Pašreizējais regulējums precīzi nenosaka ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem, anotācijā norādījuši likumprojekta autori, akcentējot, ka, palielinoties to skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem. Pērn 88 ceļu satiksmes negadījumos bija iesaistīti elektriskie skrejriteņi, norādījusi Valsts policija.

Likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.

Braukt ar elektroskrejriteni drīkstēs personas no 14 gadu vecuma. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai tiesības nevajadzēs. Savukārt personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem būs nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, paredz likumprojekts.

Likumā paredzēts iekļaut arī elektrisko skrejriteņu reģistrēšanu – tāpat kā līdz šim jau velosipēdu, arī skrejriteņu reģistrācija būs brīvprātīga, kā arī būs atļauts piedalīties ceļu satiksmē ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem paredzēts piemērot tādus pašus administratīvos sodus kā velosipēdistiem.

Likumprojekts paredz precizēt arī noteikumus velosipēda braucējiem. Plānots noteikt, ka turpmāk braukt ar velosipēdu būs atļauts personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem, ja tai būs velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vadīšanai tiesības nebūs nepieciešamas. Latvijā jau 20 gadus velosipēdistiem ir bijusi nepieciešama vadītāja apliecība, tomēr ir secināts, ka tas nav atbilstoši citu Eiropas valstu praksei, norādījuši likumprojekta autori. Patlaban likumā noteikts, ka braukt ar velosipēdu patstāvīgi atļauts personai, kura sasniegusi 10 gadu vecumu un kurai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Iecerēts precizēt arī transportlīdzekļa definīciju, papildus nosakot, ka par transportlīdzekli ir uzskatāma ierīce, kuras maksimālais ātrums ir virs 6 kilometriem stundā. Tāpat likumā paredzēts precizēt mopēda, tricikla, motocikla, kvadricikla un velosipēda definīcijas.

Likuma grozījumi paredz papildināt izņēmumus, kad transportlīdzeklim nav nepieciešama derīga valsts tehniskā apskate. Plānots, ka tas attieksies uz transportlīdzekļiem, kurus tirdzniecības uzņēmums (komersants) aprīkojis ar tirdzniecības numura zīmēm un izmanto ceļu satiksmē normatīvajos aktos par transportlīdzekļu tirdzniecību noteiktajā kārtībā.

Likumu arī plānots papildināt ar traktortehnikas maināmo velkamo iekārtu un tehnoloģisko agregātu reģistrāciju, nosakot, ka tā būs brīvprātīga, un ceļu satiksmē būs atļauts īslaicīgi piedalīties arī ar šādām nereģistrētām iekārtām.

Tāpat paredzēts noteikt, ka arī ar Apvienotās Karalistes izsniegtu vadītāja apliecību personai būs atļauts Latvijā vadīt transportlīdzekli.

Likuma grozījumi paredz arī noteikt, ka turpmāk Valsts policija līgumu par radaru uzstādīšanu varēs noslēgt ne tikai ar Ceļu satiksmes un drošības direkciju, bet arī ar valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāju. Prasības šādai kārtībai noteiks valdība.

Lai Ceļu satiksmes likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.