Lūk, te viņi ir – šīs vasaras brašuļi, kuri izauguši manā sakņu dārzā! Četri jau ir "aizceļojuši": divi no tiem (apmēram 20 un 7 kg smagi) – uz Tukumu; viens (5 kg) – uz Rīgu, bet 7 kg smagais nonāca Kandavas ēdnīcā «Kā mājās».

Viens ķirbis man ir saglabājies no pagājušā gada. Vēl, kā redzams, kopā ar mani ir palikuši divpadsmit lieli un mazāki ķirbji. Lai ir laba ēstgriba tiem, kuru virtuvēs tie nonāks turpmāk! Bet varbūt kāds vēlas tos visus uzreiz nopirkt?
Sakņu dārziņš man kalpo kā sporta stadions, trenažieru zāle un barokamera. Tie visi, kopā ņemot, man palīdz "aizbaidīt" tās daudzās, nepateicīgās saslimšanas, ar ko liktenis mani ir bagātīgi apdāvinājis. Diemžēl…
Tā, lūk.