Kā aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), centralizēto eksāmenu norise ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un skolu pienākums un atbildība. Augstskola nav paredzējusi iestājeksāmenu organizēšanu, un tam neesot nedz atvēlēti resursi, nedz sagatavotas e-platformas un iestājeksāmenu saturs.

“Iestājpārbaudījumu testi būtu jāveic attālināti un tas būtu sarežģīts process, jo būtu jāapkalpo liela reflektantu plūsma,” skaidroja universitātē, atzīmējot, ka, piemēram, RSU studiju programmā “Medicīna” iepriekšējos gados vien bijuši ap 700 – 800 unikālo reflektantu.

Arī Latvijas Universitātes (LU) Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis norādīja, ka iestājpārbaudījumu sarīkošanai nepieciešami papildus resursi, bet pašlaik augstskolai esot darba pilnas rokas strādājot, lai kvalitatīvi realizētu studijas attālināti un nodrošinātu studiju noslēguma procesu.

Saulītis uzskata, – ja skolas nevar nodrošināt centralizēto eksāmenu norisi, nav garantiju, ka to varēs realizēt augstskolas. “Šobrīd ir tikai minējumi, par termiņiem, kad varētu beigties ārkārtas stāvoklis un atsākties normāls darbs, bez tam skolēniem būs jākārto iestājpārbaudījumi vairākās augstskolās, jo mēs redzam tendenci izmēģināt iespēju iestāties vairākās augstskolās,” uzsvēra LU pārstāvis.

Viņaprāt, vienīgais loģiskais solis, ja šogad tiek atcelti centralizētie eksāmeni, ir pateikt, ka šogad visi vidusskolēni ir atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas. Katru gadu ir skolēni, kuri no tiem tiek atbrīvoti slimības vai iesaistes sporta sacensībās dēļ. Šogad tādi varētu būt visi.

Pēc Saulīša domām, ja tiks noteikts, ka augstskolām šogad jārīko iestājeksāmeni, jo nenotiek centralizētie eksāmeni, tā būšot iejaukšanās augstskolu tiesībās atlasīt studējošos pēc saviem kritērijiem, kā arī šāds solis būtu vērtējams kā papildus slogs jau tā sarežģītajā laikā.

“Ja šā gada absolventi kārtos eksāmenus vai būs atbrīvoti no tiem, tad augstskolu uzņemšanas procedūras un sistēmas neprasīs īpašus papildus resursus uzņemšanas realizēšanai kaut vai ārkārtas apstākļos,” pauda LU pārstāvis.

RSU kā risinājumu piedāvā atlasīt reflektantus pēc vidusskolu atestātu vērtējumiem, proti, gada atzīmēm priekšmetos, kuri noteikti, kā vērtēšanas kritēriji RSU uzņemšanas noteikumos. Tomēr, lai šo varētu realizēt, ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuros minēts, ka konkursa atlases kritērijs ir centralizēto eksāmenu rezultāti.

RSU norādīja, ka ir gatava palīdzēt reflektantiem un organizēt papildus kursus ķīmijā un bioloģijā pirms akadēmiskā gada sākuma, tādējādi palīdzot jauniešiem sagatavoties studiju sākumam.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektors Uldis Sukovskis norādīja, ka patlaban valstī spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka, uzņemot jaunos studentus, augstskolas ņem vērā centralizēto eksāmenu rezultātu, taču, ja šo regulējumu mainīs, tad RTU to ņems vērā un rīkosies atbilstoši pieņemtajiem normatīviem.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šonedēļ LTV atzina, ka attālinātās mācības Latvijas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās ieilgs, un, iespējams, klātienes mācību režīms šosezon nemaz netiks atjaunots, līdz ar to daļai skolēnu šogad varētu izpalikt arī centralizētie eksāmeni.

Viņa sacīja, ka pagaidām vēl ir diezgan grūti prognozēt centralizēto eksāmenu norises iespējas šim mācību gadam, tomēr nākamnedēļ Izglītības un zinātnes ministrija pievērsīsies šim jautājumam. “Mēs patiešām nākamnedēļ domājam jau precīzāk pieņemt aprises, kuriem būs centralizētie eksāmeni un kuriem mēs varbūt iztiksim ar gada vērtējumu,” klāstīja ministre.

Šuplinska atzina, ka patlaban tiek vērtētas vairākas iespējas, kā risināt esošo problēmsituāciju ar mācību gada noslēgumu un centralizētajiem eksāmeniem. Maltā, piemēram, mācības šogad esot atceltas pilnībā un visi skolēni, kas mācās 6.klasē vai augstāk, atstāti “uz otru gadu”, skaidroja Šuplinska, uzsverot, ka Latvija šādu risinājumu noteikti nevēlētos.

“Mēs ļoti ceram, ka attālinātais mācību process ļaus [mācību] gadu noslēgt, un tad mēs arī skatīsimies, vai tiem, kas stājas augstskolā, ir nepieciešams šis pārbaudījums, ko organizē skola, bet varbūt tas ir iespējams arī augstskolā. Varianti tiek meklēti, un es domāju, ka mums nedraud ne pagarinājumi, ne arī ļoti striktas sankcijas, kas būtu saistītas ar krīzes situāciju,” sacīja Šuplinska.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas skolās un augstskolās tiek organizētas attālināti.