Stulbības jāizbeidz! Un – visiem

Pamazām vien tiekam iesvārstīti pasaules ekonomiskas krīzes jausmās, gaidās un sajūtās. Paklusām un jau visai atklāti tiek spriests par to, kura banka droša kura – sprādzienbīstama. (Pat neskatoties uz to, ka par tādu baumošanu tiek draudēts ar Drošības policiju.) Viens otrs, apskatot savu piemājas zālienu, jau vērtē, cik kazu un cūku, pārejot uz naturālo saimniecību, varēs izaudzēt. Citi, ieraugot jaunos apkures tarifus, spriež, pie kuriem lauku radiem klētiņā pārvākties…

Pamazām vien tiekam iesvārstīti pasaules ekonomiskas krīzes jausmās, gaidās un sajūtās. Paklusām un jau visai atklāti tiek spriests par to, kura banka droša kura – sprādzienbīstama. (Pat neskatoties uz to, ka par tādu baumošanu tiek draudēts ar Drošības policiju.) Viens otrs, apskatot savu piemājas zālienu, jau vērtē, cik kazu un cūku, pārejot uz naturālo saimniecību, varēs izaudzēt. Citi, ieraugot jaunos apkures tarifus, spriež, pie kuriem lauku radiem klētiņā pārvākties…

Tas tā – mazliet ar humora devu. Taču skaidrs, ka krīze līdz ar bezdarba pieaugumu, algu samazinājumu (kāda tur vairs iesaldēšana!?), rindām bankās, kā arī klientu un pircēju kritumu veikalos un pakalpojumu iestādēs ir kļuvusi par mūsu ikdienu. Ja ne šodien, tad rīt, domājams, katrs no mums sapratīs, ka nākotnē jāraugās nopietni – bez raustīšanās un nolemtības, taču – apdomīgi. Ģimenes ātri iemācīsies dzīvot taupīgāk, tam ir gatavi uzņēmēji un arī vairums strādājošo. Par pensionāriem pat nav ko runāt – viņi jau nu gan neko no trekniem gadiem nav redzējuši, tāpēc arī taupīšanas režīmam nav mācāmi…
Toties pavisam cita aina paveras, skatoties, kas notiek tuvās un tālās augšās. Neskatoties uz to, ka sakaru un transporta nozare mūsu valstī ir galīgā bētē, tās vadītājs un reformu buldozers Šleseres tik rullē un pilnā nopietnībā ir gatavs greiderēt arī Rīgas domi. Sen solīto algu ne ārstiem, ne mediķiem un policistiem nebūšot, nesanāk, redz. Taču simtiem silto vietu dažādās padomēs, kur padzīvoties bez amatiem palikušajiem valdošo partiju biedriem, neviens likvidēt ir nedomā. Taču, manuprāt, kronis visam šajā absurda teātrī ir pārmuļļātā administratīvi teritoriāla reforma – neviens to negrib, neviens iedzīvināt nevar, visi zina, ka pēc reformas tēriņi kļūs lielāki un iedzīvotājiem dzīve sliktāka, bet… "koalīcija ir vienojusies", ir "Ministru Kabineta noteikumi", "vēlēšanām jānotiek jaunās robežās"…
Bet, mīlīši, kas tās par Indijas svētajām govīm!? Ākstīties varēja treknajos gados. Ja reiz krīze, tad stulbības jāizbeidz. Visiem! Arī Saeimai, partijām un valdībai!

Komentāri

  1. Stulbības var izbeigt gudri cilvēki kas muļķojas, bet stulbeņi nevar izbeigt stulbības jo stulbums ir ar viņiem visur un vienmēr…

  2. Pilnīga taisnība, laiks vilkt politiķus ārā, lai atbild kā tad būs ar to taupīšanu. Tā vienkārši vēlme pēc politiskas varas. Vajag taču mainīt vai nu vēlēšanu likumu, vai neļauties apvienoties, jo tas rada zaudējumus.Vajag mazināt to ierēdņu baru Zemkopības ministrijā utt. Visādi Lauku forumi sataisīti, bet paši laukos nemaz nav bijuši.

Atbildēt uz Pingvīns Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *