"No ligzdas izkritusi sudrabkaija, jāpalīdz putniņu dabūt vietā! Ja ne, būs ziepes. Putniņu no jumta, kur atrodas tā ligzda, uzpasē sudrabkaijas mamma un paps. Knābji tiem asi, var savainot bērnus, kuri turpat līdzās spēlējas; arī kaķi vai suņi, kuri ar interesi uzlūko mazo putnēnu, cibiņu var "nožmurīt"." Apmēram tāds jandāliņš vakar pirms pusdienas laika norisinājās Meža ielā, kur kādas mājas rotaļlaukumā pastaigājās kaijas mazulis.

Dzīvniekmīle Simona Grundule uz karstāko zvanīja glābšanas dienestam, lai brauc glābt mazo putniņu un palīdz tam nokļūt atpakaļ ligzdiņā uz mājas jumta. Tika zvanīts arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, lai brauc lūkot, kā palīdzēt – ja nu putnam gripa vai kāda cita slimība? Kārtībai jābūt! Radās jautājums, vai maz putnu var rokās ņemt, vai pēc tam mamma un paps pretī ņems? Un ja var, kā to izdarīt?
Inspektores Velta Brence un Ilze Damberga uz karstām pēdām bija klāt. "Putns ir vesels, ēd zāli," secināja inspektores. Atbrauca arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Tukuma brigādes komandiera vietnieks Ainis Malevics, taču pacēlāju neatveda, jo varot putnu pa bēniņu lūku nogādāt "mājās". Kamēr domājām, kā organizēt "glābšanas" operāciju, putns mierīgi knābāja zālīti, padzērās no ūdens peļķes un pozēja sanākušajiem ļaudīm, kuri bija atnākuši dot padomus, kā kaiju glābt. A. Malevics atveda vēl divus glābējus: Raimondu Trēdi un Uldi Kauliņu un lūkoja pa visiem putniņu noķert. Tostarp bēniņu lūkas atslēga ar jau bija atrasta.
Pa to laiku, kamēr cilvēki rosījās, sudrabkaijas "sīcis" ieskrējās, savicināja spārnus un prom bija. Nolaidās uz mājas jumta kores un savā putna balsī pateicās tiem, tur lejā, kas nelido: "Paldies par rūpēm! Es vēl tikai mācos lidot, tāpēc tā sanāca…"