un tomēr – visas mūsu kaites “sākas galvā". Tikai no mums pašiem atkarīgs, vai spēsim saglabāt veselīgu optimismu un pozitīvu attieksmi pret dzīvi, arī tad, ja veselības jomā neiztiekam bez problēmām.

Pārskats un diskusija – vienlaikus

Uzrunājot klātesošos, Tukuma Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Krecere uzsvēra, ka šī tikšanās iecerētu galvenokārt kā diskusija – par to, kas padarīts, kas vēl būtu darāms un kas traucē piepildīt atsevišķas ieceres. Tā kā S. Krecere vienlaikus ir arī viena no Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētaja vietniecēm, tad viņa pastāstīja arī par tām aktivitātēm, ko federācija veic valdības un Saeimas līmenī – par piedalīšanos likumprojektu un likumu grozījumu izstrādē, kas saistīti ar pensijām un vecāka gadagājuma ļaužu nodrošinātām vecumdienām. Viņa klātesošos iepazīstināja arī ar pilsētas Pensionāru biedrības valdi, kurā darbojas 11 cilvēki: Jānis Kotāns (vietnieks), Irēna Mejūbere (grāmatvede), Maija Kubele (sekretāre), Maiga Dundure (kasiere), Ženija Strēle (kultūras darba vadītāja) un viņas palīdzes – Velta Lagzdiņa un Lija Lonerte, kā arī sociālo darbinieku grupa: Rita Bērziņa, Raisa Akmane, Arvīds Brakovskis, Ilga Kalēja, revidente Lilita Smeile. Uzteicamas ir arī Siliņu ģimenes pūles, palīdzot izstrādāt maršrutus kopīgajām ekskursijām.

"Ziemas" un "vasaras" himna un citi pārsteigumi

Dažādi pārsteigumi sākās, kad atsevišķi kolektīvi – un to nu pensionāru biedrībā nav mazums! – iepazīstināja ar sevi, saviem labajiem darbiem. Sociālo darbinieku grupas vadītāja Rita Bērziņa gan bija lietišķa, iepazīstinot ar savu deviņu cilvēku aktīvistu grupu, stāstot par darbošanos pilsētas mikrorajonos. Taču tad, kad pie vārda tika biedrības Dāmu klubs, skanēja visa zāle! Un kā nu ne – kurš latvietis gan nezina vai nav dziedājis tautasdziesmu «Bēdu manu, lielu bēdu»! Taču izrādās, ka tā klubiņam ir…"Ziemas" himna! Vasarās, sanākot kopā, sākumā ikreiz nodziedot «Caur sidraba birzi gāju», jo tā ir…"vasaras" himna! Kā pastāstīja klubiņa vadītāja Marija Kubele, tad visas dāmas ir atraktīvas, dzīvespriecīgas, darbīgas un kopā sanāk jau 11. gadu! Ka dāmas ir arī disciplinētas, varēja pārliecināties ikviens – uz šo pasākumu viņas bija ieradušās viskuplākajā skaitā!

Ar sieviešu vokālo ansambli «Sidrabrasa» iepazīstināja tā dalībniece Lija Lonerte, jo vadītāja Dace Perševica neesot varējusi ierasties. Sešus gadus kolektīvs klausītājus priecējis kā ansamblis «Ieviņa», bet nu jau septīto gadu ir «Sidrabrasa», kas guvis arī ievērojamus panākumus. Šī gada Dziesmu svētkos vokālo ansambļu skatē izcīnīta godpilnā trešā vieta! Protams, ar smaidu atzina Lonertes kundze, bija jāiztiek ar godu vien, jo žūrija jau iepriekš lēmusi, ka pensionāru ansambļu grupā pirmā vieta netiks piešķirta, bet pirmās vietas taču saistītas ar naudas balvām.

Nepieminēts nepalika arī seno balles deju kolektīvs «Romantika», un tas nekas, ka kolektīva mājvieta ir Tukuma kultūras nams – dejotāji taču visi savējie! Ar Veselības grupu «Možums» klātesošos iepazīstināja Irēna Mejūbere, vingrošanas pasniedzējai Santai Stiuriniecei šī bija darba diena… Toties, «Možuma» dāmu iedrošināti, izvingroties varēja visi zālē esošie! Literātu kluba «Zāles dvēselei» vadītāja S. Krecere pastāstīja par tām jaukajām tiekšanās reizēm, kad viņu pulkā viesojās rakstnieki, dzejnieki, žurnālisti. Un visiem esot patiess prieks, sekot līdzi, kā mūsējiem veicas, prieks par katra mūsu novadā dzīvojoša autora jauniznākušu grāmatiņu! Savukārt, Ženija Strēle visus iepazīstināja ar organizāciju «Baltā Māja», kas aptver 33 pasaules valstis, Latviju ieskaitot. Šajā organizācijā viņa kopā ar Ritu Āboliņu pārstāv mūsu rajonu. Pērn abas kundzes, aktīvi sadarbojoties ar skolu jauniešiem, veica aptauju par Veco ļaužu dienas ieviešanu mūsu valstī. Diemžēl Saeima bijusi pret to, lai gan vecie ļaudis neprasīja ne materiālus labumus, ne naudu, ne brīvdienu – tik vien, lai viņus atceras…

Dzīve – piepildīta!

Sanāksmē tika runāts arī par problēmām, ar kurām nākas sastapties pensionāriem. Vispirms jau – telpu trūkums. Pensionāru biedrībai atvēlētās telpas Pasta ielā jau sen kļuvušas par šaurām, tās ir arī nemīlīgas, nav piemērotas nodarbībām (izņēmums ir Veselības grupa «Možums», kam savu zāli Tidaholmas ielā divus rītus nedēļā vingrošanai laipni atvēl pilsētas domes Sociālā nodaļa). Jācer, ka pēc novada izveidošanas kādā no Tukuma domes īpašumiem atbrīvosies telpas…

Noslēgumā Pensionāru biedrības biedri atzina, ka tiem, kas darbojas, kas nenoslēdzas savas mājas vai dzīvokļa četrās sienās, dzīve ir piepildīta! Ar rūpēm un prieku, ar patīkamiem notikumiem un pienākumiem, ar labiem draugiem un neaizmirstamiem ceļojumiem. Un kur nu vēl lielākais no visiem priekiem – sagādāt patiesu prieku citiem!