Pūres dārzkopības pētījumu centra zinātnieki kopā ar partneriem no Igaunijas, Polli Dārzkopības institūta zinātniekiem, zemnieku saimniecības «Rūķīši» īpašnieku Juri Čarbartu, sabiedriskās organizācijas «Kandavas partnerība» pārstāvjiem un Kuldīgas rajona zemnieku saimniecības «Lāses» īpašnieku sagatavojuši projektu «Latvijas un Igaunijas pārtikas industrijas konkurētspējas palielināšana ar no vietējiem augļiem un ogām ražotiem jauniem un uzlabotiem produktiem».

Kā glabāt, kā – pārstrādāt?

Projekts saņēmis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda finansējumu. Viens no mērķiem ir attīstīt augļu glabāšanas tehnoloģijas (dzesētavas saimniecībās un ULO tehnoloģiju, kad augļus glabā vidē, kur ir maz skābekļa un daudz slāpekļa un ogļskābās gāzes). Igauņu partneriem šī tehnoloģija jau ir iegādāta, bet Pūres zinātnieki to vēl tikai iegādāsies. Tāpēc šogad Pūres āboli izmēģinājumiem tiks vesti uz Igauniju, bet citu gadu igauņi strādās savā institūtā, bet Pūres zinātnieki savā, vien saskaņojot pētījumus.

Otrs mērķis ir attīstīt pārstrādi; Polli institūts iegādāsies eksperimentālās iekārtas pārstrādei, savukārt zemnieku saimniecība «Lāses» modernizēs sulu ražošanas līnijas. Projekta ietvaros paredzēti arī pieredzes apmaiņas braucieni, tiešo kontaktu dibināšana, kā arī izstādes «INTERPOMA» apmeklējums, kur būs iespējams iepazīties ar jaunāko augļu un ogu uzglabāšanas jomā.

Pēc pieredzes – Igaunijā

Jūlijā projekta partneri un augļkopības nozarē strādājošo zemnieku saimniecību pārstāvji no Zantes, Irlavas, Pūres apmeklēja Polli Dārzkopības institūtu un piedalījās kopīgi rīkotajā seminārā. Igaunijas apmeklējuma laikā projekta dalībnieki apskatīja akciju sabiedrības «Pōltsamaa Felix» dārzeņu un augļu pārstrādes uzņēmumu, kas pieder tam pašam koncernam, kam pieder «Spilve». Otrs bija mazs pārstrādes uzņēmums «Bacula», kas ierīkots bijušā govju kompleksā, kur bijusī lopbarības gatavošanas virtuve pārbūvēta par nelielu cehu. Šobrīd igauņi ražo ievārījumus, gan, izmantojot jaunas receptes, gan tradicionālās, kādas savulaik lietojušas mūsu vecmāmiņas. Lai pircēji labāk varētu atšķirt ievārījumus, uzraksti uz spainīšu etiķetēm ievārījumam pēc jaunām receptēm ir ar šodienas burtiem, bet pēc vecmāmiņu receptēm vārītajām – ar senās rakstības burtiem. Kā pastāstīja projekta vadītājs Jānis Lepsis, tad šie ievārījumi esot garšīgi, bez cietes piedevām, ko dažkārt varot sajust veikalos pirktajam ievārījumam.

Atbildes gājiens – Miķeļdienas Vakara tirgus

Projekta ietvaros kā atbildes pasākums tiks organizēts Miķeļa Vakartirgus Pūrē, kurš notiks 26. septembrī no 17.00 līdz 22.00. Pasākuma organizētāji Pūres pagasta padome, biedrība Kandavas partnerība un Pūres DPC, un tas ir paredzēts kā augļkopības produktu reklāmas pasākums, lai vairāk iesaistītu vietējās produkcijas ražotājus. Uz tirgu tā rīkotāji aicina dārzkopības produkcijas un pārtikas preču ražotājus un tirgotājus, rūpniecības preču tirgotājus, individuālos amatniekus un, protams, visus interesentus. Tirgu kuplinās priekšnesumi, loterija, akcijas, degustācijas, šovi un cienāšanās ar augļiem un īpašiem ēdieniem. Uz Miķeļa Vakartirgu ieradīsies arī projekta partneri no Igaunijas. Viņiem plānots parādīt zemnieku saimniecību «Strēlnieki», kur saimniekam ir gan dzērveņu plantācijas, gan neliela pārstrāde. Rādīs arī lielās «Purefood» ražotnes, kas šogad no vietējiem ražotājiem ir iegādājusies upenes, zemenes un avenes. Protams, izrādīti tiks arī Pūres dārzkopības pētījuma centra izmēģinājumi.