21. ok­tob­ris bi­ja vis­no­taļ jau­ka un skais­ta die­na, gan tā­pēc, ka no­ti­ka Lat­vi­jas čem­pio­nā­ta spi­nin­go­ša­nā tre­šās – pē­dē­jās kār­tas sa­cen­sī­bas. Tur­klāt, šķiet, ka šīs sa­cen­sī­bas sa­kri­ta arī ar īs­to co­pes lai­ku, jo iz­vil­ktie lo­mi pir­ma­jām trim vie­tām sva­ra zi­ņā maz at­šķī­rās.

Sa­cen­sī­bās pie­da­lī­jās arī vai­rā­ki tu­kum­nie­ki un, šķiet, tie­ši vi­ņi ir tie pa­ši zi­no­šā­kie un veik­smī­gā­kie cop­ma­ņi vi­sā Lat­vi­jā. Par to liek ­spriest fakts, ka Lat­vi­jas čem­pio­nā­tā spi­nin­go­ša­nā da­žā­dās ko­man­dās star­tē­ja ie­vē­ro­jams skaits tu­kum­nie­ku. Un nu­dien ne­var ne­prie­cā­ties par vi­ņu veik­smēm.
Arī 21. ok­tob­rī Ba­bī­tes eze­rā no­ti­ku­ša­jās sa­cen­sī­bās pa­ši veik­smī­gā­kie bi­ja tu­kum­nie­ki. Pir­ma­jā vie­tā – vei­ka­la «Zīles cope» īpaš­­nieks Ivars Zī­le. Vi­ņam bi­ja vis­sma­gā­kais loms – di­vas lī­da­kas, ku­ru ko­pē­jais svars sa­snie­dza 8410 gra­mus. Sma­gā­kā no zi­vīm svē­ra 4,7 kg. I. Zī­le mak­šķe­rē­ja vie­nā eki­pā­žā ar Uģi Zvir­bu­li, abi ko­pā pār­stā­vē­ja mak­šķer­nie­ku klu­ba «Rapala» 1. ko­man­du. Jā­teic, ka to­dien ot­rās vie­tas iegu­­vē­jiem bi­ja ti­kai par 130 gra­miem vieg­lāks loms, ta­ču vi­ņiem ne­bi­ja tik skais­tu ziv­ju, jo loms sa­stā­vē­ja no dau­dzām ma­zām ziv­ti­ņām.
Tā kā šis bi­ja La­vi­jas čem­pio­nā­ta no­slē­gums, tad ti­ka ap­ko­po­ti vi­su tri­ju kār­tu re­zul­tā­ti. Un god­al­go­to ko­man­du vi­dū – at­kal tu­kum­nie­ki!
Pir­mo vie­tu un zel­ta me­da­ļu iegu­­va ko­man­da «Daiwa», ku­rā bi­ja di­vas eki­pā­žas – Kas­pars Mil­tiņš ar Ga­ti Ber­gma­ni un Jā­nis Straz­diņš ar Igo­ru Ara­hov­ski. 2. vie­ta un sud­rabs ko­man­dai «Mērsrags», ko pār­stā­vē­ja Vik­tors Si­bi­ļevs ar Ul­di Zu­ti un Al­dis Ra­sa ar Ha­ri­ju Ru­pei­ku, bet bron­zas me­da­ļa – Ha­ri­jam Ra­ci­bor­skim ar Nor­mun­du No­rde­nu un Gin­tam Dār­znie­kam ar Vies­tu­ru Bu­ku. Tā­pat arī ar la­biem pa­nā­ku­miem «Rapala» pir­ma­jā ko­man­dā star­tē­ja Ju­ris Siv­gals.
Pēc sa­cen­sī­bām jau­tā­jām Iva­ram Zī­lem, kā­pēc tu­kum­nie­ki pa­ši ne­vei­do sa­vu ko­man­du. Tas esot fi­nan­si­ālu ap­svē­ru­mu dēl, jo, pie­mē­ram, «Rapala» mak­šķer­nie­kus pil­nī­bā ap­gā­dā­jot ar in­ven­tā­ru sa­cen­sī­bām, kā arī sa­mak­sā­jot da­lī­bas nau­du, ka­mēr pa­šiem sa­vā ko­man­dā lī­dzek­ļi bū­tu jā­mek­lē. Jau­tāts par 21. ok­tob­ra veik­smi I. Zī­le uz­svē­ra, – pa­nā­ku­mi bi­ju­ši tā­pēc, ka iz­man­to­jis džer­ka vi­zu­ļus. Tie gan iz­ska­to­ties lieli, un pa­ras­ti mak­šķer­nie­kam šķie­tot, ka ma­zās zi­vis uz tiem ne­ķe­ras, bet tā ne­esot, tā­pēc, ja nu nav lielo ziv­ju, gar­lai­cī­gi ar šiem vi­zu­ļiem mak­šķe­rēt ne­kad ne­esot.
I. Zī­le iz­tei­ca arī no­žē­lu, ka vi­si Tu­ku­ma mak­šķer­nie­ki ir ļo­ti aiz­ņem­ti sa­vā dar­bā, ne­esot iespē­jams pirms sa­cen­sī­bām aiz­braukt ie­priekš uz to ūdens­krā­tu­vi, kur no­tiks gai­dā­mās sa­cen­sī­bas, iz­pē­tīt la­bā­kās vie­tas. Daž­kārt dar­ba dēļ nā­cies arī ka­vēt kā­du no čem­pio­nā­ta kār­tām. Bet tā­da nu, lūk, ir dzī­ve, mak­šķe­rē­ša­nas azar­tu un prie­ku tas tik un tā ne­ma­zi­not.
Rū­ta Fjo­do­ro­va
Jā­ņa Sti­ku­ta fo­to
At­tē­lā Ivars Zī­le iegu­­va la­bā­ko Lat­vi­jas spi­nin­go­ša­nas čem­pio­nā­ta lo­mu, kurš pa­vi­sam svē­ra 8,410 kg