ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) trešdien piesprieda 33 gadu cietumsodu bijušajam Bosnijas serbu virsniekam Dragomiram Miloševičam, kurš bija apsūdzēts kara noziegumos saistībā ar Sarajevas aplenkumu 1992.-1995. gada Bosnijas karā.

Tiesa Miloševiču atzina par vainīgu kara noziegumos, tostarp slepkavībās, terorizēšanā un nelikumīgos uzbrukumos Bosnijas musulmaņu civiliedzīvotājiem.

Prokuratūra 65 gadus vecajam Miloševičam bija pieprasījusi mūža ieslodzījumu.

Miloševičs, kurš 2004.gadā padevās ANO tribunālam, noliedza savu vainu visās apsūdzībās.

Ģenerālim Miloševičam izvirzītās apsūdzības attiecas uz Bosnijas galvaspilsētas Sarajevas aplenkumu laikā no 1992. līdz 1995. gadam, kad Bosnijas serbu spēki apšaudīja pilsētu un izmantoja snaiperus pret civiliedzīvotājiem, izplatot šausmas pilsētas iedzīvotājos viņu ikdienas gaitās.

Asinsizliešana notika televīzijas kameru priekšā un ANO miera uzturētāju klātbūtnē, kas nespēja apturēt teroru.

Pēc cilvēktiesību organizāciju aprēķiniem, 44 mēnešus ilgā Sarajevas aplenkuma laikā tika nogalināti 12 000 cilvēku, ieskaitot 1500 bērnu.

Ģenerālis Miloševičs, kuru nesaista radniecība ar bijušo Dienvidslāvijas prezidentu Slobodanu Miloševiču, sākotnēji bija Sarajevas korpusa "Romanija" komandiera vietnieks. Šo korpusu, kas 44 mēnešus turēja aplenkumā Sarajevu, sākotnēji komandēja ģenerālis Staņislavs Gaļičs, kam par šiem noziegumiem Hāgas tribunālā piespriests mūža sods.

Vēlāk, 1994. un 1995. gadā, šo korpusu komandēja ģenerālis Miloševičs. Kā teikts apsūdzībā, viņa spēki terorizēja pilsētas iedzīvotājus, apšaudot viņus no apkārtējiem pakalniem.

Sarajevas aplenkums ir ilgākā blokāde pēckara Eiropā. Tas sākās 1992.gada aprīlī un ilga līdz 1995.gada novembrim un tiek uzskatīts par vienu no šausminošākajiem notikumiem Bosnijas kara laikā.