Suns ar Napoleona raksturu. Suns – talismans. Labākās zāles pret skumjām. Ar šiem un tamlīdzīgiem epitetiem apveltīti vieni no pasaulē mazākajiem sunīšiem – čihuahua. Lai iepazītos ar vienu no viņiem, uzprasījos ciemos tukumnieku Pavāru ģimenē – pie Jusīša, kā savu suņupuiku mīļi dēvē visa ģimene.

Jusis, kas patiesībā ir Justs, ikvienu ciemiņu sagaida ar spalgu riešanu. Vispirms – tāpēc, ka tas ir ikviena kārtīga suņa pienākums, pēc tam – aiz prieka: mājās kaut kas notiek!
Justs ir dāvana Lienei dzimšanas dienā no drauga Aigara. Arī šoreiz, kā tas nereti mēdz notikt, dāvana vispirms atnesta mājās, un tikai pēc tam vecākiem lūgta atļauja to paturēt, taču… kurš gan, Jusi – viņa lielās, priekā starojošās acis – kaut reizi ieraudzījis, spētu atteikt?! Un tagad visi mīl Jusi, un Jusis mīl visus, bet īstā klausīšana un bijāšana joprojām saglabājas pret Aigaru. Kas zina, varbūt suņupuika domā: ja neklausīs, var aiznest atpakaļ, pie mammas, bet te, Pavāru mājās, šajā draudzīgajā ģimenītē, ir tik jauki!
Malkojot kafiju, runājam par visu, kas zināms par čihuahua, un Jusis seko līdzi katram vārdam, pa starpām neaizmirsdams izdiedelēt sev pa kādam kraukšķīgam salmiņam…

Valdnieku suns un zāles pret skumjām

Čihuahua ir dekoratīvo suņu šķirne, un tās izcelšanās meklējama Meksikā. Tā selekcionēta no dabā dzīvojušajiem vismazākajiem sunīšiem, kas piederējuši seno maiju ciltīm. Tiek uzskatīts, ka šiem mazajiem dzīvnieciņiem esot saikne ar Kosmosu un tas notiekot caur avotiņu galvvidū, kāds ir arī cilvēkbērniem piedzimstot. Bērniem tas vēlāk tas aizaug, bet šiem sunīšiem – nekad, tāpēc labāk esot glāstīt mīluļa muguriņu, ne galvu. Čihuahua ir valdnieku suns! Senos laikos, kad saimnieks nomiris, nogalināts arī viņa mazais draugs un apglabāts kopā, jo bijis ticējums, ka, dodoties Aizsaules ceļos, mazais iet pa priekšu un nolīdzina visus saimnieka mūža grēkus. Kādreiz Eiropā kungi šādus sunīšus, iekārtotus ziedu pušķos, dāvinājuši savām mīļotajām. Tolaik uzskatīja, ka čihuahua ir talismans: mājās, kur tas mīt, valdīs miers, labklājība, cilvēki būs veseli un laimīgi. Līdz mūsu dienām saglabājušies ticējumi, ka čihuahua nes veiksmi naudas lietās (mēdz teikt, – jo mazāks suns, jo saimniekam vairāk iespēju finansiālajai karjerai), pasargā no ļaunuma. Un, protams, ir vislabākās zāles pret skumjām!

Galvenais – būt kopā ar savējiem

Pavāru ģimenes mīlulim vēl nav ne gadiņš; viņš dzimis 28. februārī – dienā, kad Justi svin vārdadienu, – un tagad arī Jusim tā būs dubultjubileja. Lienes brālis un Justa draugs Gints steidz pastāstīt, ka šis esot "Perisas Hiltones suns" un vienlaikus – arī lielākais no mazākajiem sunīšiem, jo tajā metienā savai mammai Rio Ritai piedzimis vienīgais. Tad nu varam iedomāties, cik lutināts un mīlēts viņš bija (un ir joprojām)! Aizvadītajā vasarā mazais ciemojies arī pie saviem vecākiem – mātes Rio Ritas un tēva Čestra Fila, kuriem tik ļoti iepatikusies Justa līdzpaņemtā suņu mājiņa, ka pašam "saimniekam" tajā tik tikko izdevies iespraukties…
Jusīša gardumiņi – visi augļi! Ļoti garšo āboli, vīnogas, no dārzeņiem vismīļākie – burkāni. Visi mājinieki – kompanjoni. Ļoti patīk iet vannā. Matu suku sameklē un pats pienes klāt, kad gribas, lai paķemmē… Izkārtojas uz… speciāli viņam pirktajiem pamperiem. Vasarā ļoti patīk dārzā. Vismīļākais vārdiņš – "Brauksim!" (Ceļotājs! Pabijis pat Latgalē!). Saprot, ko nozīmē "kauns" – aiziet stūrītī un… aizkustinoši nodur savu mazo galviņu. Viņa draudzību var iemantot, pastumjot pie dupsīša un palīdzot uzrāpties uz dīvāna, lai suns ciešā un draudzīgā kompānijā var sēdēt pie visiem mājiniekiem.
Kad pošos promiešanai, Jusis ir pirmais, kurš dodas pie durvīm – uz atvadām nolaizīt roku, degungalu, un… visur, kur nu vēl tiek klāt. Ne jau tāpēc, ka ciemiņš apnicis – viņš gluži vienkārši visus mīl, visus iepriecina un vēlas, lai visiem ir labi.