Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien Rīgā apmainījās ar Latvijas-Krievijas robežlīguma ratifikācijas rakstiem, līdz ar to robežlīgums starp abām valstīm stājies spēkā.

Oficiālais ratifikācijas rakstu apmaiņas pasākums notika Ārlietu ministrijas (ĀM) vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā. Pirms tam Lavrovs parakstījās ĀM Viesu grāmatā, ierakstot: "Esmu ļoti priecīgs būt Rīgā Ārlietu ministrijas vēsturiskajā ēkā."

Līgums, kas paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā, tika parakstīts 27.martā Maskavā.

Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs norādījis, ka ar robežlīgumu "Abrenes jautājumam pielikts trekns punkts", savukārt Lavrovs atzinis, ka "līgumā pilnā mērā ņemtas vērā mūsu intereses jautājumā par teritoriju un politiskā ziņā ir pielikts punkts jebkādām spekulācijām par iespējamām teritoriālām pretenzijām".

Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis uzsvēris, ka robežlīguma spēkā stāšanās uzlabos abu valstu attiecības, nodrošinot lielāku savstarpējo uzticību, lai arī tā nebūs "Buratino brīnumatslēdziņa, kas atvērs visas durvis". "Esam parādījuši viens otram, ka spējam arī grūtu lietu novest līdz galam," uzsvēra vēstnieks.

Demisionējušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) robežlīguma ratifikāciju iepriekš salīdzināja ar citu vēsturisku notikumu – Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Ceļu uz abu valstu robežlīguma ratifikāciju Kalvītis nodēvēja par īpašu līdzšinējā praksē, jo tas bijis atklāts, ar ļoti plašām diskusijām gan sabiedrībā, gan parlamentā.

Premjers norādīja, ka apmaiņa ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem noslēgs to procesu un saistības, kuras Latvija bija uzņēmusies, stājoties Eiropas Savienībā un NATO.

Pēc Kalvīša domām, robežlīgums ar Krieviju nākamajām paaudzēm ļaus būt drošām par robežu neaizskaramību un nodrošinās neatgriezenisku valsts drošību. Pieņemot lēmumu par robežlīgumu, valdība vadījusies pēc sabiedrības ilgtermiņa interesēm un tas darīts drošības un nākotnes attīstības vārdā.

Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) atzina, ka robežlīgums atbilst Satversmes 3.pantam. Līdz ar to Latvijas valdībai nekas netraucēja pabeigt robežlīguma ratifikācijas procesu.

Par neatbilstošu Satversmes 68.pantam ST atzina robežlīguma ratifikācijas likumā ietverto atsauci uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) noteikto robežu nemainības principu, un ar ST spriedumu šī atsauce tika svītrota no likuma.