Alekseja Loskutova izraudzīšanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā, lai arī notika konkursā, nebija nejauša, un lēmums par viņa virzīšanu tika pieņemts "kaut kur starp Puzes mežiem un mākoņiem" un viņam vajadzēja būt varas elitei ērtam KNAB vadītājam.

Par to liecina atsevišķi materiāli no krimināllietas, kurā Ventspils mērs Aivars Lembergs, viņa dēls Anrijs un viņam pietuvinātais uzņēmējs Ansis Sormulis apsūdzēti virknē sevišķi smagu noziegumu, vēsta laikraksts "Diena".

Kā rāda šīs iztiesāšanai nodotās, bet tiesu aizvien neatradušās krimināllietas dokumenti, ar kuriem laikrakstam "Diena" neliedza iepazīties krimināllietā par cietušo atzītais uzņēmējs Ainārs Gulbis, Ventspils mērs bijis viena no galvenajām personām, ar kura ietekmi 2004.gada pavasarī kārtots Saeimas balsojums par Loskutova iecelšanu amatā. Tāpat krimināllietas materiāli atklāj arī to, ka vismaz vienu reizi Lembergs centies ietekmēt Loskutovu, mēģinot ar viņu sarunāt kādu sev ļoti vajadzīgu lietu, taču Loskutovs tam nav piekritis.

Kad 2004.gada martā pēc Einara Repšes (JL) valdības demisijas premjera krēslā iesēdās "zaļo zemnieku" līderis, iespējams, viens no politiķiem, kurš ar segvārdu Zvaigznīšu brīdis ir atrodams tā dēvētajos Lemberga stipendiātu sarakstos, Indulis Emsis, kļuva arī skaidrs, ka apstiprināšanai KNAB priekšnieka amatā netiks virzīta toreizējā biroja priekšnieka vietas izpildītāja Juta Strīķe, raksta "Diena".

Valdošā koalīcija (toreiz ZZS, TP, LPP) ķērās pie jauna KNAB šefa meklēšanas. Jau maija vidū bija skaidrs, ka viens no reālākajiem kandidātiem uz amatu ir Loskutovs. Viņu, Strīķi un tagadējo KNAB vadītāja vietas izpildītāju Alvi Vilku kā potenciālos kandidātus bija izvēlējusies pretendentu atlases komisija. Lai gan visvairāk balsu komisija, kurā darbojās arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis, bija atdevusi par Strīķes kandidatūru, Emša valdība vienbalsīgi izlēma Saeimā virzīt Loskutovu un divas dienas vēlāk viņu apstiprināja amatā.

Tomēr ar Lembergu saistītajā izmeklēšanā iegūtie pierādījumu un vienas tiesai nodotās krimināllietas materiāli rāda citu ainu, par to, kā toreiz izraudzījās galveno korupcijas apkarotāju. Proti, no prokuratūrā sniegtām liecībām izriet, ka toreiz ar KNAB vadītāja jautājuma sakārtošanu nodarbojās Lembergs un ar viņu saistītas drošības struktūras, un tieši pie Ventspils mēra atrādīšanai ar bijušā Rīgas kriminālpolicijas priekšnieka, toreiz apsardzes firmas "Venta" šefa Aivara Valča gādību tika atvests drošībnieks par labu kandidātu ieteiktais Loskutovs.

Lembergs ar viņu tikās savā Puzes īpašuma mežmalā, un nojaušams, ka Loskutova atrādīšana Lembergam notika 2004.gada sākumā, vēl pirms Emša valdība nolēma viņu virzīt apstiprināšanai Saeimā, raksta "Diena".

Gan no lietas materiāliem, gan Loskutova jau iepriekš presē atzītā un arī prokuratūrā sniegtajām liecībām izriet, ka Puzē pie Ventspils mēra viņš aizgādāts divas reizes – pirms Emsis viņu izvirzīja par KNAB priekšnieka kandidātu un pēc apstiprināšanas amatā. No paša Loskutova liecībām izriet, ka pirms apstiprināšanas Lembergs ar viņu aprunājies par KNAB, taujājis par viņa uzskatiem, kā arī par attiecībām ar Strīķi.

Kā rāda Loskutova liecības, no toreizējās sarunas konteksta viņš sapratis, ka Lembergs vēlas ar viņu aprunāties, "pavērtēt, kāds es esmu kā cilvēks un kāds varētu būt kā vadītājs KNAB". No šīs sarunas Loskutovs esot arī sapratis, ka Lembergs cer, ka, "strādājot KNAB priekšnieka amatā, tikšu vaļā no Strīķes". Otrajā Loskutova aizvizināšanā uz Puzi, pēc Loskutova liecībām bijusi saruna "ne par ko".

Tolaik pirms savas apstiprināšanas Loskutovs tikās arī ar Tautas partijas (TP) dibinātāju Andri Šķēli.

"Dienai" pirmdien Loskutovs atzina, ka neatceras, ar kuru no abiem politiķiem runājis vispirms. Pie Šķēles uz viņa īrēto īpašumu "Mākoņi" Saulkrastos [A.Šķēles ģimene to apdzīvo kopš 2004.gada aprīļa] Loskutovs neesot vests. Saruna ar Šķēli notikusi viņa birojā Rīgā. Arī šī tikšanās, tāpat kā ar Lembergu, organizēta ar starpnieka gādību. Sarunai ar TP tēvu Loskutovu esot uzrunājis Šķēlem pietuvinātais drošībnieks, bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris.

Bez Lemberga un Loskutova sarunām, kas notika 2004.gada pavasarī, abu komunikācijā bijusi arī trešā tikšanās. Loskutovs par to nebija informējis, līdz šopavasar par tikšanos ar KNAB šefu Rīgas pievārtē ierunājās Lembergs. Loskutovs šo tikšanos vēlāk apstiprināja, norādot, ka Lembergs ar viņu runājis par bijušo, tobrīd Loskutova atstādināto KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāju Ilmāru Bodi.

Tagad pieejamie Lemberga krimināllietas materiāli rāda, ka faktiski šo tikšanos varētu dēvēt par Ventspils mēra mēģinājumu ietekmēt Loskutovu un sarunāt ar viņu konkrētu rīcību, nevis vienkāršu tērzēšanu "džipā", raksta "Diena". Turklāt atšķirībā no pirmajām divām reizēm šis tikšanās saturs ir daudz konkrētāks, un Loskutovs uz šo tikšanos, kas pēc Ventspils mēra iniciatīvas notikusi neilgi pēc tam, kad Loskutovs [2005.gada 2.martā] bija atstādinājis Bodi, devies aprīkojies ar sarunas ieraksta tehniku. Aptuveni nedēļu pēc sarunas Loskutovs par to informējis Maizīti, bet ierakstu nodevis KNAB operatīvo izstrāžu nodaļai.

Pēc Loskutova liecībām, par Lemberga vēlmi tikties viņu informējis Valcis, kura automašīnā uz Jūrmalas šosejas pie kafejnīcas "Vērdiņš" saruna arī notikusi.

No sarunas atšifrējuma izriet, ka tās laikā Lembergs vairākkārtīgi mēģina Loskutovu pierunāt paturēt darbā Bodi un ļaut viņam turpināt pildīt vadītāja pienākumus biroja izmeklēšanas nodaļās. Lembergs ar savu lūgumu ir uzstājīgs, to vairākkārtīgi atkārto, mēģina Loskutovam piedāvāt variantus, kā viņam vajadzētu rīkoties. Ventspils mērs tā rīkojas, jo pēc viņa paša vārdiem, ar Bodi viņam ir "neslikts kontakts" un Bode "man dod iespēju būt daudz maz lietas kursā, ko tas Maizītis un visa tā Šaraškina kontora pret mani tur dara". No sarunas arī izriet, ka Lembergs "reizi mēnesī" ar Bodi satiekas un tas viņam sniedz informāciju par prokuratūras pret viņu sāktās izmeklēšanas gaitu un darbībām.

Saruna starp Lembergu un Loskutovu ilgst vairāk nekā 20 minūtes, taču pārliecināt Loskutovu paturēt Bodi darbā Lembergam neizdodas. Arī tā laika notikumu attīstība rāda, ka Loskutovs "lūgumu" paturēt Bodi darbā nepildīja. Tieši otrādi – Loskutova neatkāpšanās no lēmuma atlaist Bodi bija iemesls, kāpēc toreiz 2005.gada pavasarī pirmoreiz sašūpojās viņa krēsls. Proti, pēc neveiksmīgā Lemberga mēģinājuma jautājumu par Bodi sarunāt ar Loskutovu, pie rīcības par Ventspils mēram, iespējams, arī ar oranžajiem saistītām personām svarīgā Bodes atjaunošanas darbā ķērās premjers Aigars Kalvītis (TP).

Viņš kā KNAB pārraugs marta otrajā pusē, dažas dienas pēc Lemberga sarunas ar Loskutovu, nosūtīja KNAB vadītājam rezolūciju, lūdzot pārskatīt lēmumu par Bodes atlaišanu. Savukārt aprīļa sākumā, kad Loskutovs šo rezolūciju ne vien nebija izpildījis, bet paziņoja, ka uzskata to par prettiesisku, Kalvītis pret Loskutovu ierosināja dienesta izmeklēšanu saistībā ar viņa lēmumu neatjaunot darbā Bodi.

Arī uz šo Kalvīša rīcību Loskutovs nereaģēja un nedēļu pēc premjera lēmuma par dienesta izmeklēšanu ar rīkojumu par disciplinārsoda – atlaišanas – piemērošanu, Bodi no darba KNAB atlaida. Cīņa par Bodi, kurš šobrīd apsūdzēts par slepenu ziņu (operatīvās informācijas) izpaušanu, ar to nebeidzās. Pēc atlaišanas Bode vērsās tiesā, prasot viņu atjaunot amatā, un viņa aizstāvis bija ar Šķēles interesēm saistītā ietekmīgā Andra Grūtupa biroja advokāts Viktors Tihonovs.

Pāris mēnešu vēlāk, 2005.gada jūnijā, ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu Loskutova rīkojumi par Bodes atstādināšanu un atbrīvošanu tika atzīti par spēkā neesošu un viņš atgriezās darbā KNAB.

Loskutovam cīņa par Bodes atbrīvošanu atnesa disciplinārsodus, taču līdz lēmumam par Loskutova atstādināšanu tie nenoveda, jo jau 2006.gada nogalē pret Bodi tika sākts kriminālprocess par slepenu ziņu izpaušanu. Bija aizdomas, ka viņš noplūdinājis slepenu informāciju par sāktiem operatīviem pasākumiem – telefona sarunu noklausīšanos pret Vidzemes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Poļikarpovu.

2007.gada martā Satversmes aizsardzības birojs Bodem atņēma pielaidi valsts noslēpumam.

Kalvītis pirmdien, atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš 2005.gada pavasarī iestājās par Bodes palikšanu amatā, ja no Lemberga krimināllietas materiāliem un ierakstītās sarunas jau tobrīd bija zināms, ka Bode nodarbojas ar izmeklēšanas informācijas piegādāšanu, "Dienai" teica, ka par to neko nav zinājis un pat ne nojautis. Bode pie viņa ieradies ar sūdzībām par Loskutova darbu un represijām pret viņu, "tāpēc es par viņu arī iestājos. Cita tur nekā nebija".

Krimināllieta, kurā Bode apsūdzēts, Rīgas apgabaltiesai tika nodota pērn decembrī. Lietā sākusies iztiesāšana, taču uz priekšu tā virzās gausi, jo vairākkārt atlikta. Tagad lietas skatīšana atsāksies 13.oktobrī, tikmēr Bode jau labu laiku iekārtojies siltā vietiņā – strādā ar TP interesēm saistītajā gāzes biznesā, ieņemot AS "Latvijas gāze" valdes konsultanta amatu, raksta "Diena".