Valsts prezidents Valdis Zatlers ir izvērtējis triju iespējamo Ministru prezidenta amata kandidātu sniegtās atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem un nolēmis šodien tikties ar Latvijas-Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētāju Aivi Roni, Latvijas Krājbankas prezidentu Mārtiņu Bondaru un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Andri Bērziņu. Ronis pagaidām vēl nav saņēmis piedāvājumu kļūt par premjeru.

Prezidenta vēlme šodien tikties ar Bondaru, Roni un Bērziņu norāda, ka vakardienas tikšanās ar partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem – Valdi Dombrovski (JL), Ivaru Godmani (LPP/LC) un Edgaru Zalānu (TP) – nav viņu pārliecinājusi. Valsts prezidents pēc vakardienas tikšanās ar partiju izvirzītajiem kandidātiem ar saviem padomniekiem apspriedās līdz plkst. 20.00 un šorīt nāca klajā ar paziņojumu par tikšanos ar jauniem kandidātiem.

Ne šodien, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ne arī no kādas partijas Aivis Ronis nav saņēmis piedāvājumu kļūt par premjeru, to viņš žurnālistiem atzina pēc tikšanās ar Zatleru.

"Valsts prezidents šādu jautājumu neuzdeva, un nekādu piedāvājumu nesaņēmu," sacīja Ronis un norādīja, ka ir pāragri runāt par viņu kā iespējamo premjeru.

"Domāju, ka jebkurš Latvijas pilsonis, izglītots un patriotisks, varētu mēģināt kļūt par valdības vadītāju, un politiskās partijas var atrast šādu kandidātu. Es atturētos no savas kandidatūras minēšanas," sacīja Ronis.

Viņš norādīja, ka Zatlers viņu uzaicinājis, lai dzirdētu viedokli, ko Ronis domā par situāciju valstī.

Ronis uzskata, ka prezidentam ir ļoti labs uzstādījums, ka nākamā valdība ir jāveido piecām partijām, un tikai tā var atgūt sabiedrības uzticību godīgai valsts pārvaldei.

Ronis arī atturējās nosaukt, kādu kandidātu viņš redz nākamā premjera amatā.

Vakar Valsts prezidents tikšanās laikā ar trīs potenciālajiem premjerministra amata kandidātiem pārrunāja viņu viedokli par šādiem jautājumiem: valdības pirmo 100 dienu darba programma; spēja valdībā apvienot visas piecas labējās partijas; spēja izveidot profesionālu, stabilu un ilgtermiņā strādāt spējīgu valdību.

Aivis Ronis AFI

Mārtiņš Bondars AFI

Andris Bērziņš AFI

Valsts prezidenta Valda Zatlera rīcība, sākot sarunas ar jauniem premjera amata kandidātiem, ir skaidrs un nepārprotams signāls, ka pirmie trīs kandidāti nav labākie un optimālākie, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

"Ja nebūtu šaubas par pirmajiem trīs, es neredzu citu iemeslu, kāpēc brīdī, kad pirmās kandidatūras kādu laiku ir publiski vētītas un Zatleram vajadzētu tikai nosaukt kandidātu, pēkšņi būtu jāsāk runāt ar citiem cilvēkiem no malas," sacīja Kaktiņš, gan piebilstot, ka vēl ir pāragri spriest par jauno kandidātu izredzēm.

Iepriekšējās valdības krišanas priekšnoteikums bija kritiski zemā sabiedrības uzticība šim ministru kabinetam un varai kopumā, sacīja Kaktiņš. "Tā kā Latvija ir demokrātiska valsts, tā nevar ilgstoši ignorēt sabiedrisko domu."

Viens no jaunās valdības uzdevumiem būs sabiedrības uzticības atgūšana, un gadījumā, ja prezidentam rodas priekšstats, ka viens vai otrs kandidāts šo uzdevumu var neatrisināt, būtu nesaprātīgi, ja viņš tādu virzītu, sacīja Kaktiņš.

"Pat, ja šādai valdībai būtu parlamenta vairākuma atbalsts, tai nebūs pārāk garš mūžs," sacīja Kaktiņš, piebilstot, ka arī "ārkārtas vēlēšanas kā Damokla zobens šūpojas virs politiķu galvām".

Jau ziņojām, ka partija "Jaunais laiks" (JL) ir gatava strādāt arī piecu partiju koalīcijā, taču tikai sava izvirzītā premjera amata kandidāta – Valda Dombrovska – vadībā. Arī TP izvirzītais premjera amata kandidāts Edgars Zalāns pauda pārliecību par saviem spēju izveidot valdību, kuru veidotu piecas labējās partijas. Savukārt iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru atzīst, ka nav galvenais kandidāts premjera amatam.

Pēc tikšanās ar Zatleru Dombrovskis žurnālistiem norādīja, ka gadījumā, ja viņam tiks uzdots veidot valdību, viņš aicinās visas labējās partijas uz sarunām, bet pirmo – lielāko frakciju Saeimā, Tautas partiju (TP).

Lielākā problēma ir ar TP, kura ir noraidījusi iespēju strādāt JL premjera vadībā, atzina Dombrovskis.

Premjera amata kandidāts šodien prezidentu iepazīstinājis ar valdības pirmo 100 dienu darbības prioritātēm – inflācijas apkarošanu, ekonomiskās situācijas uzlabošanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarības nostiprināšanu un sākumdeklarēšanas ieviešanu.

Dombrovskis savā 100 dienu darba programmā apņemas sākt darbu pie partiju finansēšanas no valsts budžeta, rosināt grozījumu Kriminālprocesā pieņemšanu, kas ļautu prokuratūrai efektīvāk atklāt un saukt pie atbildības sevišķi smagu noziegumu organizētājus, sagatavot grozījumus likumā, kas ļautu atturēt mandātus deputātiem, kuri ilgstoši nespēj pildīt pienākumus.

Dombrovskis apņemas praksē īstenot stingru fiskālo politiku, veicināt konkurenci un pieņemt konceptuālu lēmumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu.

Gatavojot 2009.gada budžetu, Dombrovskis sola valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu pārskatīšanu un ar arodbiedrībām panākto vienošanos par algu paaugstināšanu izpildi, sociālā budžeta pārpalikumu novirzīt pabalstu un pensiju paaugstināšanai, bet izglītībā JL premjera amata kandidāts iecerējis panākt lielāku valsts atbalstu augstākajai izglītībai, kā arī sākt izglītības satura reformu.

Dombrovskis iecerējis arī pieņemt lēmumu par valsts administratīvi teritoriālo sadalījumu un sākt pāreju uz valsts apmaksātu veselības pakalpojumu pieejamības tiešāku sasaiti ar nodokļu nomaksu.

"Es neesmu pirmais kandidāts un sevi uzskatu par rezervistu, ja kaut kas nojūk," sacīja Godmanis un uzsvēra, ka pirmais kandidāts būs tas, kurš spēs izpildīt Valsts prezidenta uzstādījumu, ka koalīcija jāveido piecām partijām, un tas, kuram Saeimā būs vairākuma atbalsts.

Godmanis uzskata, ka jauno valdību ir iespējams apstiprināt pirms Ziemassvētkiem un situācija, kādā būs jāstrādā nākamajai valdībai, neesot jādramatizē.

"Nav tā, kā bija 90.gadu sākumā, kad situācija bija daudzkārt sarežģītāka, un nav tā, ka nākamajam premjeram ir jābūt pašnāvniekam. Ir jābūt tikai enerģiskai rīcībai," uzskata Godmanis.

Viņš šodien iepazīstināja Zatleru ar to, kas nākamajai valdībai būtu jādara pirmajās 100 dienās.

Godmanis uzskata, ka valdībai būtu jāizveido rezerves fonds, jāpieņem lēmums par "Lattelecom" privatizāciju, 2009.gadā jālemj par neapliekamā minimuma paaugstināšanu un tā ieviešanu strādājošajiem pensionāriem.

Godmanis uzskata, ka pirmajās 100 darba dienās jāpieņem lēmums par administratīvi teritoriālo reformu un jāpārstrādā plāns līdzekļu ekonomijai.

Savukārt Tautas partijas izvirzītais premjera amata kandidāts Edgars Zalāns savā valdībā vēlas redzēt profesionāļus, bet valdības darbā galveno uzsvaru likt uz izglītības un ekonomikas veicināšanu.

Par to šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistus informēja Zalāns. Kā sacīja Zalāns, nevienai partijai nav abonementa uz darbu valdībā. Rūpīgi tiks vērtēta katra ministra profesionalitāte un tas, vai sabiedrība viņam spēj uzticēties.

Zalāns arī vēlētos, lai valdības darba pamatā ir tāda deklarācija, zem kuras var parakstīties ne tikai ministri, bet arī deputāti, kuri atbalsta ministrus.

"Valdības deklarācijas atslēgas virzieniem ir jābūt izglītībai un ekonomikai, un es neredzu citu iespēju, kas nodrošinātu Latvijas attīstību," sacīja premjera amata kandidāts.

Zalāns pauda pārliecību, ka ir iespējams izveidot valdību, kuru veidotu piecas labējās partijas. "Ja es nebūtu par to pārliecināts, tad šeit nestāvētu. "Jaunā laika" (JL) vietā es piekristu strādāt valdībā, jo veidojas jauni politiskie spēki, kas var aizņemt viņa nišu. Tādēļ JL ir sevi jāpierāda darbos," sacīja Zalāns.

Valsts prezidentam iesniegtajā ziņojumā "Par valdības veidošanas procesu un principiem" Zalāns uzsver, ka sabiedrības uzticības atgūšanai nepieciešams konsolidēt iespējami plašu labēji centrisko nacionālo partiju spektru, vienlaikus nodrošinot rīcībspējīgas, uz trīs gadu darbu orientētas valdības izveidi.

Partijām ministru izvēlē Zalāns sola izvirzīt prasību pēc profesionalitātes, spējas vadīt pārmaiņu procesus un politiskas atbildības. Īpaši atbildīga pieeja, pēc Zalāna domām, nepieciešama nākamā perioda atslēgas ministru – ekonomikas un izglītības – izvēlē.

Sarunās par valdības veidošanu Zalāns prasīs izsvērt pārvaldes efektivitātes palielināšanu, izvērtējot īpašo uzdevumu ministru sekretariātu turpmāko nepieciešamību.

Sarunās ar JL, pēc Zalāna domām, īpaši svarīgi ir nodrošināt šīs partijas "konstruktivitāti un prognozējamību".

Līdzšinējā koalīcijas padomes darbība, pēc Zalāna domām, nav sevi attaisnojusi, tāpēc viņš piedāvā to likvidēt.

Valdības prioritātes vistuvākajā termiņā, pēc Zalāna domām, ir nekavējoties sākt tautsaimniecības modernizāciju, sagatavot izglītības sistēmas pārmaiņu plānu, īstenot visaptverošu uzņēmējdarbības vides uzlabošanas programmu, kas ievērojami mazinātu birokrātijas slogu.

Zalāns rosina pārorientēt Eiropas Savienības fondus augstas pievienotās vērtības projektu atbalstam privātajā sektorā un mūsdienīgas infrastruktūras attīstībai publiskajā sektorā un nekavējoties vienkāršot fondu apguves birokrātiju.

Zalāns sola veikt nepieciešamos pasākumus makroekonomiskās stabilizācijas nodrošināšanai, tostarp sagatavojot valsts pamatbudžeta sabalansēšanas plānu, balstoties uz izdevumu lietderības pārskatīšanu. Kopā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) plānots novērst nesamērīgu patēriņa kredītu izsniegšanas iespēju, kas varētu novest pie masveida maksātnespējas.

Zalāns uzskata, ka nav atliekama lēmuma par "Lattelecom" privatizāciju pieņemšana.

Zalāns šodien arī žurnālistiem norādīja, ka, visticamāk, nepiedalīsies televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā", jo ir gatavs piedalīties diskusijā, nevis "šovā, pēc kura noskatīšanās cilvēki sāk ienīst šo valsti".