Krievijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās sagaidāma prezidenta Vladimira Putina pārstāvētās partijas «Vienotā Krievija» graujoša uzvara, kas trīs mēnešus pirms nākamā valsts galvas vēlēšanām vēl vairāk konsolidēs Kremļa varu.

Opozīcija vēlēšanas jau atzinusi par "farsu" un brīdina, ka Putins, izmantojot priekšvēlēšanu kampaņu, kuras laikā bija jūtama nospiedoša «Vienotās Krievijas» dominēšana, tuvina valsti PSRS stila vienpartijas sistēmai.

Balsošana pēc Latvijas laika sākās jau sestdien plkst. 24.00 Kamčatkā, Krievijas Tālo Austrumu reģionā, kas atrodas aptuveni 6000 kilometrus uz austrumiem no Maskavas, kur vēlēšanu iecirkņi durvis vērs deviņas stundas vēlāk.

Piektdien pusnaktī stājās spēkā likuma noteiktais aktīvās aģitācijas aizliegums, lai gan milzīgie «Vienotās Krievijas» priekšvēlēšanu plakāti Maskavā joprojām vērojami gandrīz visur, kamēr pārējo desmit vēlēšanās startējošo partiju reklāmas knapi pamanāmas.

Savukārt Krievijas televīzijas ziņās sestdien tika demonstrēti videokadri, kuros Putins redzams, vērojam cīņas sporta sacensības.

Putins vārds atrodas «Vienotās Krievijas» saraksta galvgalī, un prezidents paziņojis, ka pārliecinoša partijas uzvara dos viņam mandātu saglabāt ietekmi valsts politikā arī pēc tam, kad nākamā gada martā viņš pametīs līdzšinējo amatu.

Putins, bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieks, kas atrodas pie varas kopš 2000. gada, vēlēšanas padarījis par referendumu savam atbalstam un apgalvo, ka, balsojot par «Vienoto Krieviju», vēlētāji nodrošinās stabilitāti un augsto naftas cenu izraisīto straujo ekonomikas izaugsmi.

"Parlamenta vēlēšanu rezultāti, bez šaubām, noteiks jaunā prezidenta vēlēšanu toni," ceturtdien sacītajā un piektdien atkārtoti pārraidītajā televīzijas uzrunā norādīja Putins.

Pēdējo reizi vēršoties pie vēlētājiem, Putins aicināja viņus aktīvi piedalīties vēlēšanās, brīdinot, ka balsošana par opozīciju var novest valsti pie "pazemojuma, atkarības un dezintegrācijas," kas bija jāpieredz pirmajos gados pēc PSRS sabrukuma.

Kampaņas laikā Putins pievērsās arī asai pretrietumnieciskai retorikai, salīdzinot savus oponentus ar Rietumu finansētiem "šakāļiem" un brīdinot, ka Krievija nepieļaus savas demokrātijas "procesu koriģēt no ārienes".

Tikmēr opozīcija apsūdz Kremli debašu ierobežošanā kampaņas laikā, jo televīzijā un citos valsts kontrolētajos medijos dominēja «Vienotā Krievija», kamēr pārējo partiju aģitācijas materiāli tika konfiscēti, bet aktīvisti – aizturēti.

Bijušais pasaules čempions šahā Garijs Kasparovs, kas kļuvis par vienu no asākajiem Putina kritiķiem, vēlēšanas jau nosaucis par "farsu" un brīdinājis, ka Putins ved valsti pretī diktatūrai.

Pēc piecām dienām, kuras viņš bija spiests pavadīt administratīvajā arestā par nelikumīgas demonstrācijas organizēšanu, Kasparovs Putinu apsūdzēja par atgriešanos pie represijām, cenšoties nodrošināt savas dominējošās pozīcijas. "Bailes ir vienīgais, kas ļauj šim režīmam cerēt uz izdzīvošanu," apgalvo Kasparovs.

ASV piektdien paziņoja, ka rūpīgi sekos piektajām Krievijas parlamenta vēlēšanām kopš PSRS sabrukuma. "Mūs satrauc, ka cilvēkiem nebūs brīvu un godīgu vēlēšanu, kādas tie pelnījuši," izteicās Baltā nama pārstāve Deina Perino.

Putins un viņa sabiedrotie cer, ka 109 miljonu balsstiesīgo vēlētāju vidū būs vērojama liela aktivitāte, kas, pēc analītiķu domām, «Vienotajai Krievijai» tās uzvaras gadījumā dotu skaidru mandātu īstenot nepieciešamos sagatavošanās darbus pirms pavasarī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Prezidenta vēlēšanu kampaņa sākās jau trešdien, taču pagaidām pie apvāršņa nav parādījies nepārprotams līderis. Tas ļauj Putinam teikt savu galīgo vārdu īsi pirms 23. decembra, kas ir galīgais termiņš, kad partija var pieteikt savus kandidātus.

Pēdējās kampaņas dienās Putins, šķiet, atkārtoti apstiprināja, ka negatavojas startēt martā gaidāmajās vēlēšanās. Taču, vai viņš gatavojas nosaukt savu pēcteci, kurš, iespējams, prezidenta amatu ieņems tikai neilgi, kamēr Putins atkal būs gatavs atgriezties līdzšinējā krēslā, pagaidām nav kļuvis skaidrs.

Tikmēr Krievijas varasiestādes un darba devēji izvērsuši plašu kampaņu, lai nodrošinātu augstu vēlētāju aktivitāti. Savukārt Krievijas lielākie mobilo sakaru operatori saviem abonentiem izplata īsziņas ar aicinājumiem doties pie balsošanas urnām.

Vēlēšanu novērotāju organizācijas paudušas satraukumu par izskanējušajām ziņām, ka vēlētāji tiekot pakļauti varasiestāžu spiedienam nolūkā panākt piedalīšanos balsošanā. Daudziem esot likts balsot savās darbavietās, kur tos varēs uzraudzīt priekšniecība.

Tikmēr Kremļa atbalstītā jauniešu organizācija «Naši» («Mūsējie») jau izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka "2. decembrī Krievijas tauta izvēlējusies Putinu" un «Vienotā Krievija» apsveikta ar "pārliecinošo uzvaru".

Aptaujas liecina, ka par «Vienoto Krieviju» balsos vismaz 62% vēlētāju un bez «Vienotās Krievijas» septiņu procentu barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā, pārvarēt spēs vienīgi komunisti.

Tomēr Krievijas sabiedriskās domas pētnieki ir pārliecināti, ka pēdējā brīdī notikušās izmaiņas vēlētāju noskaņojumā var pavērt iespēju parlamentā iekļūt vēl divām partijām – Kremļa izveidotajai «Taisnīgajai Krievijai» un nacionālistiskajai Liberāldemokrātiskajai partijai.

Vēlēšanu norises laikā svētdien visā Krievijā, lai nodrošinātu kārtību 95 000 vēlēšanu iecirkņu, dienesta pienākumus pildīs aptuveni 450 000 miliču.

Pēdējie vēlēšanu iecirkņi savas durvis slēgs Kaļiņingradas anklāvā plkst. 20.00 pēc Latvijas laika.