Trešdien zemnieku saimniecībā «Pētertāles» un «Joži» notika Lauku dienas «Esi gatavs rudens sējai». Pasākuma saimnieki bija zemnieku saimniecību īpašnieki Guna un Gunvaldis Sproģi, bet to organizēja tehnikas piegādes firmas «BFSC», «INTRAC» un «Vaderstad» un augu aizsardzības līdzekļu, minerālmēslu un sēklu tirdzniecības līdzekļu firma «Kemira GrowHow». Pasākuma dalībniekus priecēja lauku muzikanti, alus no Tērvetes un uzkodas no «Lido».

Kā aprēķinājuši pasākuma rīkotāji, šīs bijušas viskuplāk apmeklētās lauku dienas – tajās piedalījušies ap 500 dalībnieku. Vienlaikus tā bija arī lauksaimnieku tikšanās vieta, kurā bija pārstāvēti visi pagasti – iesaistījās gan jaunie zemnieki, kuri vēl mācās un gatavojas pārņemt vecāku saimniecību, gan tādi, kuriem uzkrāta ļoti liela pieredze un kas uzskata, ka jaunas zināšanas nekad nenāk par ļaunu.

Moderni traktori un ierīces

Pasākuma norises vietā divas rindās salikti traktori ar lauksaimniecības mašīnām, puslokā uzslietas firmu teltis, kurās bija pieejami izdales materiāli par attiecīgo firmu piedāvājumu un kur karstajā saulē varēja atrast paēnu.

Pasākuma nagla bija ASV ražotais «CASE JH Stieger Quadtrac» – 485 zirgspēku kāpurķēžu traktors, ar kuru var pavilkt smagākus agregātus, turklāt slapjā laikā ar to labāka braukšana. Konstrukcija tāda, ka izplūdes gāzes nonāk atpakaļ motorā, ar tām tiek piedzen vēl vienu papildu motoru, kas traktoram dod papildus jaudu, līdz ar to ar mazāku motoru vai mazāku degvielas patēriņu iespējams dabūt lielāku jaudu. Pirmo šāda modeļa traktoru pārdeva pirms pāris nedēļām Valmieras rajonā, taču lauku demonstrējumos Latvijā tādu izmantoja pirmoreiz. Pēc pasākuma traktors paliks zemnieku saimniecībā «Joži», kur to izmēģinās darbā.

Apmeklētāju uzmanību piesaistīja arī «Conba Case JH AFX8010», «Danfosil» miglotājs, «Kongskilde» augsnes apstrādes mašīna «Delta», kas labi strādā mitrā augsnē, jaunākais MANITOU teleskopiskais universālais iekrāvējs «MLT 731», «MLT 523» un teleskopiskais iekrāvējs – ekskavators MLB 625. Savukārt firma «Vaderstad» demonstrēja jaunas paaudzes sējmašīnu «Seed Hawk», augsnes apstrādes un sējas agregāta «Carruer Drill» piekabināmo versiju. Ražotāji aizvien piedāvā jaunu tehniku, kas augsnes apstrādi, minerālmēslu iestrādi un sēju veic ar vienu traktora braucienu. Tādējādi var ietaupīt degvielu, kā arī samazināt pārbraucienus, saudzēt augsnes struktūru. Tāpat arī mašīnas ir ražīgas ar lielu darba ātrumu – 12 līdz 15 km stundā.

Jārēķina pamatīgāk kā jebkad agrāk

Firma «Kemira GrowHow» piedāvāja labības un rapša sēklu, minerālmēslus, augu aizsardzības līdzekļus. Šogad zemniekus bažīgus dara minerālmēslu augstās cenas. Viens otrs spriež, ka varētu varbūt mēģināt samazināt devas, bet – tas atsauksies ražā. Šķiet, šogad zaudējumi un ieguvumi zemniekam jārēķina pamatīgāk nekā jebkad agrāk. Viedokli par to lūdzām izteikt firmas «Kemira GrowHow» biznesa attīstības direktoram Egilam Sviķim.

– Zemniekus baida minerālmēslu cenas. Kādas ir jūsu prognozes par rudenī iestrādājamo mēslojumu?

– Cenas baida arī tirgotājus un ražotājus, diemžēl prognozes joprojām nav iepriecinošas. Vakar saņēmu informāciju par cenām augustā, un tās pieaugušas vidēji par 30 līdz 80 eiro par tonnu. Situācija, godīgi sakot, ir nepatīkama, taču mēs Rīgā cenas nenosakām. Tās nosaka piegādātāji, un par tām mēs minerālmēslus tirgojam. Turklāt ar bravurīgu žestu viņi ir teikuši, ka cenas vēl kāps.

– Kāpēc cenas pieaug, kāds tam ir iemesls?

– Cenu kāpumu rada izejvielu izmaksu sadārdzināšanās – salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi, vienam otram mēslojuma veidam tās pieaugušas septiņas, astoņas reizes. Dārgāks palicis sērs, fosfors, izejvielas amonija mēslojuma izgatavošanai.

– Kāpēc sadārdzinājušās izejvielas?

– Man ir divas atbildes. Viena, ko es varu teikt, un viena, ko pats domāju tīri cilvēcīgi, būdams zemnieks. Manuprāt, cenu spēle ir radīta bez jebkādas loģikas, taču – minerālmēslu ražotāji vienmēr seko līdzi graudu cenām. Minerālmēslu ražošana gan ir garāks process, tāpēc cenas kāpj ar nobīdi, tā ka šodien mēs plūcam tos augļus, ko sējām pagājušajā rudenī. Kontaktējoties ar ražotājiem, zinu, ka viņi izmanto situāciju nopelnīt un gaida brīdi, kad tirgū apstāsies pieprasījums. Eiropas minerālmēslu ražotāji, arī Krievijas ražotāji izmanto situāciju, kad graudu cenas ir labas. Mēs šodien vienojamies par līgumu, bet, kad zvanām pēc nedēļas, ražotājs jau noteicis citu cenu un vaicā, vai ņemsim? Mums ir jāņem. Viņi gaida brīdi, kad pateiksim – neņemsim.

– Vai ražotāju vidū nav konkurences?

– Konkurence ir milzīga Eiropas un trešo valstu vidū, bet arī noiets ir pamatīgs. Nepiepildāms pieprasījums ir Ķīnā un Indijā. Arī Krievija uz turieni nosūta milzīgus kuģus – viens kuģis ir pieckārt lielāks par Latvijas gada patēriņu. Ražotāji ir stāvokļa noteicēji, un par mūsu gada patēriņu saka – cik jums vajag? 100 000 tonnas gadā? Tādu daudzumu uz Ķīnu sūtām nedēļā.

– Vai Vācijas, Francijas zemniekiem jāpērk tikpat dārgi minerālmēsli?

– Jā. Kādu pusgadu atpakaļ cenas bija zemākas nekā Eiropā. Tagad cenas pie mums minerālmēsliem ir tieši tādas pašas kā Eiropas savienības valstīs. Ir cita lieta, – cik zemnieks ar to var nopelnīt pie mums un cik – Eiropas savienībā?! Dažkārt mums pat ar lepnumu saka, ka beidzot mums ir Eiropas cenu līmenis, Eiropas līmenis ražošanā. Bet kad būs Eiropas līmenis algām? Zemnieks Latvijā saņem tikai 1/3 daļu no subsīdijām, bet viņam vienalga jākonkurē ar Eiropas ražotājiem. Tā taču ir cūcība!

– Vai Eiropas savienība uzliek nodokli arī no Krievijas ievestajiem minerālmēsliem?

– Muitas nodoklis no Krievijas ievestajiem minerālmēsliem darbojas visu laiku, bet tur arī ir interesanta situācija. Mēs vedam no Krievijas iekšā amonija nitrātu, ko visi labi zina un izmanto un par kuru jāsamaksā antidempinga nodeva. Tanī pašā laikā šos minerālmēslus ražo Eiropā – rūpnīca ir tepat Lietuvā. Tikai nezin kāpēc šie ražotāji skatās, kādu tā ir minerālmēsliem no Krievijas. Ja vēl pieskaita antidempinga nodevu, tad iegūstam cenu, par kādu pērkam minerālmēslus kādu no Eiropas ražotājiem. Vienīgā starpība, ka antidempinga nodeva tiek ieskaitīta Eiropas savienības kasē un atnāk mums kā subsīdijas, bet to, ko samaksājam Eiropas rūpnīcām, tas aiziet uzņēmējiem kabatās.

– Vai nebūs tā, ka minerālmēslu cena piespiedīs sēt bez mēslojuma?

– Situācija ir paradoksāla. Daži zemnieki saka, ka šogad minerālmēslus neizmantos, taču gribu kategoriski iebilst, jo šis solis atspēlēsies ražā. To labi pierāda lielo saimniecību pārstāvji, kuri saprot mēslojuma nozīmi ražas veidošanā, tāpēc gatavi tos pirkt par lielajām cenām. Manuprāt, tā ir politika un Eiropas kopējā izpratne – nerēķināties ar mazajām saimniecībām.

Mēs runājam par minerālmēslu dārdzību, bet arī graudu cena ir augusi. Ja rēķina visas izmaksas uz hektāru: degvielu, sēklu, amortizāciju, augu aizsardzību, minerālmēslu cenas rada 7% no izmaksām. Protams, tādā situācijā, ja ir normāla raža – nevis 2,9 t no ha, bet 6 līdz 7 t.

– Pasaules dabas fonda pārstāvis Uģis Rotbergs paziņojis, ka lauksaimnieki esot lielākie Baltijas jūras piesārņotāji ar agroķimikālijām, kāds ir jūsu viedoklis?

– Tam es nepiekrītu, – ja zemnieks strādā pēc šīsdienas tehnoloģijām un ar dārgajiem minerālmēsliem, minerālmēslu ražošanas process ir tāds, lai augi to izmantotu pilnībā. Zemniekam ir svarīgi izmantot tādu mēslojumu, kas augam aiziet labumā. Spriedums par piesārņojumu radās krievu laikā, kad minerālmēslus, kuri nebija tik kvalitatīvi un lēti, bēra pa labi pa kreisi.

– Kā vērtējat Rotberga ierosinājumu minerālmēsliem uzlikt vēl kādu nodokli?

– Man šķiet, ka tas ir šauru interešu konflikts, lai te, Latvijā, neviens neko neražotu un būtu iespēja attīstīties tikai lauku tūrismam.

– Kas tajā varētu būt ieinteresēts?

– Grūti teikt. Tas attiecināms arī uz cukurrūpniecības likvidāciju, situāciju piena tirgū. Nāks iekšā Dānijas cepumi un cukurs, Vācijas gaļa … Man dažkārt liekas, ka mēs, trīs mazās valstiņas, esam tāds kā augonītis Eiropai.

Visā pasaule runā, ka pietrūks pasaulē pārtikas, bet te viss vērsts uz to, lai to pašu mazumiņu, kas ir, likvidētu. Mums ir ideāli apstākļi augsnes un klimata ziņā, lai ražotu produkciju; mums ir ļoti gudri, profesionāli zemnieki, kādu nav Eiropā. Ja mums būtu vienādi spēles noteikumi, mūsu zemnieki vecās Eiropas zemniekus sistu pušu. Diemžēl šoruden situācija ir nepatīkama.

Attēlos 1.
2. Jauno kāpurķēžu traktoru CASE JH Stieger Quadtrac pēc Lauku dienām, pārbaudīs darbā zemnieku saimniecībā «Joži»
3. Egils Sviķis