8. decembrī Portugāles galvaspilsētā Lisabonā sākās Eiropas savienības (ES) un Āfrikas valstu vadītāju divu dienu sanāksme. Tajā piedalās arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Sanāksmē kopumā piedalījās 80 valstu pārstāvji.
Šī ir otrā ES un Āfrikas valstu vadītāju sanāksme pēc 2000. gada, kad Kairā notika pirmais samits. Jau toreiz ES līderi centās demonstrēt, ka atteikušies no bijušo kolonizatoru mentalitātes un spēj pretoties pieaugošajai Ķīnas ietekmei šajā kontinentā.

Kā, atklājot šī gada sanāksmi, savā uzrunā norādīja ES prezidējošās valsts Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs, tā sasaukta, lai nostiprinātu jaunas partnerattiecības un apspriestos arī par vairākiem sāpīgiem jautājumiem, piemēram, cilvēktiesību pārkāpumiem un konfliktu Dārfūrā. Viens no tikšanās galvenajiem mērķiem ir vienoties par kopīgu ES un Āfrikas stratēģiju tādās jomās kā miera un drošības uzturēšana, laba pārvaldība, cilvēktiesības, tirdzniecība un reģionālā integrācija.

Eiropa cīnās par ietekmi Āfrikā
"Āfrikas līderi kļūst arvien kritiskāki pret Eiropas vecmodīgo domāšanu, un mums skaidri jāsaprot, ka Āfrika vairs nav Eiropas privātais medību lauks," sanāksmes priekšvakarā izteicās bloka attīstības un humānās palīdzības komisārs Luī Mišels. Viņaprāt, ES un Āfrikas samits būs ideāla vieta patiesas "politiskās partnerības" iedibināšanai, ļaujot eiropiešiem kļūt par spēlētājiem "uz lielā Āfrikas šaha galda" līdz ar Brazīliju, Ķīnu, Indiju un ASV.
Patlaban ES ir lielākais Āfrikas tirdzniecības partneris. Lai gan Ķīna ierindojas tikai trešajā vietā, tās pieaugošā palīdzība, investīcijas un ietekme skaidri izpaudās 2006. gada novembrī, kad tika iedibināta Ķīnas un Āfrikas galotņu sanāksmju tradīcija. "Patiesi ir sajūta, ka Ķīna Āfrikas kontinentā darbojas bez jebkādas kontroles, Eiropai nebaudot šajā procesā nekādu ietekmi," atzīst Londonas Eiropas reformu centra pētnieks Hugo Breidijs.
Kā ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz kādu nenosauktu ES avotu, Āfrika labprāt pieņem arī Ķīnas piedāvāto "vieglo naudu", kas bieži ir beznosacījumu aizdevumi. Turpretī Eiropas piedāvātie līdzekļi saistīti ar prasībām nodrošināt cilvēktiesības un labu pārvaldību.

Apspriež imigrāciju un cilvēktiesības
"ES un Āfrikas partnerības priekšplānā izvirzot cilvēktiesības un labu pārvaldību, abas puses apvienos spēkus multilaterālās sistēmas efektivitātes nostiprināšanai un demokrātijas, [labas] pārvaldības, likuma varas un cilvēktiesību vērtību veicināšanai," norādījusi Eiropas Komisija.
Dažas cilvēktiesību aizstāvju organizācijas šādus paziņojumus uztver ar lielu skepsi. "Samitā tiks izteikti daudzi cēli solījumi, taču mums būs jāsagaida konkrēti rezultāti pirms tos vērtēt," norāda «Human Rights Watch» pārstāvis Rīds Brodijs.
Tādas Eiropas valstis kā Francija, Spānija un Malta vēlas apspriest arī imigrācijas jautājumus. Eiropas reformu centra pētnieks H. Breidijs paredz, ka tiks pārrunāti dažādi problēmas risinājuma veidi, tostarp – Āfrikas valstu apņemšanās uzņemt atpakaļ nelegālos imigrantus apmaiņā pret lielāku skaitu darba vīzu afrikāņiem.
Astoņu tā saukto rīcības plānu vidū, kurus paredzēts saskaņot samita laikā, ir arī klimata izmaiņas un vides aizsardzības jautājumi.

Vienojas par stratēģisko sadarbību
Sanāksme noslēdzās 9. decembra pēcpusdienā. Kā norāda Latvijas Valsts prezidenta preses dienests, tajā pieņemta kopīga vienošanās par stratēģisko sadarbību un rīcības plānu šīs sadarbības īstenošanai. Stratēģiskās sadarbības galvenie mērķi ir ANO Tūkstošgades mērķu sasniegšana, ilgtspējīgas miera un drošības arhitektūras izveidošana, investīciju vides attīstība, izaugsmes un labklājības veicināšana, labas pārvaldības un cilvēktiesību principu ievērošana.

Āfrikas valstis noraida eiropiešu piedāvājumus
Interneta portāls cnn.com savukārt norādījis, – eiropieši gan cerējuši, ka tiks pieņemti tā sauktie Eiropas līdzdalības līgumi (ELL), taču cerības nav piepildījušās. Portālā citēts Senegālas prezidents Abdouleijs Veids: "Plenārsēdē vairākkārt tika teikts un šorīt pateikts vēlreiz: Āfrikas valstis noraida ELL." Viņš arī norādījis, ka Eiropas savienības piedāvājumi "nav Āfrikas interesēs". Detalizētāk viņš gan savu viedokli nav paskaidrojis.
Tiek ziņots, ka Āfrikas valstu vadītāji dažus nosacījumus Eiropas piedāvātajos tirdzniecības līgumos uzskata par mēģinājumu iejaukties Āfrikas valstu iekšējās lietās.
Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barrozu atzinis, ka ir grūtības panākt brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu starp labklājīgo ES un nabadzīgajām Āfrikas valstīm. Kā, citējot Barrozu, norādījis cnn.com, lai to panāktu, būs vajadzīgs laiks.
ES uzskata, ka līgumi attīstīs tirdzniecību un palīdzēs attīstīt Āfrikas valstu ekonomiku. ES brīdinājusi āfrikāņus, kuri neplāno līdz janvārim noslēgt jaunus līgumus, – tās valstis automātiski zaudēs agrākās tirdzniecības privilēģijas un tām būs ierobežota pieeja ES tirgiem.

Protestē pret Zimbabves līderi
Uz sanāksmi Lisabonā nav ieradies Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, kurš tādējādi protestē pret Zimbabves līdera Roberta Mugabes ielūgšanu. Mugabe pie varas Zimbabvē nāca 1980. gadā, kad šī valsts ieguva neatkarību no Lielbritānijas. Kopš tā laika Rietumi apsūdz Mugabi demokrātijas ierobežošanā un valsts ekonomikas sagraušanā.
Tikmēr citi ES līderi labprāt vēlētos, lai sanāksme noritētu bez ievērojamiem konfliktiem.
Polemika par Mugabes režīmu pielika punktu 2003. gadā plānotajam samitam, lai gan G. Brauna priekšteča Tonija Blēra neierašanās netraucēja sanāksmei 2000. gadā.
Portāls cnn.com atspoguļojis notikumus 9. decembrī. Proti, Mugabe uz jautājumu, ko vēlējies panākt, ierodoties šai sanāksmē, neko nav atbildējis – tikai pacēlis roku un savilcis pirkstus dūrē.
Vācijas kanclere Angela Merkele 8. decembrī norādījusi, ka ES ir vienota, nosodot Mugabi un viņa rīcību ekonomikā, viņa nevēlēšanos apkarot korupciju savā valstī un nicīgo izturēšanos pret demokrātiju.