“Pandēmijas laikā arvien aktuālāka kļuva līdzsvara saglabāšana starp darbu, privāto dzīvi un atpūtu. Pārcelšanās uz digitālo vidi veicināja kontroles pār laiku zaudēšanu. Lai arī šobrīd ierobežojumu atvieglošana ļāvusi apmeklēt pasākumus, ceļot, doties uz kino vai muzejiem, atjaunot kārtību mūsu dzīvēs nav bijis tik vienkārši – bieži vien turpinām ziedot savu atpūtu, lai pavadītu laiku tiešsaistē. Ņemot vērā, ka zinātnieki šo fenomenu ir pētījuši jau kādu laiku, varam balstīties uz gūtajiem secinājumiem un meklēt efektīvus līdzekļus tam, lai tiktu atjaunots reālās un digitālās dzīves līdzsvars,” saka Samsung “Skolēna digitālais IQ” vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

2014. gadā Nīderlandes pētnieki Utrehtas universitātē pirmo reizi izpētīja un zinātniskajā žurnālā aprakstīja psiholoģisko stāvokli, kura laikā mēs apzināti nolemjam atlikt miegam paredzēto laiku, lai gan tam nav nepieciešamības vai kādu nopietnu iemeslu. Tam tika dots oficiāls nosaukums – miega aizkavēšana jeb gulētiešanas prokrastinācija. Savukārt Ķīnas zinātnieki, vēl vairāk iedziļinoties šajā parādībā, tai devuši apzīmējumu “atriebīga miega aizkavēšana” (revengeful sleep delay).

Riskam pakļauti apzinīgie un atbildīgie

Kādēļ mēs sērfojam internetā tā vietā, lai gulētu? Kādēļ bezmērķīgi skatāmies TikTok, Instagram un Pinterest fotogrāfijas, Youtube video vai Netflix seriālus? Pētnieki noskaidrojuši, ka šāda uzvedība daudz biežāk sastopama cilvēkiem, kuri ir ļoti motivēti, atbildīgi un maksimāli daudz cenšas izdarīt dienas laikā. Viņi vēlas sasniegt savus mērķus, ir perfekcionisti, pēc iespējas labāk cenšas izpildīt uzdotos uzdevumus, kā arī ir ļoti atbildīgi.

 Apzinīgiem, atbildīgiem un aktīviem cilvēkiem ikdienā neatliek laika pašiem sev. Viņi neatslābst un neslinko, tāpēc negulēta nakts iecienītas nodarbes dēļ šķiet veiksmīgs pretstats saspringtajai ikdienai. Tā ir kā aizbēgšana uz citu pasauli, kurā beidzot pašam ir iespēja būt noteicējam par to, ko darīt un kad apstāties. Izlemjot negulēt, cilvēks neapzināti nostājas pats pret saviem pienākumiem un vajadzībām. Izlemjot skatīties vēl vienu filmu vai seriāla sēriju, viņam šķiet, ka tā ir gluži kā atriebšanās aizņemtajai darba vai skolas dzīvei, tādā veidā atgūstot kontroli pār savu dzīvi.

Maldinoša kontrole

Diemžēl sajūta, ka miega aizkavēšana ir brīva izvēle, ir tikpat nepareiza kā pārliecība, ka alkohola vai narkotiku lietošanu var kontrolēt. Ilgstoša atriebīga miega aizkavēšana izraisa atkarību no interneta un viedierīcēm. Šī atkarība ir nopietns uzvedības traucējums, kura ārstēšanai vajadzīga psihologu un psihoterapeitu iesaiste. Cilvēki, kuri ilgstoši cieš no atriebīgas miega aizkavēšanas, ātri nogurst un ir nervozi, tādēļ bieži vien sāk gulēt dienas laikā. Pēc tam viņi sāk justies vainīgi par diendusām un cenšas vainas sajūtu kompensēt naktī, pakļaujot sevi apburtajam lokam. Tā vietā, lai atgūtu kontroli pār dzīvi, ko viņi neapzināti vēlas, šie cilvēki to zaudē vēl vairāk.

 Brīvdienas neatbrīvo no ieradumiem

Ilgstošu miega problēmu pieredzējušie saka, ka šis stāvoklis izzūd vai strauji samazinās brīvdienās, mācību gada vai skolas beigās. Mazāks stress un pienākumi dienas laikā, patīkamākas nodarbes, fiziskās aktivitātes un dažādi iespaidi bez piepūles mazina vēlmi miegam paredzēto laiku veltīt viedierīču patērēšanā. Tomēr, ja problēma ir ieilgusi, cilvēks tik viegli neatbrīvojas no šī ieraduma. Pat tad, ja ir brīvdienas, viņš joprojām var just vēlmi sērfošanai internetā atvēlēt laiku pirms gulētiešanas. Miega aizkavēšana kļuvusi par nopietnu problēmu, ja nomāc domas, ka nevarēsiet aizmigt, ja vismaz īsu brīdi neatvērsiet sociālos tīklus vai nenoskatīsieties kaut vienu seriāla sēriju.

Kā cīnīties ar miega aizkavēšanu?

Ikvienam, kurš piedzīvo “atriebīgu miega aizkavēšanu”, psihologi iesaka pēc iespējas ātrāk ikdienā ieviest vairākus profilakses pasākumus. Ieteicams dienas laikā gultā nestrādāt vai nemācīties, neskatīties filmas un seriālus, kā arī nesērfot internetā, tādējādi gultu asociējot tikai ar gulētiešanu. Dienas laikā nepieciešams ieviest laiku atpūtai, sev un saviem hobijiem. Vēlams guļamistabā pirms došanās pie miera neienest ierīces, kuras var novērst uzmanību no gulētiešanas. Tāpat ieteicams telefonā iestatīt nakts režīmu. Gulēšana ir jāparada par mīļu un patīkamu rituālu, nevis pienākumu. To var panākt, pirms miega dodoties vannā, izdzerot tasi nomierinošas zāļu tējas vai atskaņojot nomierinošus dabas skaņu ierakstus. Ja joprojām ir grūtības aizmigt un ir vēlme ieskatīties ekrānā, pamēģiniet klausīties audio grāmatas ar aizvērtām acīm. Ja visi ieteikumi ir izmēģināti, taču joprojām nav iespējams aizmigt bez domām par seriāla noskatīšanos vai sērfošanu internetā, ir vērtīgi par šo aprunāties ar psihologu vai psihoterapeitu.

Par Samsung “Skolēna digitālais IQ”

“Samsung Electronics Baltics” jau piekto gadu realizē jauniešu digitālo programmu “Skolēna digitālais IQ”. Šogad tās ietvaros tiek rīkots skolēnu ideju konkurss “Solve for Tomorrow”, kurā 9.-12. klašu skolēni meklē risinājumus, kā izmantot tehnoloģijas, lai vairotu labsajūtu un padarītu dzīvi jēgpilnāku. Pašreiz notiek konkursa 2.kārta, kurā savas idejas pilnveido 45 komandas no visas Latvijas. Iniciatīvas partneri Latvijā ir LR Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā, Zinātnes un izglītības inovāciju centrs, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra, Latvijas Drošāka interneta centrs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija “Startin.LV”, Bērnu un pusaudžu resursu centrs, Rīgas Skolēnu dome un digitālo risinājumu aģentūra “Cube”.