Zieds Latvijas karogkrāsā uzziedēja Ziemassvētkos kādā Birztalas ielas mājas dobē Tukumā. Vientuļa, jo nav līdzās citas sugas māsas. Rozi kāds no mājas ļaudīm iestādījis ar cerību, ka tā augs, zaļos, ziedēs, nesīs laimi.

Iespējams, ka roze vasarā ziedēja, bet neviens to īpaši nenovērtēja; nepriecājās, neaptaustīja. Galu galā – vasarā visa pasaule (un arī Birztalas iela) ir ziedu pārpilna. Un roze ne pa jokam saniknojās; aizvējā pie mājas apkopoja sevī visus vēlā rudens saules starus – sazaļoja un uzziedēja. Ak, tavu brīnumu! Sanāca ļaudis – Laura, Edžus, citi radi, paziņas, draugi – un apbrīnoja rozi. Sunītis Maksītis un kaķītis Mikiņš neticīgi apošņāja, apgāja apkārt dobei.
Vakar Birztalas ielā piestāja sals. Saimnieki noplūca rozi un ienesa istabā. Nav gan zināms, vai roze to gribēja; iespējams, vēlējās laukā sniegu sagaidīt.