Uz trim nedēļām iecelts ekonomikas ministrs nevar paveikt būtiskas lietas, šodien intervijā Latvijas Radio teica apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) priekšsēdis Roberts Zīle. Ir nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai iepazītos ar attiecīgo jomu, tādēļ TB/LNNK nolēma nevirzīt savu kandidātu ekonomikas ministra amatam.

Zīle atzina, ka arī viņa vadītā partija saņēma piedāvājumu, ka jaunais ekonomikas ministrs varēs turpināt strādāt nākamajā valdībā, kad atkāpsies Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība. Taču TB/LNNK neuzskata šādu paziņojumu par saistošu un pieņemamu. Partija uzskata, ka jāveido jauna valdība un pašreizējā, kas ir sevi izsmēlusi, šādas garantijas nevar dot.

Kā ziņots, šodien koalīcijas partiju vakar izveidotā darba grupa sāks nākamās valdības deklarācijas projekta izstrādi.

Pirmā darba grupas sanāksme plkst. 16 plānota valdības ēkā.

Kā vakar pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" (LPP/LC) Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, pagaidām netiekot skatīts jautājums par personālijām un iespējamo premjera amata kandidātu, vispirms esot jāvienojas par nākamās valdības mērķiem un uzdevumiem.

Kalvītis žurnālistus informēja, ka darba grupā aicinātas tās partijas, kas vēlas uzņemties atbildību. Pagaidām darba grupā nav aicināta partija "Jaunais laiks" (JL), kurai vēl jātiek skaidrībā ar savu pozīciju, un opozīcijā esošās kreisās partijas.

"JL ir jātiek skaidrībā, vai tā vēlas strādāt ilgtermiņā, jo mēs nevaram sadarboties ar partiju, kas aicina veidot pagaidu valdību," skaidroja Kalvītis, uzsverot, ka valstī ir vajadzīga stabilitāte un nopietna, darboties spējīga valdība.

Kalvītis arī uzsvēra, ka ir visas iespējas Saeimā izveidot labēji centrisku valdību.

Viņš pieļāva iespēju, ka nākamās valdības uzdevumu projektu politiķi varētu veidot desmit dienas un tad arī varētu sākt runāt par personālijām un konkrētām koalīcijas aprisēm.

Saeimas kuluāros jau izskanējusi versija, ka nākamo koalīciju varētu veidot Tautas partija (TP), LPP/LC un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, kuriem kopumā Saeimā ir 49 balsis. Šo trīs partiju deputātiem varētu pievienoties pieci TB/LNNK deputāti.

Kuluāros tiek runāts, ka jaunveidojamo valdību varētu neatbalstīt divi no septiņiem TB/LNNK frakcijas deputātiem, kuri jau līdz šim balsojumos Saeimā ir pauduši atšķirīgu viedokli.

Pēc neoficiālas informācijas, TP kā premjera amata kandidātus apsver finanšu ministra Oskara Spurdziņa, kultūras ministres Helēnas Demakovas un ārlietu ministra Māra Riekstiņa kandidatūras. Taču tiek runāts arī, ka premjera amata kandidāts varētu nebūt neviens no līdz šim minētajiem cilvēkiem un amatam negaidīti varētu tikt nosaukta cita kandidatūra.

Lai arī partijas vēl oficiāli nerunā par ministru amatiem, kurus vēlētos pārraudzīt nākamajā valdībā, kļuvis zināms, ka TP vēlētos paturēt veselības un pašvaldību nozari, taču varētu atteikties no aizsardzības ministra amata.

Savukārt ZZS vēlētos paturēt vides un zemkopības nozari.

Partijas šiem amatiem varētu virzīt pašreizējos ministrus.

Jau tagad var prognozēt, ka "smagākie" ministru amati, par kuriem partijām vajadzēs vienoties, būs ekonomikas un izglītības.