8. de­cem­brī Milz­kal­nes kul­tū­ras na­mā vien­ko­pus pul­cē­jās Tu­ku­ma ra­jo­na Ne­val­stis­ko or­ga­ni­zā­ci­ju ap­vie­nī­bas (NVO­A) ak­tī­vis­ti. Vis­pirms – lai pār­ru­nā­tu šo­gad pa­veik­to, da­lī­tos in­for­mā­ci­jā un at­zi­ņās, kas ra­du­šās, da­žā­dus pro­jek­tus īs­te­no­jot un pa­sā­ku­mus or­ga­ni­zē­jot, lai pa­sa­cī­tu pal­dies par dar­bu sa­bied­rī­bas la­bā. Sa­vu­kārt va­ka­rā bi­ja jaut­ra bal­lī­te!

Pa­sā­ku­ma no­piet­na­jā da­ļā vie­su sta­tu­sā pie­da­lī­jās In­teg­rā­ci­jas mi­nis­tri­jas, Tu­ku­ma pil­sē­tas do­mes un Jaun­pils pa­gas­ta pār­stāv­ji – vi­ņu stās­tī­ta­jā ie­klau­sī­jās ik­viens, jo labs pa­doms ir zel­ta vērts, gan pro­jek­tus rak­stot, gan tos pēc tam īs­te­no­jot.
Īpa­šu uz­de­vu­mu mi­nis­tri­ja sa­bied­rī­bas in­teg­rā­ci­jas lie­tās svin sa­vas past­āvē­ša­nas piec­u ga­du ju­bi­le­ju. Klāt­eso­ša­jiem bi­ja iespē­ja uz­zi­nāt par pieņem­ta­jiem lē­mu­miem un īs­te­no­ta­jiem po­li­ti­kas plā­no­ša­nas do­ku­men­tiem, at­bal­stu NVO­A, stip­ri­not pil­so­nis­ko sa­bied­rī­bu, ma­zā­kum­tau­tī­bu in­teg­rē­ša­nos sa­bied­rī­bā un ci­tām ak­ti­vi­tā­tēm. Tu­ku­ma pil­sē­tas do­mes pār­stāv­ji un jaun­pil­nie­ki ru­nā­ja gal­ve­no­kārt par pa­veik­to, par sa­sniegu­­miem un vēl­mēm nā­kot­nē. Kā jau ga­du­mi­jas priekš­va­ka­rā, iz­ska­nē­ja arī no­vē­lē­jums – būt sa­bied­ris­ki ak­tī­viem un iz­just po­zi­tī­vas pār­mai­ņas sa­bied­rī­bas in­teg­rā­ci­jas pro­ce­sos.
Va­ka­ra da­ļā, kas no­ti­ka pie klā­tiem gal­diem, val­dī­ja ļo­ti jau­ka, sir­snī­ga at­mo­sfē­ra! Kad Tu­ku­ma ra­jo­na NVO­A val­des priekš­sē­dē­tā­ja Vel­ta Straup­ma­ne pa vie­nam vien aici­nā­ja sa­bied­ris­ko or­ga­ni­zā­ci­ju va­dī­tā­jus, lai pa­teik­tos par ga­da lai­kā pa­veik­to, ne­trū­ka ne ap­lau­su, ne zie­du. Pa­tei­cī­bu par paš­aiz­lie­dzī­go dar­bo­ša­nos ci­tu la­bā sa­ņē­ma Pen­si­onā­ru bied­rī­bas va­dī­tā­ja Sar­mī­te Kre­ce­re; Ri­ta Ste­pi­ņa – Tēv­ze­mes Dau­ga­vas va­na­gu ko­pā sa­tu­rē­tā­ja un vien­lai­kus arī NVO­A Tu­ku­ma cen­tra dar­bi­nie­ce; In­va­lī­du bied­rī­bas va­dī­tā­ja Ani­ta Ēren­frī­de; Tu­ku­ma ra­jo­na or­ga­ni­zā­ci­jas «Černobilieši» va­dī­tājs Os­valds Bon­da­re­noks (ar piebil­­di, ka liela da­ļa pa­tei­cī­bas pie­nā­kas arī vi­ņa dzī­ves­bied­rei Lud­mi­lai); In­va­lī­du Spor­ta klu­ba va­dī­tā­ja Na­tā­li­ja Pei­ra­ga; Ne­re­dzī­go bied­rī­bas va­dī­tā­ja Skaid­rī­te Bār­tu­le; Lat­vi­jas Po­ļu sa­vie­nī­bas Tu­ku­ma re­ģi­onā­lās no­da­ļas va­dī­tā­ja He­lē­na Ko­ka­rē­vi­ča; Di­abē­ta bied­rī­bas va­dī­tā­ja Ra­sa Hoh­man­ne; Lau­ku ini­ci­atī­vas cen­tra «Sāti» va­dī­tā­ja Ru­ta Vein­ber­ga; Sie­vie­šu in­va­lī­du un vi­ņa at­bal­stī­tā­ju or­ga­ni­zā­ci­jas «Aspazijas» Tu­ku­ma no­da­ļas va­dī­tā­ja Gun­ta Kal­vi­ņa (vi­ņa gan bi­ja ap­sli­mu­si, tā­pēc neie­ra­dās); Aiz­bil­dņu or­ga­ni­zā­ci­jas «Kopējais ceļš» va­dī­tā­ja Li­ja Lo­ner­te; Ro­mu ap­vie­nī­bas «Nēvo drom» va­dī­tājs Ana­to­lijs Be­re­zov­skis (viņš pa­sā­ku­mā va­rē­ja pre­zen­tēt jauno ro­mu ga­da­grā­ma­tu, ku­ras vei­do­ša­nā pie­da­lī­jies arī Gun­tis Za­riņš); Po­li­tis­ki re­pre­sē­to bied­rī­bas va­dī­tājs An­drejs An­tons. Ar la­biem vār­diem ti­ka pie­mi­nē­ti arī tie, kas ne­va­rē­ja ie­ras­ties da­žā­du ap­stāk­ļu dēļ – NVO­A ra­jo­na or­ga­ni­zā­ci­jas di­bi­nā­tā­ja un pirm­ā ko­or­di­na­to­re Sar­ma Upes­le­ja; mū­su no­va­da zem­nie­ki no Lat­vi­jas bi­olo­ģis­kās lauk­saim­nie­cī­bas bied­rī­bas, kam šis laiks pirms Zie­mas­svēt­kiem ir "vis­kar­stā­kais", jo Rī­gā pil­nā spa­rā dar­bo­jas «Zaļais tirdziņš»; sa­bied­ris­kās or­ga­ni­zā­ci­jas «Levestes spicie» un «Rats» no Jaun­pils, kā arī Īr­nie­ku bied­rī­bas pār­stāv­ji. Gai­šā pie­mi­ņā dau­dzi Tu­ku­ma iedzī­vo­tā­ji pa­tu­rēs arī Ed­ga­ru Friš­fel­du, kurš bi­ja Ie­dzī­vo­tā­ju bied­rī­bas di­bi­nā­tājs mū­su no­va­dā, bet ta­gad de­vies Aiz­sau­les ceļos… (Vel­ta Straup­ma­ne lū­dza at­vai­not, ja kā­du ne­jau­ši pie­mir­sies pie­mi­nēt, un tas pats ta­gad jā­lūdz arī man – šī rak­sta autorei.)
Va­ka­ra sa­vie­sī­ga­jā da­ļā vi­sus ie­prie­ci­nā­ja gan Milz­kal­nes paš­darb­nie­ki – ma­zie te­āt­ra spē­lē­tā­ji un lī­nij­de­ju gru­pa -, gan Tu­ku­ma pen­si­onā­ru sie­vie­šu vo­kā­lais an­sam­blis «Sidrabrasa», gan ra­tiņ­de­ju iz­pil­dī­tā­ji – Egils Pu­ķe un vi­ņa par­tne­re, pan­si­onā­ta «Rauda» kul­tū­ras dar­bi­nie­ce Ive­ta Sla­vī­te.
Jā­piebil­st, ka uz de­jo­ša­nu ne­viens ne­bi­ja sku­bi­nāms, jo kurš gan ne­zi­na: vi­sop­ti­mis­tis­kā­kie, vis­jaut­rā­kie un at­rak­tī­vā­kie, vi­saiz­rau­tī­gā­kie de­jo­tā­ji ir tie­ši tie, kas vis­la­bāk spēj no­vēr­tēt Dzī­vi, Prie­ku, Mī­les­tī­bu!