Latvijas Dendrologu biedrība gada noslēguma pilnsapulcē par nākamā gada koku izvēlējās melnalksni (Alnus Glutinosa).

Alkšņu ģintī ir 25 sugas, Latvijā savvaļā aug melnalksnis un baltalksnis. Parkos vēl sastopams arī abu šo sugu hibrīds – hibrīdais alksnis (A. x pubescens). Melnalksnis vislabāk jūtas mitrās vietās, strauji tekošu ūdeņu krastos, vietās ar augstu gruntsūdeni. Šī iemesla dēļ vietās ar strauju apbūvi melnalkšņi iet bojā. Melnalksnis ir izdevīgs apstādījumiem, jo pacieš augstu gruntsūdeni, tam ir arī liela koksnes vērtība, tādēļ to izmanto mēbeļu rūpniecībā. Melnalksnis dzīvo vidēji 100 gadus. Latvijas mežos melnalksnis ir 2,4% no visiem kokiem.
Melnalksni pavairo ar sēklām, noliektņiem vai potējot. Tas uzzied aprīlī. Latvijas apstādījumos reti, bet var sastapt šķirnes 'Incisa' ar sīkām kuruzuļotām lapiņām, 'Laciniata' ar dziļi šķeltām lapām, 'Rubrinervia' ar tumšzaļām lapām un tumši sarkanu lapu dzīslojumu. Pazīstama arī šķirne 'Aurea' ar plaukšanas laikā zeltaini dzeltenām lapām.
Mūsu rajonā ir vairāki melnalkšņi – dižkoki, kuru apkārtmērs pārsniedz 3 m, bet augstums 30 m. Ir zināmi dižie melnalkšņi Sēmes «Kulvēnos», Degoles pagastā, Plieņciemā, Talsu-Slokas šosejas malā pie «Bērzu» mājām. Iespējams, vēl kur citur rajonā aug lieli melnalkšņi, kas var pretendēt uz dižkoka statusu, tāpēc aicinām par to informēt redakciju, lai oficiāli šos kokus iekļautu sarakstā.