Pamesti zvejas tīkli ir nāvējošākais plastmasas atkritumu veids jūras dzīvajām radībām, un tie jau ir noveduši atsevišķas jūras dzīvnieku sugas, piemēram, Kalifornijas līča cūkdelfīnu līdz izmiršanas robežai. Atsaucoties uz Pasaules Dabas Fonda ziņojumu, valdības un uzņēmēji nevelta pietiekamu uzmanību šīs problēmas risināšanai. Ziņojums “Apturiet spoku zvejas rīkus: Nāvējošākais jūras plastmasas atkritumu veids” skaidro, kā spoku zvejas rīki ir atbildīgi par 45% jūras zīdītāju sugu, 21% jūras putnu sugu un visu bruņurupuču sugu apdraudējumu, ļoti bieži pakļaujot sugu īpatņus lēnai nāvei. Pamestie zvejas rīki bojā arī ļoti svarīgus ūdens biotopus, piemēram, koraļļu rifus un mangrovju mežus, kā arī apdraud piekrastes iedzīvotāju iztiku un pārtikas avotus.  Ziņojumā tiek uzsvērts, ka, risinot globālo plastmasas piesārņojuma problēmu, spoku zvejas rīku tēmai jābūt vienai no centrālajām.

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors: “Kaut arī plastmasas atkritumu radītājām sekām beidzot tiek pievērsta lielāka uzmanība, joprojām ir pārāk maz izpratnes par katastrofālo kaitējumu, ko nodara spoku zvejas rīki. Tas patiesi ir neizzūdošs drauds, kas nepārtraukti nogalina roņus, jūras putnus, delfīnus, dažādu sugu zivis, bojājot arī ūdeņu biotopus. Ziņojums parāda, ka jūras plastmasas piesārņojuma un spoku tīklu tiesiskais regulējums ir sadrumstalots un neefektīvs. Šī ir globāla problēma, kurai nepieciešama vienota rīcība visā pasaulē, izvirzot globālus un saistošus mērķus plastmasas piesārņojuma samazināšanai gan uz zemes, gan ūdenī, kas savukārt var palīdzēt izveidot stingru vietējo spoku zvejas rīku regulējumu.”

Aicinot valdības strādāt pie normatīvo aktu izstrādes plastmasas piesārņojuma apturēšanai, Pasaules Dabas Fonds mudina valstis pievienoties Globālajai Spoku zvejas rīku iniciatīvai, kas apvieno pasaules zvejas industriju, privāto sektoru, nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās vides un valdības, lai risinātu pazudušo un pamesto zvejas rīku problēmu pasaulē.

Ikviens sabiedrības pārstāvis  tiek aicināts pievienoties gandrīz diviem miljoniem aktīvistu, kuri jau ir parakstījuši petīciju, aicinot valdības steidzami rīkoties www.panda.org/plastics. Kampaņu var atbalstīt, arī lejupielādējot bildi vai video kādā sociālajā vietnē par jūras dzīvnieku sugām, lietojot tēmturi # un atzīmējot #StopGhostGear. Fakti ziņojumā:

*         Tiek lēsts, ka vismaz 10% no jūras piesārņojuma sastāda zvejošanas procesā radītie atkritumi, un tas nozīme, ka no 500 000 līdz 1 miljonam tonnu zvejas rīku katru gadu paliek jūrās un okeānos.

*          5.7 % no visiem zvejas tīkliem, 8,6% no slazdiem un lamatām un 29% no visām zvejošanas auklām visā pasaulē tiek pazaudētas okeānos un jūrās katru gadu.

*          Meksikas līcī, nelegāli un pamesti žaunu tīkli ir noveduši Kalifornijas līča cūkdelfīnu līdz izmiršanas robežai –  dzīvi vēl ir atlikuši tikai 10 pārstāvji.

*          Spoku zvejas rīki nodara kaitējumu svarīgiem jūras biotopiem, bojā koraļļus un dažādu sugu dzīvotnes, izraisot nogulumu uzkrāšanos un kavējot piekļuvi dzīvotnēm.

*          Spoku zvejas rīkiem ir negatīva ekonomiskā ietekme, daudzviet pasaulē apdraudot cilvēku iztiku un pārvietošanos ar laivām. Pētījumi pierādījuši, ka vairāk nekā 90% spoku tīklos nejauši notvertās ūdens dzīvnieku sugas ir komerciāli vērtīgas.

*          Spoku zvejas rīki var radīt arī navigācijas apdraudējumus, ietekmējot kuģa virzību un spēju manevrēt, tādā veidā izraisot ekspluatācijas aizkavēšanos, ekonomiskus zaudējumus un ārkārtējos gadījumos arī traumas vai pat nāvi apkalpes locekļiem vai prāmja pasažieriem.

Jūras un saldūdeņu programmas vadītāja Magda Jentgena