Likuma, kas risinātu vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības jautājumus, izstrādi paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Likumprojektu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Egils Levits.

Likuma preambulā iekļauti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie aspekti un uzsvērts, ka latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas kopējā bagātība.

Jaunajā likumā uzsvērta katra pagasta un pilsētas piederība kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Šajās zemēs pastāvošās kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu, kas raksturo latvietības daudzveidību, saglabāšanai un attīstīšanai nepieciešams pievērst visas sabiedrības uzmanību, paredzot arī atbalstu vietējām kopienām. Tas nepieciešams, lai sekmētu apzinātu un sistemātisku kultūrpolitikas darbu šajā jomā, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat likums noteic, ka Rīgas valstspilsēta kā Baltijas mēroga metropole ir vēsturiska Vidzemes daļa un Rīgas īpašā identitāte un kultūrvēsturiskās vides savdabība ir atbalstāma un veicināma. Kā vēsturiska Vidzemes daļa likumā noteikta arī Jūrmalas valstspilsēta.

Likums noteic vēsturisko zemju iedzīvotāju tiesības un atbildību, nosakot, ka ikviens var kopt un attīstīt, kā arī veicināt kopīgo ieinteresētību saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm savas zemes identitāti un kultūrvēsturisko vidi.

Tāpat noteikts valsts un pašvaldību pienākums vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā un attīstībā, izstrādājot un īstenojot pastāvīgu politiku un nodrošinot atbalsta pasākumus. Likums paredz pašvaldību sadarbību, lai veicinātu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un iedzīvotāju kopīgās identitātes izjūtu.

Ministru kabinetam (MK) līdz šī gada beigām uzdots apstiprināt Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, lai saskaņotu valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus, kā arī koordinētu un mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību resursus. Plāns noteikts kā vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments uz septiņiem gadiem, un tā izstrāde uzticēta Kultūras ministrijai. Finansējumu plāna īstenošanai paredzēts noteikt, sagatavojot 2023.gada valsts budžeta projektu.

Likumā noteikts, ka MK reizi gadā Saeimai un Valsts prezidentam sniedz ziņojumu par paveikto likuma mērķu sasniegšanā, plāna īstenošanā un iecerēto turpmāko darbību. Pirmais ziņojums jāsniedz līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Tāpat likums paredz izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kuras uzdevums būs sekmēt valsts iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar vēsturisko zemju identitāti un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Padomē iekļaus kultūras ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru, ekonomikas ministru, izglītības un zinātnes ministru, satiksmes ministru, tieslietu ministru, zemkopības ministru, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta, pašvaldību pārstāvi, vienu sabiedrības pārstāvi no katras vēsturiskās zemes un lībiešu kopienas. Padomes darbu vadīs kultūras ministrs.

Latviešu vēsturisko zemju likums stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.