Šonedēļ, 28. janvārī, domes sēdē tiks apstiprināts novada budžets. Bet vēl pirms tam finanšu un attīstības komitejas sēdē, kas notika pagājušajā ceturtdienā, 21. janvārī, deputāti tika iepazīstināti ar esošo situāciju – paveiktiem un atliktajiem darbiem, kā arī to, kur šogad paredzami dažādi ”saīsinājumi”.

Kam pietrūcis naudas, kam – laika

Kā skaidroja izpilddirektors Egīls Dude, vērtējot tā dēvēto investīciju projektu jeb darbus, ko gada sākumā ieplāno, lielā mērā tas ir izpildījies – šur tur izmaksas bijušas lielākas, nekā sākotnēji paredzējuši, šur tur – izdevies ietaupīt. Savukārt, runājot par tiem darbiem, kas nav īstenojušies, tas noticis galvenokārt tādēļ, ka tie bijuši projekti, kas neguva valsts un ES fondu atbalstu vai arī, piemēram, kam tika pagarināti izpildes termiņi. Tā tas, piemēram, ir ar daudzkārt pieminēto virvju taku, kas iecerēta netālu no Kandavas lauksaimniecības tehnikuma stadiona (taka top, bet plānots to uzstādīt pavasarī). Deputāts Dainis Rozenfelds interesējās, cik tad galu galā šis projekts izmaksās. Kā skaidroja attīstības nodaļas vadītāja Sintija Kokina, precīzas summas, pirms darbi noslēgušies, esot grūti nosaukt, taču kopumā izmaksas esot mazākas nekā plānots sākotnēji, kad tam paredzēja 30 000 eiro. No pašvaldības budžeta iztērēti aptuveni 11 000, bet LEADER līdzfinansējums – ap 9000 eiro.

Savukārt Vānes estrādei pērn atjaunoja tikai grīdu, bet ir iecerēts turpināt atjaunošanas darbus arī šajā gadā.

Ko neizdarīja? Nesaņemot atbalstu, neveica pamatu stiprināšanu Pulvertornim Kandavā, tāpat arī neizdevās īstenot ieceri, kas paredzēja Bruņinieku pilskalnā veidot tur uzietā mūra atsegumu. Šo projektu neapstiprināja, jo nebija veikta arheoloģiskā izpēte, ko savukārt varbūt arī varētu veikt šogad. Mazliet vairāk nācies patērēties, paturpinot gājēju celiņa izbūvi līdz Abavas tiltam jeb konkrētāk pieaugusi projekta sadaļa “apgaismojums”. Kā skaidroja izpilddirektors, sākotnēji bija plānots, ka vienkārši tiks uzstādīti cinkoti laternu stabi. Tomēr bijušas diskusijas un noslēgumā vienojušies, ka teritorijai, kas lielā mērā vēl pieskaitāma vecpilsētai, vajadzētu ko īpašāku; šajā gadījumā – lukturus. Tas gan izmaksas sadārdzināja, un sākotnējo aptuveni 5000 eiro vietā šis darbiņš izmaksājis  vairāk kā 9000 eiro. Savukārt celiņš, ko izbūvēja SIA «Kandavas ceļi», izmaksājis 21 857,46  eiro.

Tajā pašā laikā mazāk sanācis maksāt par darbiem Valdeķos, kur arī tika uzstādīts apgaismojums. Kaut arī kontroltāme paredzēja, ka izmaksas varētu sasniegt 50 000 eiro, rezultātā uzņēmums (SIA «VSD Serviss») to paveicis par 28 000 eiro. Ietaupījums novirzīts citiem darbiem, un E. Dude minēja, ka šajā gadījumā tas varētu būt bijis K. Mīlenbaha vidusskolas ģērbtuvju remonts. Tas – par lielākajiem darbiem.

Gadu noslēdz ar zaudējumiem
“Ļoti labi neizskatās!” atzina deputāts un komunālo jautājumu komitejas vadītāja Egils Bariss, runājot par to, kā gads noslēdzies SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi». Un uzņēmuma vadītājs Dzintars Rušmanis apstiprināja, ka tas noslēdzies ar zaudējumiem mazliet vairāk nekā 23 000 eiro apmērā, kas savukārt ir par 20 000 eiro vairāk nekā pērn. Galvenokārt, kā tas minēts jau vairākkārt, zaudējumus rada apkure, īpaši, ņemto vērā salīdzinoši silto pagājušo sezonu un to, ka pavasarī – pirmās pandēmijas laikā – uz laiku bija slēgtas izglītības un citas iestādes. Rezultātā – arī siltuma patēriņš šajās iestādēs krities ievērojami. Tas, starp citu, atspoguļojas arī, piemēram, ūdens patēriņā, jo privātpersonas ir tecinājušas vairāk, savukārt juridiskās – mazāk nekā vēl gadu iepriekš. Par aptuveni 26 000 eiro vairāk komunālā saimniecība ir ieguldījusi apsaimniekotajās ēkās (kopumā izdevumi sasniedz ap 46 500 eiro); bet gada otrajā pusē samazinājuši arī administratīvos izdevumus – kā vētījām, tika slēgtas norēķinu kases (klienti aicināti veikt maksājumus elektroniski vai tirdzniecības vietā), atteikušies no grāmatveža-uzskaitveža un jurists uzņēmumā ir uz pusslodzi. Rezultātu no šiem samazinājumiem gan varēs just vien šajā gadā un tas būs pāris tūkstošu ietaupījums ik mēnesi. Visādi citādi – vēl precīzāki skaitļi par pērno gadu būs zināmi tad, kad tiks gatavos gada pārskats.

Neizslēdz arī tarifu pārskatīšanu

Bet, turpinot par apkuri, Dz. Rušmanis atgādināja, ka, Sabiedrisko pakalpojumu regulators, apstiprinot apkures tarifu (kopš 2019. gada novembra tas novadā ir vienots – 59,62 EUR/MWh), tika ņemti vērā 2017. un 2018. gada rādītāji. Šobrīd tie, pirmkārt, ir atšķirīgi, otrkārt, noteikts, ka jau pie 7% rentabilitātes krituma var apsvērt tarifa pārskatīšanu un šobrīd apgrozījuma kritums ir sasniedzis 16%! Domes priekšsēdētājas vietniece Gunda Cīrule gan norādīja, ka šī “rentabilitāte” tarifā patiesībā ir ieplānotā peļņas daļa jeb līdzekļi attīstībai, kam, protams, piekrita arī Dz. Rušmanis, taču piebilstot, ka šajā gadījumā jau vairs nav runa par negūto peļņu, bet gan to, ka pakalpojums tiek sniegts zem pašizmaksas! Tieši tādēļ tarifu pārskatīšanu šajā gadījumā nevar izslēgt kā vienu no risinājumiem. Jāpiebilst, ka sarunas par situāciju komunālajā saimniecībā, pastāstīja E. Bariss, bijušas arī vēl pirms komiteju sēdes, kur jau runājuši, ko darīt tālāk. Pirmais, kam ķeršoties klāt, izpētīs vēl smalkāk, tieši kur un kādu iemelsu dēļ rodas zaudējumi. “Domājam, ko darīt, lai dzīve būtu labāka – kā izvedīsim [uzņēmumu] no elles,” piebilda G. Cīrule. Deputāts D. Rozenfelds gan vēlējās dzirdēt, vai priekšsēdētāja vietniece arī neuzskata, ka kaut kādā mērā tieši pašvaldība vainojama tajā, ka SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» šobrīd strādā ar zaudējumiem? G. Cīrule pārmetumus noraidīja, pirmkārt, norādot, ka pašvaldība var un arī iesaistās tiktāl, ka palīdz ar plānošanas analīzi, taču nevarot, piemēram, sūtīt pieteikumus par parādu piedziņu vai veikt citas darbības. Otrkārt, viņa piebilda, ka uzņēmumā esot daudz ieguldīts, tai skaitā dodot uzņēmumam pašvaldības darbiņus, piemēram, dūmu detektoru uzstādīšanu, kapu vārtu remontus u.tml. Jāatgādina, ka vēl oktobrī pašvaldība uzņēmuma pamatkapitālā arī ieguldīja 42 460,76 eiro. Taču tā drīzāk bija kā daļēja “parāda atdošana”, jo uzņēmums, neskatoties uz to, ka kredītapjoms jau tā bija gana liels, to vēl palielināja, piemēram, iesaistoties ūdenssaimniecības projektā. Jāatgādina, ka pašvaldībām tobrīd pašām tikt pie kredītiem bija problemātiski – bija jāstāv rindā, tādēļ 2019. gada maija ārkārtas sēdē nolēma, ka aizņemsies atkal komunālā saimniecībā (kopumā tie bija 756 788 eiro). Tāpat šajā periodā veikti vēl vairāki ieguldījumi. Līdz ar to situācija ir tāda, kāda tā ir. Bet nu deputāti vienojās, ka kopīgi meklēs risinājumus, lai to uzlabotu. Viens no variantiem, ko ieteica arī D. Rozenfelds, vēl vairāk iesaistīt komunālos pakalpojumus pašvaldības darbos. Kā minēja Dz. Rušmanis, uzņēmums nebūtu pret.