Šajā nedēļas nogalē aizvadītais referendums par Satversmes grozījumiem, ar kuriem bija iecerēts dot tautai tiesības iniciēt Saeimas atlaišanu, ir bijis trešais apmeklētākais atjaunotās Latvijas vēsturē.

Referendumā par grozījumiem Satversmē ir piedalījušies vairāk nekā 610 000 vēlētāju, taču balsotāju skaits nebija pietiekams, lai tautas nobalsošanu atzītu par notikušu.

Referendumā vairāk nekā 96% dalībnieku ir balsojuši par tiesību došanu iedzīvotājiem rosināt Saeimas atlaišanu, liecina provizoriskie referenduma rezultāti, apkopojot balsojuma rezultātus 966 no 998 vēlēšanu iecirkņiem. Pašlaik Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir saskaitījusi 611 628 vēlētāju balsis, 591 697 jeb 96,74% no kuriem ir iestājušies par Latvijas pamatlikuma papildināšanu, savukārt 18 359 jeb 3% ir bijuši pret to.

Balsstiesības 2.augustā bija 1 515 213 vēlētājiem, tādējādi, lai grozījumi Satversmē stātos spēkā, par tiem bija jānobalso pusei jeb 757 607 vēlētājiem. Pašlaik apkopotie rezultāti liecina, ka par Satversmes grozījumiem ir nobalsojuši 591 697 cilvēki jeb 39,05% balsstiesīgo.

Līdz šim visvairāk cilvēku piedalījās tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Šajā referendumā piedalījās 1 010 467 vēlētāji, no kuriem 66,97% jeb 676 700 nobalsoja par Latvijas iestāšanos ES.

1998.gadā tautas nobalsošanā par grozījumiem Pilsonības likumā piedalījās 928 040 jeb 69,16% vēlētāju, no kuriem par likuma atcelšanu balsoja 416 584 jeb 44,98% balsotāju, bet pret likuma atcelšanu bija 487 559 jeb 52,54% balsotāju.

Gadu vēlāk – 1999.gadā – referendumā par pensiju likumu piedalījās vairs tikai 339 879 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi. 320 071 jeb 94,17% no visiem balsotājiem iestājās par likuma atcelšanu, savukārt pret balsoja 18 160 jeb 5,34% balsotāju. Lai šī tautas nobalsošana būtu notikusi, tajā vajadzēja piedalīties vismaz 482 334 vēlētājiem.

Pērn Latvijā notika tautas nobalsošanā par grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos, kuros piedalījās attiecīgi 338 348 un 338 342 vēlētāji. Saskaņā ar Satversmi, lai tautas nobalsošana būtu notikusi, tajā bija jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 453 730 vēlētājiem, tādējādi tautas nobalsošanā saņemtais derīgo balsošanas zīmju kopskaits par katru no likumiem nebija pietiekams, lai tautas nobalsošanu uzskatītu par notikušu.

Savukārt 1991.gada 3.martā mūsu valstī notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību. Šajā aptaujā varēja piedalīties visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, un aptaujas dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?"

Aptaujas sarakstos bija iekļauti 1 902 802 republikas iedzīvotāji, no kuriem aptaujā piedalījās 1 666 128 jeb 87,56% balsstiesīgo. Ar atbildi "jā" balsoja 1 227 562 jeb 73,68% balsotāju, bet atbildi "nē" izvēlējās 411 374 jeb 24,69% balsotāju. Sabojāto aptaujas zīmju skaits bija 27 192 jeb 1,63%.

Salīdzinoši 9.Saeimas vēlēšanās 2006.gada rudenī piedalījās 908 979 jeb 60,98% balsstiesīgo pilsoņu.