Lai arī to liedz likums, izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas (ZZS) vīrs Pēteris Rivža, kurš ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) prorektors un amatpersona, pērnā gada sākumā ar sievu kā LLU profesori noslēdzis līgumu par 600 latiem.

Līgumā Rivža apņēmusies izglītot sievietes biznesa jautājumos. Kā raksta laikraksts "Diena", toreiz Rivža bija Saeimas deputāte, un likums atļauj to savienot ar pedagoģisko darbu, tiesa, amatpersonas ienākumu deklarācijā Rivža šo summu nav uzrādījusi. Kopējais maksimālais naudas sods par abiem šiem pārkāpumiem var sasniegt 500 latu.

Šos likuma pārkāpumus pērn atklājuši auditori, kas revidējuši Eiropas Savienības (ES) projekta "Sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā" naudas izlietojumu, ko daļēji finansē arī Zemkopības ministrija. Līgums starp P.Rivžu un B.Rivžu noslēgts par mentoringa kustības izplatīšanu un mentoru apmācības organizēšanu Latvijā 2006.gada pirmajā pusē.

Šis ir Eiropā izplatīts uzņēmējdarbības modelis, kad biznesā iesaistītās sievietes sniedz atbalstu lauku sievietēm – dalās pieredzē, zināšanās un profesionālajās iemaņās. Auditori par interešu konfliktu ziņojuši Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) toreizējam direktora pienākumu izpildītājam Andrim Krūmam, cerot, ka viņš vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) birojā, taču viņš to nav izdarījis.

Toreizējais aģentūras finanšu eksperts Jānis Riežnieks stāstīja, ka Krūms grasījies iesniegt ziņojumu KNAB, taču solīto nav pildījis – to nācies darīt viņam pašam. Krūms, kurš patlaban ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Valsts sekretāres padomnieks, ir pretējās domās – lūgts paskaidrot savu neizdarību, viņš brīdi klusējis, tad sācis skaidrot, ka dokumentu nav redzējis un neko virzīt tālāk nav solījis. "Tas nav mans pienākums – es nevadu nevienu no tām iestādēm," sacījusi amatpersona.

"Esmu piedalījusies konkursā un vinnējusi, vīra lēmums nebija izšķirošs, vienkārši pēc saviem pienākumiem viņam vajadzēja parakstīt līgumu," sacījusi Rivža un piebildusi, ka nav pietiekamā mērā pievērusi uzmanību ministres amata savienošanai ar akadēmisko darbību. "Piekrītu, ka varbūt bija jāļauj līgumu parakstīt kādam no darba grupas, nākotnē par to domāšu," teikusi ministre, atzīstot, ka 600 latus saņēmusi. Pēc jautājuma, kādēļ ministre tos nav deklarējusi, telefona saruna aprāvusies. Ar P.Rivžu laikrakstam sazināties nav izdevies.

Kā stāstījis KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, birojā par ministres interešu konfliktu pēc Riežnieka iesnieguma notikusi pārbaude. Par tās rezultātiem viņš sola informēt šonedēļ.