Rīt – Lāčplēša diena… Vieni no retajiem svētkiem, kad latvieši svin uzvaru, ne apraud sakāvi, zaudējumus vai piemin pāri darījumus. Tiem noteikti vajadzētu būt lepnuma un patriotisma pilniem svētkiem! Taču diemžēl… dažādu aptauju rezultāti apliecina: tikai 16% mūsu valsts iedzīvotāju šie ir nozīmīgi svētki.

15% aptaujāto uzskata, ka Lāčplēša diena ir… latviešu tautas varoņa dzimšanas diena, “kaut kādi militārie svētki", “varonības diena" vai kas tamlīdzīgs. 56% Latvijas iedzīvotāju par šo dienu neko nezina, to “nesvin, neatzīmē, neinteresējas". Un kam gan mēs varam pārmest, ka vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju nezina savas zemes vēsturi?! Padomju varas gadi jau krietnu vēstures sprīdi pagātnē iestiepušies…
Arī laiks jau nestāv uz vietas! Dzīve notiek, cilvēki strādā, mācās, katrs savos “ierakumos" cīnoties ar savām personiskajām problēmām. Sak', kas mums daļas par senajām 1919. gada novembra dienām, kad Latvijas brīvības cīņās pret 50 tūkstošiem Bermonta armijas karavīru stājās vien nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem latviešu? Tas, sak, bija tāds laiks, tāda nepieciešamība…
Jādomā, ka par 11. novembri, kad agrā rītā bermontieši tika padzīti no Rīgas, bet jau dienā tika iedibināts Lāčplēša kara ordenis ar devīzi «Par Latviju», šo dienu pasludinot par svētkiem – Lāčplēša dienu, – zinās pastāstīt vien iepriekš minētie 16% iedzīvotāju. Savukārt, tie, kam stingras un prasīgas latviešu valodas skolotājas gadījušās, būs to 15% skaitā, kas kaut ko zina par Andreju Pumpuru, Lāčplēsi un viņa cīņu ar Melno bruņinieku. Jācer, ka tad nu vismaz šī trešdaļa tautas iedegs svecītes piemiņas vietās vai savu namu logos, piedalīsies svētku pasākumos – gan koncertu sniedzēju, gan to skatītāju statusā. Un ja nu vēl saņemtos un ja nu vēl runātu par Lāčplēša dienu ar saviem bērniem, mazbērniem, kolēģiem, kaimiņiem – lai viņi sajūt, ka mēs neesam vien “sērdienīši" un “bāreņu tauta"… Mums ir savs Lāčplēsis. Mums ir Lāčplēša diena, līdz kurai šodien nonākam, nereti izcīnot ilgu un grūtu cīņu ar melno bruņinieku sevī. Un neaizmirsīsim, ka šīs cīņas devīze ir: «Par Latviju!»