Pasaule patērē vairāk pārtikas, nekā saražo, un arvien lielākas lauksaimniecības resursu izmantošanas biodegvielas ieguvei, kā arī globālās sasilšanas dēļ pārtikas cenas turpinās pieaugt, draudot izraisīt sociālas problēmas, teikts otrdien publicētā ekspertu ziņojumā.

Jaunākie pētījumi liecina, ka biodegvielas ražošana arvien lielākos apmēros līdz 2020. gadam kukurūzas cenas varētu celt par divām trešdaļām, savukārt rapšu cenas par gandrīz pusi.

Pasaules graudu rezerves, kas ir galvenais ierocis cīņai ar badu visā pasaulē, ir sarukušas līdz zemākajam līmenim kopš 1980. gada, jo graudaugus audzē pārāk maz un arī laika apstākļi tam ir nelabvēlīgi.

"Patlaban pasaule patērē vairāk, nekā saražo. Pēdējo piecu vai sešu gadu laikā tas atspoguļojas arī rezervju apjomā. Tā tas nevar turpināties, krājumu izsīkums gaidāms jau drīz," preses konferencē paziņoja Starptautiskās pārtikas politikas izpētes institūta ģenerāldirektors Joahims fon Brauns.

Tādas valsts kā Meksika jau piedzīvojušas demonstrācijas pret pārtikas cenu kāpumu, skaidroja Brauns.

"Var izrādīties, ka pārtikas cenu krituma dienas ir beigušās. Augošais pieprasījums pēc pārtikas, lopbarības un degvielas pēdējā laikā novedis pie strauja cenu pieauguma. Uz pasaules pārtikas rūpniecību negatīva ietekme būs arī klimata izmaiņām," skaidroja Brauns.

Pasaulē graudaugu un enerģijas cenas kļūst arvien ciešāk saistītas. Tādēļ naftas cenu pieturēšanās līmenī ap 90 dolāriem par barelu ir sliktas ziņas nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kuri jau daudz cietuši no vairākkārtēja kviešu un rīsu cenu kāpuma.

Pētnieki skaidro, ka situāciju varētu uzlabot, mazāk attīstītajās valstīs veicot lielākas investīcijas lauksaimniecības tehnoloģiju attīstībā, stimulējot lielāku sociālo labklājību, sevišķu uzmanību pievēršot atbalstam bērniem, kā arī atceļot tirdzniecības barjeras un palielinot finansiālās iespējas.

Ziņojumā teikts: lai gan tirdzniecības pieaugums ir daudzu jaunattīstības valstu pamatprasība, tas nabadzības problēmas mazinātu tikai nedaudz.

Pētnieki arī noskaidrojuši, ka globālā sasilšana līdz 2020. gadam varētu pat par 16 procentiem mazināt valstu ieņēmumus no lauksaimniecības nozares. Klimata izmaiņas vissmagāk varētu ietekmēt Āfriku.

Pētījuma autori arī atklājuši, ka ekonomiskās attīstības apstākļos jaunattīstības valstīs arvien aug pieprasījums pēc labākas kvalitātes dārzeņiem, piena produktiem, augļiem un gaļas. Šajos apstākļos arvien grūtākos apstākļos nonāk arī mazie ražotāji, jo lielie uzņēmumi labāk spēj piemēroties tirgus pieprasījumam.