Saeima pēc Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) lūguma šodien lems par trīs ministru apstiprināšanu vakantajos amatos.

Lai arī Kalvīša valdība 5.decembrī demisionēs, premjers vēlas, lai viņa valdība atlikušo mēnesi spētu pilnvērtīgi strādāt un tajā tiktu aizpildītas labklājības, ārlietu un pašvaldību lietu ministra vietas, kuras attiecīgi ieņems Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Iveta Purne (ZZS), premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš (TP) un Kuldīgas mērs Edgars Zalāns (TP).

Valdībā joprojām vakants paliks ekonomikas ministra amats, un šos pienākumus turpinās pildīt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK).

Valdības rindas pirmais personīgu iemeslu dēļ pameta ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK). Vēlāk valdību bija spiests pamest pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, kuru padzina par Tautas partijas (TP) rindu šķelšanu, bet Artis Pabriks (TP) ārlietu ministra amatu atstāja, paužot neapmierinātību ar lēmumu pieņemšanas mehānismiem TP. Pēdējā Kalvīša valdību pameta labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS), savu lēmumu pamatojot ar nespēju panākt vēlamo finansējumu viņas atbildības jomās.

Paralēli jaunu ministru apstiprināšanai koalīcijas partijas veic sarunas par jaunas valdības veidošanu, kuras kodols, visticamāk, nemainīsies. Neoficiāli tiek runāts, ka jaunie ministri posteņus saglabās arī nākamajā valdībā. Kalvītis ir noraidījis iespēju, ka pats varētu vēlreiz kļūt par premjeru.

Līdzšinējā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Purne aģentūrai LETA stāstīja, ka ir piekritusi kandidēt uz labklājības ministra amatu, jo sevi uzskata par profesionāli sociālajā jomā, kurā iepriekš ir strādājusi.

Darba joma, kuru viņa ļoti labi pārzinot un kas varētu būt viena no prioritātēm, ir alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstība. Svarīgi būšot nodrošināt gan valsts, gan pašvaldību atbalstu profesionāļiem, kas darbojas šajā jomā. Viņas darbā svarīgas būšot arī pārējās "jūtīgās jomas".

Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka Purne ir dzimusi 1963.gadā Rīgā. 2003.gadā beigusi Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolu "Attīstība". 2005.gadā viņa bijusi Rīgas sociālās aprūpes centra "Gaiļezers" vecākā sociālā darbiniece, kā arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekle. Vēlāk Purne apstiprināta par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāri.

Savukārt Ministru prezidenta biroja vadītājs Riekstiņš piekritis kandidēt uz ārlietu ministra amatu, pamatojot šo lēmumu ar daudzām nozīmīgām ārpolitiskajām lietām, kas valstī jāveic līdz 5.decembrim. Kā šādas lietas Riekstiņš minēja Latvijas-Krievijas robežlīgumu un tā saucamo Eiropas Savienības reformu līgumu.

Riekstiņš atzina, ka viņš būtu gatavs strādāt par ārlietu ministru arī nākamajā valdībā. "Nekādas garantijas politikā jau nekad nevienam netiek dotas. To, kāda būs jaunā valdība, parādīs sarunas starp partijām, kas ir pārstāvētas Saeimā," sacīja Riekstiņš, norādot, ka, ja TP saglabātu ārlietu ministra amatu un Saeima akceptētu viņa kandidatūru, viņš būtu gatavs pildīt ārlietu ministra pienākumus arī nākamajā valdībā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Riekstiņš dzimis 1963.gada 8.aprīlī. 1985.gadā viņš beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (LVFKI) kā sporta pedagogs, bet 1993.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1985.gadā Riekstiņš sācis strādāt LVFKI Sporta spēļu katedrā, no 1983. līdz 1985.gadam bijis Fizkultūras institūta Komjaunatnes komitejas sekretārs un no 1987. līdz 1991.gadam bijis Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

No 1991.gada decembra līdz 1993.gadam Riekstiņš bijis Ārlietu ministrijas sakaru referents ar Vāciju, Austriju un Šveici, bet 1993.gada augustā iecelts par Ārlietu ministrijas valsts sekretāru.

2002.gada novembrī Riekstiņš iecelts par Latvijas delegācijas iestāšanās sarunām ar NATO vadītāju, bet no 2004.gada novembra kļuvis par Latvijas vēstnieku ASV. Šā gada janvārī Riekstiņš sāka pildīt Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) biroja vadītāja pienākumus.

Riekstiņš TP iestājās pērnā gada februārī, un šā gada aprīlī TP viņu virzīja kā savu Valsts prezidenta amata kandidātu.

Nespējot gūt koalīcijas partneru atbalstu Riekstiņa kandidatūrai Valsts prezidenta amatam, TP atsauca Riekstiņa izvirzīšanu par labu bezpartejiskā un pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kandidatūrai.

Savukārt Kuldīgas mērs Zalāns esot gatavs kļūt par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru, jo esot jāpabeidz administratīvi teritoriālās reformas likumu pakete, ko bez ministra izdarīt būtu sarežģīti.

Zalāns dzimis 1967.gada 3.septembrī Kuldīgā, kur dzīvo joprojām, precējies, ģimenē ir divi bērni. Viņam ir augstākā izglītība, pēc specialitātes viņš ir arhitekts. 1992.gadā Zalāns beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, papildinājis zināšanas ārzemēs: 1993.gadā beidzis kursus par pilsētplānošanu Zviedrijā, bet 1994.gadā beidzis Kvīnslendas universitāti, ASV, zināšanas papildinājis arī Austrālijā.

Zalāns strādājis Kuldīgas rajona padomē par galveno arhitektu, bijis "RBAC Kurzeme" pārstāvis Kuldīgas domē un Kuldīgas rajona padomē, bijis Reģionālās attīstības departamenta direktors Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

1998.gadā Zalāns sāka darbu Kuldīgas rajona padomē kā Reģionālās attīstības nodaļas vadītājs.

1998.gada oktobrī Zalāns kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, 1999.gada jūlijā kļuvis par 7.Saeimas deputātu un 2000.gada februārī nolicis 7.Saeimas deputāta mandātu un iecelts par Ministru prezidenta Andra Šķēles biroja vadītāju.

2000.gada maijā Edgars Zalāns iecelts par Valsts kancelejas Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru.

2001.gada martā viņš kandidējis Kuldīgas domes vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, ievēlēts par Kuldīgas domes deputātu un domes priekšsēdētāju. Tā paša gada aprīlī viņš ievēlēts arī par Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Pēc četriem gadiem Zalāns atkal kandidēja Kuldīgas domes vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, tika ievēlēts par pašvaldības deputātu un Kuldīgas domes priekšsēdētāju.