Vakar, 5. jūlijā Lestenes brāļu kapos Tēvzemes Daugavas Vanagu (TDV) organizācijas piektajā salidojumā, organizācijas Tukuma nodaļas aicināti, kopā pulcējās Daugavas vanagi gandrīz no visas Latvijas – no Madonas, Iecavas, Rīgas, Kokneses, Balviem, Kandavas novada, Pūres, kā arī Tukuma – kopskaitā ap pusotra simta domubiedru. Tālākais viesis – ceļu no Vācijas mērojušais aktīvais un neiztrūkstošais salidojumu dalībnieks – Atis Homka. Salidojumā piedalījās arī mūsu rajona Jaunsargu organizācijas pārstāvji, Praviņu un Jaunsātu pamatskolu skolu audzēkņi un pedagogi. Lestenē pasākumu kuplināja Tukuma vokālā studija “Varavīksne" un Zemgales vidusskolas audzēkņi ar muzikālu prelūdiju, bet otrajā daļā, kas notika Šlokenbekā – TDV Kandavas kopas Daugavas Vanadžu vokālais ansamblis.

Labu laiku pirms salidojuma sākuma pie Lestenes brāļu kapu memoriāla autobusi cits pēc cita atvizināja dažādu novadu ļaudis,- ar savos dārzos audzētām rozēm un lilijām, ar savu dzimto māju pļavās un norās plūktiem lauku ziediem. Tas viss – viņiem. Tiem, kas savas dzīvības atdevuši Latvijas brīvībai, neatkarībai, gaišākai nākotnei. Gan pulciņos, gan pa vienam atbraukušie meklēja savējos – tuviniekus, cīņu biedrus, novadniekus…. Daudzi savus ziedus cauri visai Latvijai veduši, lai noliktu uz nezināmo kritušo kapu plāksnītēm,- jo daudz ir to, kuru atdusas vietas joprojām nav zināmas, tātad – nav vietiņas, kurp aizbraukt, nolikt ziedus, piesēst, domās parunāties.
Pēc tam, kad goda sardzē vietas pie pieminekļa ieņēmuši jaunsargi, kad TDV Tukuma nodaļas vadītāja Rita Stepiņa atklājusi salidojumu, kad izskanējusi Latvijas valsts himna, ar nelielu svētrunu sapulcējušos uzrunāja Lestenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Kaspars Kovaļovs. Viņš teica: “Mēs brīžiem aizmirstam, cik trauslas lietas ir Brīvība, Ticība, Mīlestība… Un Miers ir lielākā no dāvanām! .. Ir vīri, kas gatavi atdot dzīvības par to, un ir, kas gatavi “taisīt veikalu" uz kritušo pīšļiem…". Tukumnieks Pēteris Kupčs salidojuma dalībniekiem nodeva sirsnīgus sveicienus no Nacionālo Karavīru biedrības, savukārt Rita Stepiņa atgādināja, ka tie, kas tagad atdusas svētītajā Lestenes zemē, mums mantojumā atstājuši Latviju,- pašu skaistāko stūrīti uz šīs zemes! Viņa aicināja visus būt vienotiem Latvijai, -Tēvzemei savai.
Zem vasarīgi versmainajām debesīm pār Lestenes laukiem izskanēja dziesmas, dzeja, cīņu biedru uzrunas… Un tad – neliela sulas pauze koku paēnā, pēc tam – ceļš uz Šlokenbeku, kur pasākums turpinājās pie klātiem galdiem, ko palīdzējuši sarūpēt daudzie sponsori un atbalstītāji. Un atkal – dzeja, dziesmas, uzrunas. Salidojuma dalībniekus sveica Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, ar sirsnīgām dzejas rindām klātesošos uzrunāja un rajona padomes, kā arī Kandavas novada domes vārdā sveica novada domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis. Tika nolasītas daudzas mīļuma un smeldzīgu atmiņu pilnas vēstules un telegrammas no Daugavas Vanagiem svešumā. Tajās – vēlējumi lai Dievs dod spēku sargāt māju, zemi, druvu…Lai esam vienoti sirdīs- gan veci, gan jauni,- par Latviju stāvot tik stipri kā klints!
TDV Tukuma nodaļas sāktā pateikšanās visiem, kas bijuši līdzdalīgi gan ikdienā, gan šā salidojuma organizēšanā, uz krietnu brīdi pajauca rūpīgi izplānoto scenāriju – izrādījās, ka to, kam pateikties, patiesībā ir krietni vairāk, jo arī viesi no savas puses gribēja teikt paldies, dāvāt ziedus tiem, kas sastapti, kas par labiem draugiem kļuvuši. Un vispār – vasara taču ir puķu laiks, un apkārt – tik daudz jauku, ziedus pelnījušu cilvēku…
Un – tas ir vispārsteidzošākais! – nevienu nebija nogurdinājis ne tālais ceļš no mājām, ne karstā Lestenes saule, ne pagarā uzrunu, apsveikumu, pateicību un sumināšanu programma, ne kavēšanās atmiņās: tiklīdz ieskanējās pirmais valsis, – Milzkalnes kultūras nama plašā zāle tūdaļ bija dejotāju pilna!