Parastais krupis ir abinieks, ziemu tas pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās, bet pēc atmošanās no ziemas guļas dodas uz savu dzimto ūdenstilpi turpināt savu sugu. Bieži vien šo maršrutu šķērso cilvēku veidoti ceļi, tādēļ krupji ir pakļauti sabraukšanas riskam. “Krupju migrācijas ceļi ir pastāvējuši kopš neatminamiem laikiem, tāpēc pareizāk pat būtu teikt, ka nevis krupji šķērso ceļus, bet cilvēku veidotie ceļi šķērso krupju ierastos maršrutus,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja.

Skaidrojot nepieciešamību iesaistīties krupju glābšanā, V. Skuja norāda, ka dabā ikvienai dzīvībai ir vērtība un krupis, tāpat kā daudzas citas dzīvas radības, ir būtiska dzīvības (barības) ķēdes sastāvdaļa, kurai izzūdot, tiek izjaukts dabiskais līdzsvars.

Lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā jau gadiem ierasta prakse ir veidot gan migrācijas tuneļus abiniekiem zem autoceļiem, gan ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu šādās vietās, gan arī veidot brīvprātīgo grupas, kas fiziski palīdz krupjiem tikt pāri ceļam un izdzīvot. Dabas aizsardzības pārvalde Slīteres Nacionālajā parkā jau vairākus gadus veido nožogojumu un ar vietējo iedzīvotāju palīdzību pasargā krupjus no sabraukšanas, taču šādu vietu, kur būtu nepieciešama cilvēku iesaiste, Latvijā ir ļoti daudz.

Pārvalde ir identificējusi vairākas vietas visā Latvijā, kur brīvprātīgie jau tagad var pieteikties palīdzēt krupjiem šķērsot ceļu. Lai apzinātu vietas, kur turpmākajos gados iesaistīties krupju glābšanā, iedzīvotāji par krupju migrācijas vietām var ziņot dabas novērojumu portālā Dabas dati www.dabasdati.lv.

Jau zināmie krupju migrācijas maršruti apkopoti Pārvaldes infografikā, kas pieejama Pārvaldes sociālajos tīklos un mājaslapā sadaļā Infografikas>>>.  Lai pieteiktos  par brīvprātīgo palīgu, interesentiem jāraksta ziņa uz  e-pastu info@daba.gov.lv. Pārvaldes speciālisti sazināsies ar brīvprātīgajiem un sniegs sīkākas instrukcijas un padomus, kā droši un saudzīgi iesaistīties.

Interesanti fakti par parasto krupi Bufo bufo

• Parastā krupja dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, kas ir pat vairāk nekā tādiem augumā iespaidīgiem zīdītājiem kā brūnais lācis vai alnis.
• Krupis ir gaļēdājs, plēsējs un viņa maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji, tārpi. Krupja ēdienkartes īpatnības palīdz regulēt kukaiņu un gliemju populāciju.
• Ar krupi kopš sendienām saistīti dažādi mīti, piemēram par to, ka krupji zīž govs pienu vai var aplipināt cilvēku ar kārpām, bet neviens no tiem nav pat tuvu patiesībai.
• Krupja mātīte augumā ir krietni lielāka par tēviņu, un pavasara migrācijas laikā nereti novērojams skats, kad krupju mamma nes krupju papu pičpaunā pāri ceļam.