Reizē ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 15 gadu jubileju Bauskā notika Finanšu forums «Latvijai 90». Šī foruma ietvaros notika VID darbinieku diskusija ar uzņēmējiem darba grupā «VID atbalsts + nodokļu politika = izaugsme».

Tā laikā uzstājās D. Robežniece, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore:

– Finanšu ministrija ir konservatīva iestāde un parasti nerunā par gaidāmajām likuma izmaiņām. Šis forums ir izņēmums, kurā atļaujamies iepazīstināt ar gaidāmo. Septembra beigās, oktobrī valdībā skatīs šos likumprojektus:

– Likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli ir virkne jauninājumu ar mērķi atvieglot uzņēmēju dzīvi tādā ziņā, ka ļaut samazināt maksājumu nodokli un atsevišķu veidu izmaksas varētu norakstīt lielākā apmērā, kā tas ir šobrīd.

Tie, kas strādā un iegādājas jaunas iekārtas un aprīkojumu, zina, ka šobrīd iespējams piemērot tādu koeficientu, kas palielina izmaksās norakstāmo vērtību. Šajā gadā koeficients ir 1,3. Sākotnēji bija domāts, ka norma, kas ļaus vērtību norakstīt lielākā apjomā, sāks darboties 2010. gadā un koeficients būs 1,1, bet ar 2011. gadu šāda norma vairs vispār nepastāvēs. Šobrīd ir pieņemts lēmums turpināt piemērot līdzšinējo palielinošo koeficientu un tas noteikts 1,5. Tas nozīmē, ka, nopērkot pamatlīdzekļus par Ls 1000, izmaksās var norakstīt Ls 1500.

– Ir doma veicināt pētniecību, kas beidzas ar patenta reģistrāciju vai preču zīmes reģistrāciju. Šeit iecerēts piemērot koeficientu tad, ja attiecīgās pētniecības darbības rezultātā Latvijas uzņēmējs reģistrē patentu, kas pēc tam var tikt izmantots, to realizējot citiem.

– Reģistrējot peļņu savā uzņēmumā, ja uzņēmējs aizņemsies nevis līdzekļus no kredītiestādēm un ieguldīs savā ražošanas attīstībā, bet to darīs no saviem līdzekļiem, viņam būs iespēja, rēķinot paša kapitāla palielinājumu attiecīgajā taksācijas gadā, norakstīt tā daļu iespējamo nosacīto kredītprocentu apmērā, kas tiks noteikti saskaņā ar Latvijas bankas noteikto kredītprocentu vidējo pamēru, ko viņš būtu maksājis, ja būtu aizņēmies līdzekļus no kreditora.

– Pamatlīdzekļu aizstāšanas gadījumā ļaus iegādāties bez aplikšanas ar nodokli bijušā vietā citu pamatlīdzekli. Ja kāds vēlas pārvietot savu ražotni no vietas, kur ir pietiekami augsta zemes kadastrālā vērtība, vai nav pieejams kvalificēts darba spēks, uzņēmējs var ražotni pārvietot no vienas vietas uz otru un tā vietā iegādājas zemi un ēkas citā vietā, citā pašvaldībā, kas būs nepieciešama ražošanai, pārdodot bijušo zemi un pamatlīdzekļus, samazināt maksājamos nodokļus.

– Ir iecere pagarināt zaudējumu pārnešanas periodu. Pašlaik tie ir pieci gadi, bet ar nākamo gadu iecerēts, ka tie būs astoņi gadi.

– Paredzēti atvieglojumi uzņēmējiem, kuri rada darba vietas invalīdiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Šādas darba vietas aprīkošana nereti izmaksā vairāk.

– Iedzīvotāju ienākuma nodoklim arī ir paredzētas vairākas izmaiņas. Tā, iespējamas, ka lauksaimnieciskās ražošanas ienākums ir atbrīvots no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli šobrīd līdz Ls 3000 gadā, bet to ir paredzēts paaugstināt līdz Ls 4000. Tas atteicas arī uz lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Ir noteikts pensijas nepaliekamais minimums, tas nozīmē, ka pensijas neapliekamo minimumu piemēro tikai pensijas ienākumam. Ja pensionārs strādā vai saņem citus ienākumus, viņam neapliekamo minimumu nevar piemērot. Ar nākamo gadu pensijas nepaliekamo minimumu pārveidojam par pensionāra neapliekamo minimumu, tas tiks attiecināts uz visiem personas ienākumiem, lai varētu piemērot to starpību, kas paliek pāri pēc neapliekamā minimuma piemērošanas.

Tiem, kuri veic saimniecisko darbību un ir fiziskās personas – ienākuma nodokļa maksātāji, ir doma palielināt kritēriju, ļaujot norakstīt pamatlīdzekļa iegādes kārtējā gada izmaksās no Ls 100 līdz Ls 300.

– Neapliekamais minimums šogad – Ls 90, atvieglojumi par apgādībā esošām personām – Ls 56 šogad, bet Ls 63 – nākamgad. Paralēli tiek gatavoti noteikumi par papildatvieglojumiem par invaliditāti un politiski represētās personas statusu, kas palielinās tādā pat apmērā kā neapliekamais minimums.

1. un 2. grupas invalīdiem atvieglinājums palielināsies no Ls 96 uz Ls 108; 3. grupas invalīdiem – no Ls 75 līdz Ls 84 mēnesī.

– Paredzēta attaisnoto izdevumu normas palielināšana, kas ilgstoši bija Ls 150, mu būs Ls 300.

– Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana plānota no Ls 630 par 100 l līdz Ls 705. Ja salīdzina Latvijas akcīzes likmes ar citām valstīm, mēs joprojām būsim ar zemāko likmi. Paredzēts palielināt arī akcīzes nodokli cigaretēm un tabakai.

Ievedot preces, jādeklarē, ja to vērtība pārsniedz Ls 210; ja ievedīs preces pa sauszemi, bet, ja ievedīs preces pa gaisu vai jūru – Ls 300. Akcīzes nodoklī, ko varētu piemērot neprecēm, kvantitatīvie daudzumi nemainās – cigaretēm 10 paciņas, alum – 16 litri un palielināta norma vīnam – 2 l vietā varēs ievest 4 l.

– Pašlaik strādā pie jauna iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumprojektiem, kas varētu stāties spēkā 2010. gadā.

– Valdībā jaunas redakcijas projekts ir iesniegts par Pievienotās vērtības nodokli. Plānots, ka likums varētu stāties spēkā 2010. gadā.

– Pieņemts lēmums, ka slimības lapu apmaksu – 14 dienas, ko pašlaik maksā uzņēmums, plānots samazināt līdz 10 dienām.

Jautā uzņēmēji

– Uz kāda aprēķina pamata tiek noteikts iedzīvotāju nodokļa neapliekamais minimums?

D. Robežniece:

– Teorētiski pamatojums pastāv, neapliekamajam minimumam jābūt pēc iespējas tuvākam iztikas minimumam. Eksistences līdzekļus nevajadzētu aplikt ar nodokli. Latvijā diezgan ilgstoši nebija nekādas virzības attiecībā uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu, to sāka mainīt tikai 2005. gadā. Kopš 2006. gada tas ir strauji gājis uz augšu – šogad Ls 80, nākošgad – Ls 90. Salīdzinot ar Ls 21, kas bija līdz 2004. gadam, domāju, ka progress ir ievērojams, valdība pat šajos apstākļos atrada iespēju zināmu paaugstinājumu pieļaut.

– Akcizētām precēm – tabakas izstrādājumiem – valdība kārtējo reizi paaugstināja nodokli. Jūs uzskatāt, ka mazumtirgotājam 2% ir pietiekams piecenojums?

D. Robežniece:

– Jūs runājat par to, ka mazumtirgotājiem nav iespējams vienoties ar piegādātāju? Ir zināms mehānisms, lai mazumtirgotāji varētu iesaistīties tā tapšanas procesā. Likumprojekts ir pieejams valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu aktos, bet mēs varētu ievietot visus likumprojektus Finanšu ministrijas mājas lapā, kur tos vieglāk varētu atrast un apskatīties lietas, kas jūs interesē.

– Kaimiņvalstīs mežizstrādātāji saņem akcīzes nodokļa atmaksu dīzeļdegvielai. Viņi nāk Latvijas tirgū un a/s «Latvijas valsts meži» konkurē mežizstrādē. Vai arī mums – Latvijas mežistrādātājiem – nevajadzētu ieviest akcīzes nodokļa atmaksu dīzeļdegvielai?

D. Robežniece :

– Igaunijā nav šādas atmaksas, bet ir marķēta degviela, par kuru maksā samazinātu nodokli. Šobrīd valdība nav nekādas izmaiņas plānojusi.

Finanšu ministrs Atis Slakteris:

– Šajos gados, kad naudas pietrūkst, jauni atvieglojumi nav paredzami.

Sola radikālas izmaiņas valsts iepirkumam

A. Slakteris:

– Paredzamas radikālas izmaiņas Valsts Iepirkumu likumā. Pašlaik cenu aptauja ir nepieciešama iepirkumam no Ls 100. Komisijas sēž, vērtē. Cilvēki saņem algas, tērē laiku, un pievienotā vērtība ir nulle! Nekādas cenu aptaujas līdz konkursa līmenim! Katrs vadītājs savā sfērā ir atbildīgs par to, kā nopirkt pakalpojumu vai preci, kas ir nepieciešama. Kontrole – publiskums. Mājas lapā jāatspoguļo: no kā nopirkts, par cik un kāpēc. Nereti nemaz nav nepieciešams tas lētākais, ir pamats, kāpēc jāizvēlas dārgāko. Tāpēc ir nepieciešams publiskums, lai to darītu zināmu sabiedrībai.

Eiropas savienības direktīvas pieļauj iepirkuma pakalpojumus bez konkursa līdz Ls 92 000, Igaunijā – līdz Ls 50 000, Latvijā būs līdz Ls 20 000. Es pieņemu, ka politiskā ziņā par to būs liels cīniņš. Uzskatu, ka galvenā kontrole ir publiskums. Kaut arī vienam vadītājam pieliks 10 uzraugus, viņš nesāks strādāt ne labāk, ne kvalitatīvāk. Birokrātija šajā jomā ir pārmērīga, kas kavē attīstību.

Vērtē lasītājs
Lielākā problēma – nemaksā algas
Ar šādu virsrakstu publicējām atkārtotu sarunu ar Valsts Darba inspekcijas darbinieci Sanitu Auziņu, kurā skaidrojām problēmas, ar kurām jāsaskaras strādājošajiem krīzes apstākļos, kā arī to, kā izdevies atrisināt konfliktu, kas darba algas izmaksu kavēšanās dēļ izveidojies uzņēmumā «Tuko-T». Laikraksta interneta portālā esam saņēmuši komentāru.
Dzintars: Paldies par tēmas tupinājumu!
Vai kāds man nepiekritīs, ka uzņēmējam, kam gada apgrozījums ir tuvu vai pat pārsniedz, piemēram, miljonu latu, Ls 700 sods ir "baismīgs"? Var jau gadīties, ka radusies drukas kļūda jo drīzāk tā summa varētu būt – līdz Ls 7000… Lai nu kā – šī soda sankcija nav adekvāta tam, ko darba devējs, neizmaksājot darba samaksu laicīgi, nodara darba ņēmējam!
Nav jau tie senie laiki, kad rēķini bija maksājami mēneša laikā, otrkārt – tie bija smieklīgi zemi. Tagad pārsvarā rēķiniem ir noteikti samaksas datumi. Tos pārkāpjot, tiek rēķināti soda procenti, nokavējumu maksa, līgumsods – savulaik personīgi man bija līgums, kura "pakalpojuma" mēneša maksa bija svārstīga no-līdz, līgumā bija paredzēti ne tikai 1,8 soda procenti par katru nokavēto kalendāro dienu, bet arī paredzēts līgumsods – Ls 50, neatkarīgi no kavējuma dienu skaita. Var jau teikt – neparaksti šādu līgumu, jā, var neparakstīt – jo līgums ir abpusēja vienošanās! Bet vai šis cilvēks, kuram ir rocība un "statuss", kad var atļauties "diktēt" arī savu "noteikumus", slēdzot līgumus? Šādas personības pārsvarā nestrādā citam – viņam strādā citi. Tātad viņam darba devēja nav, kas varētu neizmaksāt darba algu!
Likumos mēs varam daudz ko rakstīt, iestrādāt, bet nav sakārtota shēma, kā to ātrāk risināt! Cilvēks, pēc pāris gadiem sadabūjis pāris simts latus no bijušā darba devēja ar tiesas palīdzību. To pašu viņam jau citā iestādē ir jāsamaksā parāds, kurš iekrājies, labi ja vel parādu pamatsummu maksā, var jau būt sanāks tikai procentus samaksāt.
Bet ir likums – likumi, kā es vienmēr piemirstu par to, kas sponsorē tos, kas veido, stumj tos – uzņēmēji tak pārsvarā sponsorē tās partijas, bet mēs tikai tā, garām ejot, nobalsojam par šiem.
Likumi jau ir, un tie aizstāv visus, tikai dažus tie "izrādīšanās" pēc aizstāv, reāli tai aizstāvībai ir tāds garš un līkloču ceļš ejams, ka varam apmaldīties.
Nīgrums ir pret tiem darba devējiem, kas uzskata, ka šie nav paskaidrojumu parādā saviem darbiniekiem, bet vēl lielāks nihilisms no darba devēja puses ir tas, ka neuzskata par nepieciešamību savlaicīgi brīdināt, paziņot darbiniekiem par tauvojošamies problēmām, bet pēc tam, savācot darbiniekus, sapulcē spēlēt uz vieniem vārtiem!
Paldies vēlreiz par interviju, ceru uz rakstu turpinājumiem!