Inese Jēkabsone jau 4. gadu «Gaišajam priekam» ada.

Inese dzīvo sociālajā dzīvoklī Lauktehnikā. Viņa itin labi zina, kā ir, kad cilvēkam salst. Un ne tikai kājas. Siltas zeķes arī sirdis silda. Solis viedāks kļūst. Inese diendienā ada. Bilde televizorā un acīs krāsu murskulī. Acu vaina. Bet dzijas un virbus pirksti jūt. Raksts no Dieva, dabas pats galvā veidojas. Dienās trīs, četrās atkal zeķu pāris gatavs. Inese tikai «Gaišajam priekam» zeķes ada. Draugiem, paziņām un pati sev. Inese teic, ka viņai te, Lauktehnikā, pašai savs Dievs. Un kā nu ne. Aiz loga taču to var redzēt. Tumši zaļais Gailīšu mežs tālumā. Bērzu birztaliņā no zilganiem pumpuriem zaru galotnēs pavasaros līdz lapu zeltam vēl nemaz ne tik sen šoruden. Virs meža un Ineses istabas loga augšējās aplodas zilu debesmaliņa uzprasās: "Mani neaizmirsti! Zeķē ieadi!" Inesei mīļākā ir sūnu zaļā krāsa no pļavām tepat visapkārt. Pērn šajā laikā salta ziema bija. Kupenas visapkārt. Inesei ziema, aukstums nepatīk. Bet, kur saltā dēsies?! Pienāks, saldēs, puteņos. Divdesmit pieci zeķu pāri piecreiz pa pieciem kārtīgi salikti maisiņos. Katram izmērs klāt pierakstīts. Ceļos pie cilvēkiem, kuriem arī auksti. Inese atkal adīs. Zeķu kundzītē uz galda ir paraugi nākamā gada «Gaišajam priekam». Gaišs pašai adītājai. Mūsu lasītāju vārdā Inesei novēlam: "Siltus, gaišus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu, labais cilvēk!]"
***
Inese dziju zeķēm pati pērk. Naudiņas daudz iziet. Ja kāds grib palīdzēt, lūdzam zvanīt pa tālruni 28823149 (Linda).