Ja piekrītam uzskatam, ka nedēļa sākas ar svētdienu, tad šoreiz jāteic,- krietnam pulciņam tukumnieku un arī dažiem rīdziniekiem tā šoreiz iesākās bezgala jauki!

Pirmā pavasara mēneša pirmā diena noslēdzās ar mīļuma un labestības pilnu novakari Tukuma ziedu salonā «Amarants», kur savu dzeju lasīja Sarma Upesleja. Dzeja, sveču gaisma, zilgana krēsla aiz loga, kamīna šaudīgās liesmas, ilgi nesastaptu draugu un paziņu smaidi un sveicieni… Tāda atmosfēra šeit valdījusi ikreiz, kad kopā sanākuši līdzīgi domājošie, vienādi jūtošie, cits citu no pusvārda un pat bez vārdiem saprotošie…
Ziedu salona īpašnieces Anitas Stikānes iedrošināta, publika ātri vien atcerējās savas agrāko gadu tradīcijas, un bez priekšnesumiem – Sarmas dzejas un Madaras Rutkas dziesmām ģitāras pavadījumā – labprāt iesaistījās kopīgā padziedāšanā. Un kā nu ne! Te, «Amarantā», savulaik dzejnieks Pēteris Jurciņš savu «Vālodzīti» iemēģinājis, te ar tukumniekiem kopā svinējis savu dzejoļkrājumu atvēršanas svētkus. Te ciemojušies arī citi dzejnieki, mūziķi, ziedus un mākslu mīloši cilvēki…. Tāpēc vēl jo lielāks prieks un patīkamāks pārsteigums par tradīcijas atdzimšanu: izrādās, neko neesam aizmirsuši! Protam, joprojām protam gan skaļi priecāties, gan dziļi just!
Ieskatam – tiem, kuri neatnāca – viens no Sarmas Upeslejas dzejoļiem:
Skūpstiet sievietēm rokas,
no viņām dzīvība sākas,
pārvar tās grūtumus, mokas,
ikdienu gaišu dara.
Skūpstiet sievietēm rokas,
lai pavardā uguns turas
un gana ir spēka un vieduma,
Kad viņas par mīļajiem buras.
Skūpstiet sievietēm rokas,
lai dvēseles gaismai veras,
Starp divām plaukstām un skūpstu
Mūžībai jāatveras.
Skūpstiet sievietēm rokas!