Vakar, 28. janvārī, novada domes sēdē tika oficiāli apstiprināts šī gada budžets. Kopumā plānots tērēt tikai tik daudz, cik to pieļaus ieņēmumi, proti, tas būs bezdeficīta budžets. Tomēr nav arī tā, ka investīciju plānā nav bijis ko ierakstīt – darbu, jo īpaši to, kas ar ceļiem un celiņiem saistīti, saplānots gana daudz, to skaitā, piemēram, iecerēta ceļu asfaltēšana pagastos, kas pēdējos gados ir nebijis pasākums. Ceļa darbu īpatsvars gan izskaidrojams arī ar to, ka pašvaldībām ir pieejamas tā sauktās «Covid-19» naudas jeb tiek akceptēti pašvaldību aizņēmumi infrastruktūras uzlabojumiem. Līdz ar budžetu sēdē skatīja arī vairākus saistītos jautājumus, piemēram, par līdzfinansējumu nevalstiskajām organizācijām.

Diskutē par attieksmi

Acīmredzot deputāti kādā brīdī ir lēmuši, ka labprāt domes sēdē izskatītu ne tikai to biedrību un organizāciju pieprasījumus, kas pārsniedz pašvaldības noteikto summu (ir paredzēts, ka NVO savām iecerēm, pasākumiem var lūgt līdzfinansējumu 430 eiro apmērā), bet arī visus pārējos. Sacīts – darīts, līdz ar to šajā reizēm tieši biedrībām bija veltīti 13 darba kārtības jautājumi, par kuriem deputāti lēma itin raiti. Taču vēl nedēļu iepriekš – finanšu komitejas sēdē – apstāties bija spiesti ne pie viena vien jautājuma, jo īpaši tādiem, kas saistīti ar sportu. Piemēram, biedrība «Motoparks Kandava» lūdza 740 eiro, lai moto sacensībās varētu nodrošināt tualešu uzstādīšanu un nožogojumu. Kopumā deputāti ieceri atbalstīja, bet ar Daiņa Rozenfelda komentāru. Viņš skaidroja, ka esot pabijis sacensībās, taču, piemēram, informācija par to, ka novada dome ir šī pasākuma atbalstītājs, nekur neesot bijusi saskatāma. “Tā tāda dīvaina attieksme,” tā D. Rozenfelds. Viņš arī pauda viedokli, ka, pateicoties Kandavas ex-mēram Rolandam Bārenim, novads tāpat jau esot parādos, kurus “nezin kā vēl samaksās”…Domes priekšsēdētāja Inga Priede gan norādīja, ka pieprasījumu rakstījis ne jau ex-mērs, bet gan viņa dēls, un piebilda – līdzīgi kā daudzas līdzīgas organizācijas, arī Motoparks pērn cieta zaudējumus. Pēc šīm diskusijām vairākums nolēma pasākumu atbalstīt.

Kurš pašvaldības paspārnē, kurš – neatkarīgs 

Kā katru gadu, diskusijas bija arī par basketbolu jeb biedrībās «Attīstība Kandavai» lūgumu turpināt atbalstīt komandu «Kandava/Anzāģe». Šogad, ja būs iespējams, paredzēts startēt gan LBL2 sacensībās, gan «Latvijas kausā» un «3×3» sacensībās, kam kopumā būtu nepieciešami 13 000 eiro. Vairāki jautājumi par jau aizvadīto gadu radās deputātam Raivim Bērziņam. Viņš interesējās, piemēram, kāpēc grāmatvežu iesniegtās tāmes par izmaksām atšķiras no pašas biedrības rakstītā? Tāpat – cik tad spēles un treniņus pērnajā sezonā komanda aizvadījusi, ja jau izdevies finansējumu apgūt? Skaidrošanas darbus šajā gadījumā uzņēmās komandas un biedrības vadītājs Kristaps Gotfrīds, kaut gan, piemēram, par tāmēm kas piebilstam bija arī I. Priedei. Viņa skaidroja, ka komandai vēl ir arī sponsoru nauda, kas pašvaldībai iesniegtajos dokumentos neparādās. K. Gotfrīds piebilda, ka lielākoties tie esot izdevumi degvielai. Savukārt par treniņiem – viņš uzsvēra, ka to bijis pat vairāk, nekā citus gadus, jo intensīvi sākuši trenēties jau jūnijā. Tāpat arī braukuši uz 3×3 sacensībām, kas  radīja papildu degvielas izdevumus. Līgas ietvaros paspējuši aizvadīt kādas astoņas līdz deviņas spēles, bet vasarā – vēl arī trīs pārbaudes spēles. Kā būs šogad, piemēram, ar sezonas noslēgumu – vēl esot grūti pateikt, tomēr šobrīd tiekot runāts, kas spēlēšanu varētu atsākt aprīlī. “Simtprocentīgi tas, protams, vēl nav zināms,” atzina K. Gotfrīds un skaidroja, ka tad – ja spēles nenotiks – visticamāk dalības maksa tiks atgriezta.

Ņemot vērā, ka diskusijas par atsevišķām izdevumu pozīcijām vēl turpinājās (piemēram, deputāts K. Ševčuks interesējās, vai katru gadu vajag jaunas formas, bet K. Gotfrīds skaidroja, ka tās maina tikai tad, kad mainās sponsori, un tas nenotiek katru gadu), izskanēja ierosinājums – kāpēc gan «Kandava/Anzāģe», tāpat kā pērn izveidotā meiteņu komanda, nevarētu darboties Kultūras un sporta pārvaldes paspārnē? Būtu konkrēts finansējums (komiteju sēdē tika skaidrots, ka tie ir aptuveni 2600 eiro), toties komandai pašai nav jādomā par grāmatvedības atskaitēm. Jāpiebilst, ka līdzīgā kārtā darbojas arī Kandavas novusisti un šautriņu metēji, – skaidroja pārvaldes vadītāja vietnieks Roberts Rozentāls. K. Gotfrīds skaidroja, ka tādā gadījumā būtu grūtāk darboties, it īpaši, ja braucieni būtu bieži – tad katru reizi būtu pārvaldei jālūdz ieliet degvielu. Otrs, ko minēja deputāti, būtu sarežģīti atskaitīties, jo komandai ir arī sponsori. Līdz ar to vismaz šajā sezonā viss paliks pa vecam, to skaitā arī pašvaldības atbalsta forma komandai.

Plāno skriet, plāno filmēt

Turpinot par biedrībām – 430 eiro piešķīra biedrībai «ApPasaule», kas katru gadu organizē moto sacensības Zantē. Tikpat – arī sporta klubam «Kandava», kas plāno organizēt ikgadējo velobraucienu, kā arī sporta svētkus bērniem. 2000 eiro novirzīja «Engures sportam», kas šogad maijā jau vismaz trešo reizi mēģinās noorganizēt taku skrējiena «Stirnu buks» posmu Kandavā. Šādu summu pašvaldība ir ar mieru arī maksāt «Baltic Pine Films», kas rudenī Kandavas apkārtnē plāno filmēt mākslas filmu «Tīģera Martindeila izdzīvošanas skola». Interesanti, ka šī iecerētā ģimenes drāma, kuras režisors ir Pāvels Gumennikovs, jau vēl pirms uzņemšanas ir saņēmusi divas starptautiskas balvas, kas paredz, piemēram, atbalstu safilmētā materiāla pēcapstrādei. Taču vēl līdz tam ir jāatrod finansējums pašai uzņemšanai. Kopējais filmai paredzamais budžets – 1,3 miljoni, bet pašvaldībai tika lūgti 25 000 eiro. Kā skaidroja izpilddirektors Egīls Dude, kas bija ticies arī ar ieceres autoriem un uzsvēris, kas tādas naudas pašvaldībai nav. Taču atbalstu solījuši sniegt citā formā, piemēram, sagādājot tualetes u.tml. Ja filmas autoriem viss izdosies, uz ekrāniem tā varētu parādīties 2022. gadā. Vēl 3360 eiro piešķīra «Kartinga klubam«, kurš pagājušajā sezonā savā klasē ierindojās 3. vietā. Kopējais komandas budžets sezonai esot 24 000 eiro un, kā tika precizēts domes sēdē – komandā ir astoņi braucēji, no kuriem trīs – kandavnieki. 3000 eiro – pensionāru biedrībai, kas galvenokārt esot transporta izdevumiem, 430 eiro – jātnieku klubam «Stafete», kas arī organizēs sacensības; 200 eiro – Vānes biedrībai «Gunna», kas plāno startēt LEADER projektā un iegādāties šujmašīnu, izšūšanas mašīnu un tvaika gludekli; 650 eiro – Zantes ģimenes krīzes centram, kas, kā katru gadu, organizēs vasaras nometnes audžuģimenēm utt. Būtībā atbalstīti tika visi iesniegumi, kur bija norādītas arī konkrētas summas, jo, piemēram, organizācija, kurā plāno rakstīt grāmatu par Latvijas aviāciju, nebija norādījusi, cik no Kandavas cer saņemt, tāpēc līdz domes sēdei jautājums tā arī neaizceļoja.

Par finanšu situāciju un tarifiem vēl tikai diskutēs

Jau vēstījām, ka pirms jauno budžetu celt galdā, vēl tika runāts par to, kāds bijis aizvadītais gads. Deputāts D. Rozenfelds interesējās, cik daudz izdevies, piemēram, ietirgot par kokiem, kas tika nocirsti Teteriņu ielā, kur plānots uzstādīt virvju taku? Finanšu nodaļas vadītāja Daces Rudevica skaidroja, ka tik smalki par pozīcijām viņa sēdes laikā atbildēt nevarēs, bet, kopumā skaitot – no mežu, koku un zemes īpašumu pārdošanas pērn pašvaldība ir saņēmusi aptuveni 110 000 eiro. Vēlreiz tika cilāts jautājums par finanšu situāciju SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi», kas gadu noslēgusi ar zaudējumiem. Šoreiz uzņēmuma vadītājs Dzintars Rušmanis skaidroja, ka dziļāka analīze vēl tikai veicama, tāpēc šobrīd nav pasakāms, tieši kura pozīcija ir radījusi zaudējumus. Līdz ar to gluži vainot tikai apkuri nevarot, tādēļ tarifu celšana, kas iepriekš komiteju sēdē tika minēta kā viena no iespējamībām, iespējams, arī nebūs nepieciešama. D. Rozenfelds vēlreiz sēdē atgādināja arī par papildu pelnīšanu – piemēram, komunālā saimniecība varētu būt kā apakšuzņēmējs projektos, kas tiek īstenoti Kandavā. Cik tas atbilst visiem godīgas konkurences priekšnosacījumiem, deputātiem gan būs vēl jāpārrunā, un, kā apstiprināja deputāts Egils Bariss, tāda kopā sanākšana (attālināta) paredzēta jau nākamajā otrdienā.

Vien nedaudz pieticīgāk

Kā tas pēdējos gados ierasts, budžetu sēdē prezentēja I. Priede, kas atgādināja, ka deputāti, iestāžu vadītāji strādājuši vairākus mēnešus. Te gan kas iebilstams bija D. Rozenfeldam, kurš minēja, ka viņš nesaprot, kāpēc par atsevišķām pozīcijām nav diskutēts arī komiteju sēdēs? Priekšsēdētāja gan pārmetumu noraidīja, piebilstot, ka sarunas, sapulces bijušas, un deputātiem bija visas iespējas tajās piedalīties. Savu prezentāciju viņa papildināja arī vispārīga informācija, piemēram, par iedzīvotāju skaitu un struktūru. Pēdējie dati liecina, ka novadnieku ir par 90 cilvēkiem mazāk, nekā pērn un kopskaits uz šī gada janvāri ir 8055; miruši – 108, kas ir par četriem novadniekiem vairāk, bet piedzimuši 64 – par 11 mazāk nekā pērn.  Kopumā novadā darbspējīgā vecumā ir 5325 cilvēki, un nodokļu ieņēmumi šī gada budžetā, kā ierasts, ir lielākā daļa jeb apaļojot – 5,5 miljoni eiro. Savukārt 4,3 miljoni – transferti jeb valsts, citu pašvaldību maksājumi, kas paredzēti konkrētiem mērķiem, to skaitā ir 2,3 miljoni eiro no tā sauktā pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas gan ir par aptuveni 115 000 mazāk, nekā pērn. Un tātad kopumā šī gada budžeta ieņēmumu sadaļā plānoti 9 134 912 eiro (par 497 000 eiro mazāk, salīdzinot ar pērno gadu), bet tērēt plānots – 9 883 064, kur gan jāņem vērā, ka starpību sedz arī ietaupījums, kas pārsniedz vienu miljonu.