Par to, kas bijis un vēl tikai būs
Pūrenieki «Gaismas tiltos» par godu Latvijas 90. dzimšanas dienai pagājušās piektdienas novakarē izgaismoja sešus savējos. Četri no tiem ved pāri Abavai, pārējie divi – pāri mazākām upītēm.
Diena Pūres pusē bija lietaina. Vien novakarē debess pavērās, lai saulīte lūko, kā ļaudis no tiltiem tumsu projām biedē. Tak jau tilti mūspusē ir gana daudzināti un dziesmās apdziedāti. Pulkstenis rādīja vakara devīto stundu. Pūrenieki veikli sakāra gaismeklīšus pie piecu tiltu margām. Nolika svecītes uz tiltu maliņām. Palaida uz pašdarināta mazplostiņa pa straumīti uz leju. Lai tak peld caur Ventu uz jūriņu un stāsta, ka pūrenieki stingri krastos stāv. Grib būt savas zemes saimnieki, kam pašiem sava teikšana un spēks rokās.
Devās godināt savu galveno tiltu – laipas pār Abavu Pūres centrā. Pāri laipām var vien ar kājiņām pāriet. Maz gājēju palicis, kas vajadzības spiesti tām pāri dodas uz Pārabavu. Bet tur, Pārabavā, atrodas zaļa pļava, kas ik pavasari dullinoši zied. Pirms, pēc un reizē ar ievām. Tad ikviens, labāk pa diviem, pāri laipām dodas uz pļaviņu.
Laipas trosēs gājējus iešūpina. Galviņas sagriežas un mīkstais zemes mātes paklājs… Pūrenieki teju visus svētkus svin pie, uz laipas. Estrāde, alpinārijs tepat līdzās atrodas.
Pirms tiltu gaismošanas pūrenieki – Lepšu, Jurēvicu, Gumsku, Rožinsku, Amoliņu ģimenes un vēl citi ļaudis – laiku aizvadīja sportiski, gatavoja lukturīšus, gaismeklīšus un jancīgus ūdens braukšanas rīkus, ar kuriem izrādīties – jo trakāk, jo labāk lejup pa Abavas straumi. Upei arī savs prieciņš. Dažu labu peldrīku šķērsām sagrieza, un braucēju aiz kājas saķēra, un ļaudīm ar' smieklu ierāva savā klēpī.
Izgaismoja laipiņu savējo, nodziedāja «Mazs bij' tēva novadiņis» un vēl kādu dziesmiņu, pateica laipai paldies – tā klusi, pie sevis. Arī par to, kas jau bijis un būs. Aizdedza lāpas. Gājienā skandēdami dziesmas, devās uz biedrības «Pūres dzirnas» telpām noskatīties dokumentālo filmu par valsts svētku svinībām 2004. gadā. Velgu Dekteri kopā ar mazdēlu satikām, kad tur, lejā pie tilta trādirīdis bija beidzies. Velgas kundze teica, ka mazliet nokavējusi, bet svecīte tā vai tā jānoliek, un pasmaidīja.
