Gulbis sēž uz ledus. Gulbju atpūšanās ir ledus vai uz zemes, īpaši, ja līdzās ir neaizsalis ūdens laukums, ir pavisam parasta parādība. Tas nenozīmē, ka gulbis ir iesalis vai kā citādi apdraudēts. Nekādā gadījumā nevajag kāpt uz ledus, mēģinot gulbi “glābt”!

Ūdens tūlīt aizsals. Ja gulbim šajā vietā vairs nebūs iespējams atrast barību, tas jebkurā brīdī var pārlidot uz citu sev piemērotu vietu, kas var būt gan Latvijā, gan vairāku simtu kilometru attālumā.

Gulbis nelido. Paugurknābja gulbis ir smagākais no Eiropas putniem, un pacelšanās un nolaišanās tam sagādā zināmas grūtības. Tāpēc bez īpašas vajadzības tas nelidos, turklāt tas nav īpaši tramīgs no cilvēkiem.

Gulbis ir pelēks. Šogad šķīlušies gulbji ziemā vēl ir pelēkbrūni, taču tie vairs nav mazuļi, kas nespētu par sevi parūpēties.

Gulbis ir palicis viens. Lai gan parasti gulbji ziemā uzturas baros, tas, ka putns ir viens, nenozīmē, ka tas nokļuvis nelaimē. Ticamāk, ka šajā vietā lielam gulbju skaitam nepietiek vietas vai barības.

Gulbis nāk pie cilvēkiem. Tas, ka cilvēki gulbjus bieži baro, ir tos pieradinājis, ka no cilvēka var dabūt barību, taču tā nav izšķiroša gulbja izdzīvošanai. Labāk izvairīties no gulbju barošanas, veicinot to ātrāku pārcelšanos uz vietu, kur tie var sameklēt sev dabisko barību.

Nevienā no minētajiem gadījumiem nav nepieciešama gulbja glābšana!

Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina sabiedrību atturēties no ūdensputnu barošanas, lai šie putni nepierastu pie kādas konkrētas vietas, paļaujoties uz barības pieejamību un kavējoties doties barības meklējumos uz citām neaizsalušām ūdenstilpēm.

Sabiedrības nozīmīga iesaiste putnu aizsardzībā ir novēroto putnu ziņojumi portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina darīt ikvienu pilsoni, kam rūp putnu labklājība, tā palīdzot apzināt putnu sugu populāciju stāvokli Latvijā.