Kur paliek mūsu nauda

Novada domes sēdē

«Tukums slimnīcā» papildus neieguldīs

Pirmais darba kārtības jautājums bija ikmēneša grozījumi novada budžetā. Šajā gadījumā pārsvarā tās bija mērķdotācijas, kas tiek novirzītas interešu izglītībai – mākslas un mūzikas, sporta un deju skolai. Citas izmaiņas, skaidroja finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica, ir – grozot līdzekļus no vienas pozīcijas citā. Tādējādi novembrī tiek pārvirzīti 169 635 eiro, tai skaitā ap 52 000 eiro kultūras sfērā, kas ir ietaupījums no nenotikušiem pasākumiem. Šos līdzekļus pārsvarā plānots ieguldīt inventāra, pamatlīdzekļu iegādei. Jāpiebilst, ka sākotnēji šajos izdevumos ticis iekļauts arī iestādes «Tukuma slimnīca» pieprasījums – tā kapitāldaļu turētājiem jeb pašvaldībām lūdz finansējumu novērošanas monitoru iegādei. Kandavas daļa šajā gadījumā būtu 1830 eiro. Taču deputāti jau komiteju sēdēs bija par jautājumu diskutējuši un lēmuši, ka šādu summu tomēr neieguldīs, īpaši, ņemot vērā, ka jau tikko iemaksājuši iestādē 12 000 eiro citas vajadzības īstenošanai (bija plānots jau gada sākumā). Vēl tika uzsvērts: oktobra sēdē deputāti taču paši lēmuši, ka no dalības «Tukuma slimnīca» Kandava atsakās! Par izstāšanās datumu gan noteica nākamā gada jūliju, kad, var gadīties, ka Kandavas novads jau būs pilnvērtīga Tukuma novada daļa. Un, ja tāds tiešām būs iznākums, – lēmums par izstāšanos būs bijis tikai formāls, jo tālākā lemšana, tais skaitā par ieguldījumiem, jebkurā gadījumā tiks nodota jaunā domes sasaukuma rokās. Lai vai kā – šajā reizē lēmums šāds. Izpilddirektors Egīls Dude vēl piebilda, ka painteresējies un noskaidrojis: monitoru iegāde tiešām neesot bijusi iepriekš plānota. Tāpat ir informācija, ka topot arī jauni pieprasījumi…

Komentējot lēmumu, deputāts Dainis Rozenfelds gan izteicās, vai kandavnieki šajā gadījumā nebūs kā “baltie zvirbuļi“ – proti, vienīgie, kas atteiksies maksāt, īpaši, ja summa šajā gadījumā nebūt nav tik liela? Bet domes priekšsēdētāja Inga Priede uzsvēra, ka, viņasprāt, šajā gadījumā slimnīca tomēr saņem arī valsts finansējumu un varbūt arī valstij ieguldījumu tad arī būtu jāprasa, īpaši ņemto vērā, ka  pašvaldībām šī gada budžetā plānots samazinājums…

Arī «AAS Piejūra»… neko nemaksās!

Bez pārsteigumiem arī jautājumā par ieguldījumiem AAS «Piejūra» – Kandavas pašvaldība lēma neieguldīt uzņēmuma pamatkapitālā tālākai pastāvēšanai nepieciešamos 138 000 eiro. Tas galvenokārt ir bankas pieprasījums, kas uzņēmumam ir izsniegusi kredītu, kura galvotājas savukārt ir pašvaldības. Te gan atkal jāpiebilst, ka gadījumā, ja banka kredītu atprasīts, visticamāk, pašvaldībām nāksies maksāt tāpat un, var gadīties, – arī lielākas summas. Iepriekš gan Kandavas novada pašvaldība aplūkojusi arī tādus variantus kā finansiāla ieguldījuma vietā varbūt varētu uzņēmumam nodot pašvaldības zemi? Taču līdz sēdei acīmredzot šāds variants nav nonācis. Tādēļ, izdiskutējušies par to, kā tad īsti būtu jāizskatās lēmumprojektam (jābalso par “neieguldīt“ vai arī pret “ieguldīt”?), lēma tieši tā, kā minēts.

Kā pelnīt, bet nekropļot konkurenci?

Augstākminētajos uzņēmumos, kur Kandavas pašvaldībai pieder konkrētas daļas, dalība jau tikusi izvērtēta iepriekš, bet šomēnes tika vērtēta pašvaldības līdzdalība uzņēmumā «Kandavas komunālie pakalpojumi», kas pilnā apmērā ir pašvaldības uzņēmums. Viens no darbiem, kas tika veikts, lai būtu izvērtējums – organizēta tirgus izpēte. Kā skaidroja E. Dude, izveidojuši aptauju par to, vai kādu pakalpojumu, ko līdz šim ir sniedzis SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi», būtu gatavs uzņemties kāds privātuzņēmums. Rezultātā saņemti arī vairāki piedāvājumi: trīs – par kapu apsaimniekošanu, trīs – par dažādiem transporta pakalpojumiem, divi varētu darboties apsaimniekošanā (te gan būtu jābūt pašas mājas iedzīvotāju piekrišanai apsaimniekotāju mainīt), viens – piedāvāt darboties siltumapgādē. Par šo pēdējo, skaidro E. Dude, gan esot grūti iedomāties, kā komersants to varētu īstenots, ja siltuma pārvades tīkli – «Kandavas komunālie pakalpojumi» pārziņā? Taču kopumā, uzsvēra izpilddirektors, viņaprāt, tā kā ūdensapgāde, tāpat kā apkure ir stratēģiski nozīmīgs pakalpojums, tam būtu jābūt pašvaldības rokās. Diskutēt savukārt varētu par kapiem un transportu, kaut tajā pašā laikā, atzina izpilddirektors, tie arī esot pakalpojumi, kas nesezonā dod kādu nebūt atspaidu uzņēmumam. Finansiāli, it īpaši, ja salīdzinot ar vidējiem nozares rādītājiem, «Kandavas komunālais uzņēmums» virs ūdens turoties, taču – viegli tas arī neesot. Kā daudzkārt minēts jau iepriekš, zaudējumus rada, piemēram, nesaražotais siltums. Šobrīd apgrozījums gan ir palielinājies, bet tas lielākoties uz tā rēķina, ka paplašināti siltumtīkli pilsētā. Otrkārt, uzņēmumam ir gana ievērojams kredītslogs (ap 3 365 000 eiro), kas arī apgrūtina saimniekošanu, atzina izpilddirektors.

Deputāti lēma, ka dalību uzņēmumā pašvaldība turpina. Vēl pirms tam deputāts D. Rozenfelds uzdeva savu nu jau tradicionālo jautājumu jeb, drīzāk, – atkārtoti izteica rosinājumu, ka uzņēmuma būtu jādomā arī par citām iespējām piepelnīties. Nu, piemēram, tas, kā uzskata deputāts, varētu vairāk iesaistīties celtniecībā. E. Dude gan iebilda, ka no godīgas konkurences viedokļa tas tomēr būtu galīgi nepieņemami, it īpaši, ja tepat, Kandavā, ir pietiekami daudz komersantu, kas strādā būvniecībā. Arī deputāts Egils Bariss atzina, ka Konkurences padome, protams, šajā jautājumā nedaudz spiež izvēlēties, tomēr, varbūt SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» tiešām varētu piedalīties kādos konkursos? Šajā sēdē gan konkrēti rīcības plāni vēl netika sastādīti un deputāti balsoja tā, kā tas bija paredzēts, ar vienu labojumu – lēmumu nesūtot izvērtēšanai Konkurences padomei.

Vai kopīgi plāni?

Tas, vai Kandava paliks kā neatkarīga administratīvi teritoriāla vienība, vēl nav zināms. Bet jau šobrīd kaimiņos tiek izstrādātas attīstības stratēģijas gan tuvākajām desmitgadēm, gan arī īsākiem periodiem. Kā skaidroja priekšsēdētāja vietniece Gunda Cīrule, nolēmuši, ka Kandava nepaliks maliņā un šo dokumentu izstrādē tomēr piedalīsies. Tāpat šie plāni tiks publicēti pašvaldības mājas lapā un novadniekiem būšot iespēja ar tiem iepazīties. Tas tiktāl par stratēģiju. Savukārt attīstības plānā jau būs pavisam konkrēti plāni un minēti arī iespējamie finansējuma avoti to īstenošanai. D. Rozenfelds gan uzsvēra, ka, viņaprāt, tādas kopā sanākšanas tomēr ir par maz un būtu aktīvāk jādomā, kā darbosies tad, ja novadi tiks apvienoti. Kopumā jautājumi tika atvalstīti, taču ne vienbalsīgi – vairāki deputāti tomēr no konkrēta balsojuma atturējās.

Turpmāk vēl .