Lai ausis nesāpētu, neniezētu un arī nedžinkstētu
Iepriekšējā pielikuma «Mūsu veselība» sarunā ar Tukuma poliklīnikas ārstu, otorinolaringologu Oskaru Bērziņu iepazināmies ar vienu no daktera aprūpes objektiem – cilvēka degunu: uzzinājām, kā tas darbojas, ar kādām slimībām sastopas un kā tās tiek ārstētas. Šoreiz kārta cilvēka dzirdes un līdzsvara orgānam – ausij.
Ar ausu puķi nebūs līdzēts
O. Bērziņš:
– Ausij ir trīs daļas, un katrai no tām ir raksturīgas saslimšanas. Vispirms varam runāt par ārējās auss iekaisumiem (otītu). Visbiežāk satopami – augoņi – lokāli norobežoti iekaisumi ārējā auss ejā, kas rodas ievazātu infekciju dēļ. Reizēm ir arī vairāki augoņi pēc kārtas, tā sauktā furunkuloze. Iesaka lietot rauga tabletes, ņem no vēnas asinis, ko špricē dibenā, bet tik un tā ir kāds periods, kad šie augoņi, furunkuli veidojas viens pēc otra. Paiet kāds laiks un pāriet. Šādos gadījumos runā arī par organisma novājināšanos, kaut kādām asinsrites problēmām, imunitātes lietām, bet mana pieredze liecina, ka tādu vienu, konkrētu iemeslu furunkulozes gadījumā noskaidrot grūti. Nāk augoņu sērija, reizēm pat seši un septiņi viens pēc otra, ārstējam, līdz šis process apstājas it kā pats no sevis. Tad pusgadu – miers, un atkal – nākošā sērija. Visbiežāk ar to arī šī saslimšana beidzas.
– Kā ārējās auss iekaisumus ārstējat?
– Ja ir klasisks, viens augonis – ar vienu galviņu, to var pārgriezt, pareizāk sakot, pārdurt ar vienreizējās lietošanas šļirces adatu, iztīrīt, ievadīt drenu. Bieži šie augoņi paši uztrūkst – cilvēks pamana, ka parādās neliels šķidruma daudzums un jau ir kļuvis vieglāk. Ir jāsaprot, ka ausī jau augonī nekāds lielais strutu daudzums nav – tas būs visbiežāk vienas piles apmērā, un viss. Parasti iekaisuma gadījumā izraksta arī antibiotiku kursu. Ļoti rūpīgi visi iekaisuma procesi jāārstē cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, arī cukura diabēta pacientiem. Reti, bet atsevišķos gadījumos infekcija var pāriet uz kaulaudiem, skart galvas nervus. Parasts ārējās auss ejas iekaisums beidzas nedēļas līdz 10 dienu laikā.
– Cilvēkam sāk sāpēt auss, un ļoti bieži pirmā reakcija, nevis meklēt ārstu, bet pievērsties tautas medicīnai. Piemēram, iebāzt ausī rāniņu jeb smaržīgo pelargoniju…
– Nav tādu pētījumu, kas apliecinātu šādu paņēmienu pozitīvo iedarbību, bet, ja jau cilvēkam paliek labāk… Kāpēc es šādu metodi neiesaku? Tāpēc, ka visbiežāk rodas papildu komplikācijas. Vispirms jau cilvēks iebāž to puķi pārāk dziļi, pēc tam pats nevar izņemt; tad tur ausī puķi tik ilgi, kamēr aizmirst un iekaisums tikai pastiprinās. Ir pat bijis gadījums, ka cilvēks, cieši sarullējis puķes lapu un grūžot sparīgi to ārējā auss ejā, pārdūra bungādiņu. Par pelargoniju runājot, nesen dzirdēju kādu speciālista spriedumu, ka augam ir pozitīva iedarbība uz vidi, uz cilvēkiem, ēteriskās vielas uzlabo mikroklimatu telpā…, bet par ausi gan nekas nebija teikts… Viens gan ieteikums, ja arī gribas likt to puķi ausī, tad varbūt ietīt to kādā marlītē tā, lai neliels marles gals paliek no auss ārā un vēlāk to vieglāk kopā ar puķi izņemt. Un nebūtu pareizi šo "ārstniecības līdzekli" ausī turēt dienām un mēnešiem ilgi. Jāsaprot, ja ausī ieliksim pat vissterilāko marli, ilgstoši to ausī turot, tā pati pārvērtīsies par infekcijas avotu.
– Saka jau, ka lielāko daļu iekaisumu radām mēs paši, pārāk uzcītīgi un stipri ausis tīrot. Piemēram, esot otorinolaringologi, kas ir pateicīgi ausu tīrāmajiem kociņiem, jo to dēļ viņiem nekad darba nepietrūkšot?
– Neesmu izlasījis aprakstu, bet, cik dzirdēts, šie kociņi nemaz nav paredzēti auss tīrīšanai. Ir jāatceras, ka auss āda ir daudz jūtīgāka, nekā citur ķermenī. Pat pavisam neliels kairinājums var radīt bojājumus, kam seko iekaisuma process. Smagākos gadījumos ir bijis pat tā, ka, cītīgi tīrot ārējās auss ejas, pārdur bungplēvīti. Tāpēc vispareizākais ir, piemēram, pēc mazgāšanās, pieliecot galvu, ūdeni no auss iztecināt, tad, cik iespējams, ar pirkstu un dvieli izsusināt, un viss.
Ausu ērcīšu cilvēkiem nav
– Cītīgā auss "tīrīšana" vai drīzāk – urbināšana, jau visbiežāk gan saistīta ar niezi. Varbūt arī cilvēku ausīs tāpat kā kaķiem ieperinās īpašas ausu ērcītes?
– Nē, tādu gan nav, taču neretu ārējās auss iekaisumu var izraisīt sēnītes. To skaidro ar organisma disbakteriozi, pretestības spēju samazināšanos. Biežāk sastop bērniem, bet pieaugušajiem sēnītes parasti kombinējas ar kādu iekaisumu. Kā ārstējam? Ausi iztīra, lai neveidojas iekaisums, un turpina medikamentozu ārstēšanu, piemēram, izmantojam, kastilānu (reizēm varbūt ir redzēts, ka kādam ausis sarkanas nokrāsotas). Klasiskai sēnītei ir raksturīga pamatīga nieze. Ja ir ārējais iekaisums, cilvēkam ir nepatīkami, pat sāpīgi, ja auss tiek tīrīta, bet sēnītes gadījumā ir gluži pretēji, tīrīšana ļoti patīk. Klasiska sēnīte izskatās līdzīga kā Rokforas siers – ar melnām plēksnītēm.
– Dzirdēts, ka sēnīte var apkarot arī ar borskābes šķīdumu…
– Jā, sēnēm nepatīk skāba vide, taču borskābes šķīdums ir spirtā un tas var papildus kairināt ādu. Ja vēl ir kāds sens bungplēvītes bojājums… Tāpēc labāk ausi iztīrīt un lietot pretsēnīšu ziedes. Ir arī pretsēnīšu preparāti, ko lieto iekšķīgi. Arī sēnīšu parādīšanās parasti saista ar divām lietām – vai nu organisms pārāk novājināts, vai arī āda pārāk tīra, tai izjaukts skābju sārmu līdzsvars.
– Ja runājam par ārējās auss problēmām, noteikti jāmin arī ausu sērs. Vienam ausis gluži vai tek, citam jāiet skalot ausis, jo izveidojies sēru korķis.
– Ausu sērs ir auss aizsarglīdzeklis, tas ir gan kā smērviela ādas aizsardzībai, gan aizsargā bungplēvīti no netīrumiem un putekļiem, gan arī ar noteiktu smaku atbaida kukaiņus. Tā konsistence tiešam ir katram cilvēkam individuāla, arī krāsa mēdz būt dažāda – no gaiši dzeltenas, lūdz pat tik sarkanai, ka šķiet, – no auss tek asinis, vai pat melns un akmens ciets. Ja sērs sablīvēja un kļūst tik ciets, kā akmens, pasliktinās dzirde, cilvēkam reibst galva, mēdz būt pat slikta dūša, tātad – parādās līdzsvara problēmas. Bija man pat paciente, kam galvas reiboņu dēļ bija jau izdarīts pat kompjūtertomogrāfa izmaklējums, bet vainīgie izrādījās… ausu sēra korķi. Patiesībā pat neliels auss sēra gabaliņš, ja tas pieskaras bungplēvītei, var radīt nopietnas problēmas. Tātad – no korķiem, kas mēdz būt pat centimetra, pusotra garumā, ir jāatbrīvojas. Korķus šķīdina un skalo ārā. Parasti šī procedūra ir absolūti nesāpīga. 90% gadījumu auss korķus izskalo ar vienu piegājienu. Ir gadījumi, ja, piemēram, ausis ir operētas, tās neskalo, bet korķi izņem ar āķīti.
– Par kādām nelaimēm, saslimšanas ārējā ausī vēl varam runāt?
– Tie noteikti ir svešķermeņi auss ejā. Bērni ausīs salikuši krelles vai zirņus, kas ir daudz sliktāk, jo zirņi piebriest… Meža darbinieki pārdur bungādiņas ar koku zariem. Ja varam teikt, ka 5% gadījumu, kad tiek meklēta mana palīdzība, tas ir tad, kad ausī ir svešķermeņi, vēl vairāk ir gadījumu, kad ausīs iekļuvuši kukaiņi. Sajūtas ir ļoti nepatīkamas, pat nelielas spārnu atliekas ausī rada problēmas.
Vidusauss iekaisums – biežāk bērnu, ne pieaugušo slimība
– Visbiežākās sūdzības bērniem par auss sāpēm saistāmas ar vidussauss iekaisumu. Kāpēc tā?
– Vidusauss iekaisums ir iekaisuma process bungdobumā. Bērniem tā ir samērā izplatīta saslimšana. Biežākais mikrobu ceļš līdz vidusausij ir pa dzirdes kanālu no aizdegunes. Bērniem šī saslimšana ir biežāka fizioloģisko īpanību dēļ – dzirdes kanāliņš, kas savienots ar aizdegumi, bērniem ir platāks un īsāks, turklāt – mazāk slīps, nekā pieaugušajiem, tādēļ iekaisumam vieglāk aizkļūt līdz vidusausij. Un vēl, bieži vien iekaisumu veicina aizdeguna mandeles, kas traucē normālu dzirdes kanāla ventilāciju. Adenoīdi ir katram, parasti uzsūcas 15 gadu vecumā, tācu vienam tie traucē, citam – ne.
– Kā notiek vidusauss iekaisuma ārstēšana?
– Klasiski vidusauss iekaisumu ārstē ar antibiotiku palīdzību, visbiežāk ar to arī pieteik. Taču reizēm, ja bugplēvīte izvelvēta, piepūtusies, tad to labāk pat būtu uzreiz pārdurt, lai izvadītu lieko šķidrumu. Gadās, ka bumngplēvīte plīst pati, sāk auss tecēt un cilvēks uzreiz jūtas labāk. Pēc tam bungoplēvīte aizaug ļoti ātri un labi, dzirdes kvalitāti parati tas nekādi neietekmē. Pat lieli caurumi, kas gadās mežstrādniekiem, labi aizaug.
– Arī dzirdes kanāliņa iekaisumu varētu pieskaitīt pie vidusauss porblēmām. Bungplēvīte it kā ieraujas uz iekšu. Tad vidusausī krājas šķidrums, rodas spiediena sajūta, dzirdami trokšņi…
– Pasrasti tas rodas tad, ja dzirdes kanāliņam ir kāds šķērslis, tad lokāli uzliekam medikamentus, lai atsāpinātu, un caur degumu dzirdes kanāliņu izpūš. Ir arī atsevisķī medikementi, kas noņem tūsku. Gadās gan, ka cilvēkam vidusausī turpina krāties šķidrums. Viņš reāli dzird sliktāk, taču labāk dzird savas iekšējās skaņas – paša sirdspukstus, sarunas. Bērniem šādos gadījumos ieliek drenāžu bungplēvītē. Ir gadījumi, kad pusgadā ar to tiek galā, bet ir arī cilvēki, kam šķidrums ausī krājas tik un tā, kaut arī it kā pat nav iekaisuma, nav sāpju.
Iekšējās auss salimšanu nosaka pēc izslēgšnas principa
– Dažāda džinkstēšana, trokšņi – vai arī tie saistīti ar vidusauss iekaisumu?
– Nē, tas vairāk attieksies uz iekšējās auss problēmām.
– Kā tad jūs šo saslimšanu nosakāt, – iekšējo ausi taču apskatīt nevar?
– Klasiski, ja pie manis atnāk cilvēks un sūdzas par trokšņiem ausīs, bet es neredzu nekādus bungplēvītes bojājumus un, pārbaudot dzirdes kanālu (cilvēks aizspiež degunu un pūš caur aizdeguni un dzirdes kanālu gaisu), redzu, ka tas strādā, tad pēc izslēgšanas principa var secināt, ka problēmas ir dzirdes nerva lieta.
– Kāda tad ir ārstēšana?
– Medikamentoza, lietojot preparātus asinsritres uzlabošanai. Bet, uzreiz jāsaka, labi rezultāti ir tikai tad, ja cilvēks vēršas pie ārsta saslimšanas sākumā. Gribas uzsvērt, – pie ārsta īpaši steidzami jādodas tad, ja dzirdi zaudē pēkšņi.
Un vēl – dzirdes problēmas ir cieši saistītas ar ostehondrozi, sirds asinsvadu saslimšanām, zemu asinsspiedienu. Kādreiz pat pastāvēja uzskats, ka dzirdes nerva profilaksei vakarā jāiedzer krūze melnās tējas – tad cilvēks nemierīgā gulēšot, dzirdes nervam situāciju tikai uzlabojot, jo arī asinsrite tiks veicināta. Tas gan ir pārspīlēti, bet labai nerva apasiņošanai, portams, ir ļoti liela nozīme.
Auss vesela, bet tomēr – sāp
– Saka, ka dzirdes kvalitāti var zaudēt arī pārāk skaļu troķšņu, skaļas mūzikas klausīšanās dēļ. Cik taisnības šajā apgalvojumā?
– Tiešu pierādījumu tam nav. Skaidrs gan ir tas, ka ausīm nepatīk pēkšņs un ass troksnis – auss, auss nervs nespēj pietiekami ātri adaptēties.
– Vēl par tautas līdzekļu izmantošanu auss ārtēšanā. Parastais ieteikums, ja auss sāp – kampara spirtu pilināt iekšpusē, kampara ēļļu smērēt no ārpuses. Ko teiksiet par šādiem ieteikumiem?
– Par to iekšā pilināšanu jau teicu, nu nevajadzētu – auss tiek papildus kairināta, turklāt spirts vēl pastiprina iekaisumu, jo apdedzina jūtīgo auss ādu. Turklāt, ja ausī ir kāds sens caurums bijis bungplēvītē, tas tiek papildus apdedzināts, iekaisums vēl pastiprinās arī tur. Ja grib ļoti kaut ko pilināt ausī, tad es iesaku ūdeņradi: ja arī pilnībā nelīdzēs, tad arī nekaitēs; ja būs sēra korķis, tas tiks šķīdināts un man būs vēlāk vieglāk izskalot to laukā; ja būs iekaisums, tas tik dezinficēts. Bet, runājot par auss sāpēm, notiekti vajadzētu uzsvērt, ka ļoti bieži auss sāpes pat nav saistītas ar auss problēmām. Īpaši gados vecākiem cilvēkiem raksturīgi, ka ausis sāp kādu neiroloģisku problēmu dēļ, arī osteohondrozes un trīs zaru nervu iekaisuma gadījumā. Cilvēkam tikai šķiet, ka sāp ausis, bet patiesībā tās ir asinrites, neiroloģiskās problēmas, pat zobu iekaisumi. Tas tiešām gadās ļoti bieži.
