Rudens sākumā, kad bioloģiskie dārzi un lauki dāsni sniedz ražu, ir plašas iespējas baudīt Latvijā augušu dārzeņu, augļu un citu ekoproduktu garšu. Iepērkoties septembrī, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis aicina vismaz vienu vai dažus produktus katrā pārtikas sagādes reizē izvēlēties bioloģiski sertificētus, par ko var pārliecinoties, atrodot zaļo ekolapiņu uz iepakojuma.

Piena produktus, graudaugu izstrādājumus un citus bioloģiski sertificētus produktus arvien plašākā klāstā var iegādāties lielveikalos, bet ir vērts tos meklēt arī pārtikas interneta veikalos, tirdziņos un pirkt pa tiešo no biozemniekiem. Līdz ar pandēmiju daudzas bioloģiskās saimniecības ir attīstījušas tiešās piegādes – lauksaimnieki savu izaudzēto un saražoto piegādā līdz pat pircēja namdurvīm.

«Izvēloties bioloģisko pārtiku, pircējs ar katru pirkumu sekmē bioloģisko daudzveidību, palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām un vides piesārņošanu, atbalsta augstākus labturības standartus lauksaimniecības dzīvniekiem, samazina pesticīdu ietekmi uz veselību un dabu,» skaidro G. Norkārklis. «Dodot priekšroku Latvijā ražotiem bioloģiskajiem produktiem, kurus veikala plauktā var atpazīt pēc preču zīmes «Latvijas ekoprodukts» uz iepakojuma, pircējam ir iespēja ievērojami saīsināt pārtikas ķēdes garumu, savukārt, iegādājoties bioloģiskos produktus pa tiešo no zemniekiem – saņemt labāko pārtiku tieši no lauka galdā,» uzsver G. Norkārklis.

Visu septembri Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija sociālajos medijos un ar citām aktivitātēm informēs un skaidros to, kāpēc ir svarīgi ar savu pirkumu atbalstīt bioloģiskos lauksaimniekus un izvēlēties bioloģisko pārtiku. Savukārt 22. septembris starptautiski tiek atzīmēta kā Bioloģiskās pārtikas diena, lai uzsvērtu katra pircēja iespēju, iegādājoties pārtiku, izdarīt izvēli par labu savai un planētas veselībai un atbalstīt godīgu pārtikas ceļu no ražotāja līdz patērētājam.

Pašlaik Latvijā vairāk nekā 4000 zemnieku saimniecību ir bioloģiski sertificētas, kopā apsaimniekojot gandrīz 300 000 hektāru zemes (15% no lauksaimniecības zemes  Latvijā).

1995. gadā dibinātā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija kļuvusi par vienu no lielākajām lauksaimnieku organizācijām Latvijā, apvienojot pusotru tūkstoti bioloģisko zemnieku, pārstrādes uzņēmumu un zaļi domājošu un ēdošu cilvēku. Tomēr bioloģiskās lauksaimniecības idejas progresīvi domājošu zemkopju vidū Latvijā sāka virmot jau agrāk – Atmodas laikā. Eiropā tās radās aptuveni pirms simt gadiem kā pretvilnis pieaugošajam ķīmisko vielu patēriņam pārtikas ražošanā.

Kas ir bioloģiskā lauksaimniecība?*

1. Pilna cikla saimniekošana

Bioloģiskās saimniecības tiecas uz pašpietiekamību, jo izmanto maksimāli daudz iekšējo resursu. Saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem lopkopībai ir jābūt saistītai ar zemi, proti, saražotie kūtsmēsli jāizmanto augu mēslošanai laukos un dārzos, kur atkal izaug barība mājlopiem un pārtika cilvēkiem. Videi nedraudzīgā bezzemes lopkopība ir aizliegta.

2. Visa sākums – veselīgā augsnē

Augsnes auglību bioloģiskie zemnieki palielina bez slāpekļa un citiem minerālmēsliem, toties izmanto dabai draudzīgas metodes – augu seku, zaļmēslojuma augus, kompostu. Augsnes ielabošanai atļauts lietot arī videi draudzīgos mikroorganismu preparātus un biodinamiskos preparātus.

3. Nezāles, kaitēkļi, slimības?

Bioloģiskā lauksaimnieka arsenālā nav nevienas ķīmiskās indes, lai apkarotu nezāles, kaitēkļus un slimības. Pieeja ir pavisam cita. Piemēram, ar nezālēm tiek galā, izmantojot augu seku un dažādus kultivēšanas paņēmienus. Kaitēkļus apkaro, mācoties no dabiskas vides, – ar to dabiskajiem ienaidniekiem, kā arī sējot augus, kas dabiski izdala kaitīgajiem organismiem netīkamas vielas. Ja kultūraugus neizdodas pasargāt šādā veidā, drīkst izmantot kādu no nedaudzajiem bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautajiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas veidoti no dabas vielām.

4. Kā iegūst bioloģisko sertifikātu?

Lai iegūtu sertifikātu, saimniecībai vispirms divus gadus kontroles institūciju uzraudzībā jāparāda, ka tā spēj strādāt dabai draudzīgi, ievērojot visas bioloģiskās lauksaimniecības prasības. Tikmēr saimniekiem jāiegūst arī atbilstoša izglītība, klātienē vai tiešsaistē apmeklējot īpašu mācību kursu par bioloģisko lauksaimniecību. Ja viss ir paveikts labi, pēc šī perioda beigām saimniecība iegūst sertifikātu, un tikai pēc tam saražoto produkciju drīkst marķēt un saukt par bioloģisku.

5. Kā kontrolē bioloģiskos lauksaimniekus?

Latvijā biosertifikātus piešķir un kontroli nodrošina divas institūcijas – SIA Vides kvalitāte un SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs. Izlases veidā tiek veiktas analīzes, visās saimniecībās notiek ikgadējas pārbaudes, bet tiek rīkotas arī ārpuskārtas pārbaudes. Ja tiek atklāti pārkāpumi, sankcijas ir bargas – lauksaimniekam jāatmaksā saņemtās subsīdijas, un tiek anulēts bioloģiskais sertifikāts. Bioloģiskos ražotājus pārbauda arī Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, darbību izvērtē Lauku atbalsta dienests.

Kāpēc produkcija no bioloģiskajām saimniecībām ir tīrāka, veselībai drošāka un dabai draudzīgāka?

– Bioloģiskie lauksaimnieki neizmanto ķīmiskos pesticīdus.

– Stingri ierobežota antibiotiku lietošana, aizliegts tās lietot profilaktiski.

– Nav pieļaujama ĢMO izmantošana ne pārtikā, ne dzīvnieku barībā.

– Sintētisko minerālmēslu lietošana ir aizliegta.

– Audzējot dzīvniekus, netiek izmantoti hormonu preparāti.

Īpašie principi bioloģiskās pārtikas pārstrādē:

– Tikai no bioloģiski sertificētām sastāvdaļām.

– Saudzīgs pārstrādes process.

– Neizmanto nelabvēlīgas pārtikas piedevas un palīglīdzekļus.

– Neizmanto pārtikas inženierijas nanomateriālus, kas var nevēlami ietekmēt veselību.**

Kā pārliecināties?

1. Par bioloģiskiem un ekoloģiskiem drīkst saukt tikai tādus produktus, kam ir bioloģiskās lauksaimniecības marķējums – zaļā ekolapiņa, meklē to uz iepakojuma!
2. Ja marķējuma nav, bet tirgotājs apgalvo, ka produkts ir bioloģisks, lūdz uzrādīt ražotāja bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. To pieprasīt ir katra pircēja tiesības.
3. Šaubu gadījumā ielūkojies Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā, kur apkopoti visi Latvijā reģistrētie bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi: ej.uz/biologiskie-uznemumi

Bio = eko = organic

Nemulsti – bioloģiska un ekoloģiska pārtika ir viens un tas pats! Tomēr šos vārdus nedrīkst lietot neatbilstoši. Noteikumi aizliedz izmantot terminus «bioloģisks», «ekoloģisks» un to saīsinājumus (bio, eko), tāpat anglisko «organic», ja uzņēmums neražo produkciju saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības normatīvajiem aktiem un nav saņēmis to apliecinošu sertifikātu. Tādējādi tirgus tiek sargāts no viltvāržiem.

ES zaļā ekolapiņa + Latvijas ekoprodukts

– Kopš 2011. gada miljoniem pārtikas produktu Eiropas Savienībā rotā vienots marķējums bioloģiskajai pārtikai – zaļā ekolapiņa. Tā ne tikai garantē produktu atbilstību Eiropas Savienībā vienotajām prasībām, kas nosaka bioloģiskās pārtikas augstos standartus, bet arī palīdz pircējiem orientēties piedāvājumā, signalizējot par veselībai un videi draudzīgāko izvēli.

– Ja uz produkta ir preču zīme Latvijas ekoprodukts, tā ir papildus garantija, ka tas audzēts un ražots Latvijā. Šis ir brīvprātīgs marķējums, kas lietojams tikai kopā ar ES zaļo ekolapiņu, un to piešķir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

! Atceries – citi pārtikas marķējumi var būt maldinoši, tāpēc, meklējot bioloģisko pārtiku, vienmēr uzticies tikai ES ekolapiņai un Latvijas ekoproduktam.

*Bioloģiskās lauksaimniecības kritēriji noteikti Eiropas Savienības regulā Nr. 834/2007 (ej.uz/bio_regula), bet no 2022. gada spēkā stāsies jaunā regula Nr. 2018/848 (ej.uz/jauna_regula).

**Prasība jaunajā bioloģiskās lauksaimniecības regulējumā (ej.uz/jauna_regula).