Ja Valsts policijas priekšniekam Aldim Lieljuksim tiktu izteikts priekšlikums kļūt par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku, viņš par to domātu "ar stipri rezervētu attieksmi".

Intervijā "Latvijas Avīzei" Lieljuksis atzīst: svarīgi būtu, kas šādu uzaicinājumu izteiktu un cik tas būtu nopietni. "Neteiktu, ka šī biroja darbība man būtu sveša un neizprotama un to vadīt es nespētu," atzīst Lieljuksis.

Valsts policijas priekšnieks gan norāda, ka viņam ir jāpabeidz iesāktais darbs Valsts policijas sakārtošanā – dienests pagarināts uz pieciem gadiem, palikuši vēl trīsarpus gadi. "Kas vadīs Valsts policiju, tas, protams, ir valdības jautājums. Noņemt jau var kaut rīt," atzīst policijas priekšnieks.

Viņš arī piebilst: "Ja mani izvirzītu par [KNAB] pretendentu, sāktu vēl publiski apmētāt ar mēsliem."

Pēc Lieljukša domām, publiska konkursa rīkošana uz KNAB priekšnieka amatu var arī nenotikt, jo vienalga vajadzēs izraudzīties labāko kandidatūru no iespējamajām atbilstoši KNAB likumā noteiktajiem kritērijiem.

Tāpat, pēc Lieljukša domām, ļoti svarīgs ir jautājums par biroja pakļautību. Pēc viņa pārliecības, jāveic grozījumi Satversmē, kas noteiktu, ka ne tikai KNAB, bet arī Valsts kontrole, Latvijas Banka un citas iestādes nav pakļautas valsts pārvaldei.

"Satversmē ir pants, kas nosaka, ka iestādes, kas veic valsts pārvaldes funkcijas (aizturēšanas, pratināšanas utt.), ir pakļautas Ministru kabinetam. Nedomāju, ka tas ir pareizi. Parasti vēlēšanās uzvarošās partijas vadītājs kļūst par premjeru. Tas nozīmē, ka premjers kontrolēs KNAB, vienlaikus nonākot interešu konflikta stāvoklī, jo KNAB taču var pārbaudīt arī premjeru," norāda policijas priekšnieks.