Vakar Rideļu dzirnavu saimnieki Inguna Jātniece un Oskars Kambala savā īpašumā pieņēma bargo konkursa «Sējējs 2008» vērtēšanas komisiju. Tā dzirnavas vērtēja nominācijā «Ģimene lauku sētā».

Vērtēšanas komisijā bija Ināra Pundure no Zemkopības ministrijas, Ingmārs Līdaka – Breša zemnieks un Rīgas zooloģiskā dārza direktors, Māra Svīre – rakstniece, Varis Vētra – režisors un uzņēmējs, bet vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja – Rasma Freimane no Latvijas Lauku sieviešu apvienības.

Šķiet, vērtēšanas komisijai nebūs viegli, jo šajā darbā tai jāapskata un jāizvēlas labākā sēta un ģimene no vislabākajām. No jau pieredzētā rakstniecei M. Svīrei jau bija radies secinājums: "Mēs satiekam brīnišķus cilvēkus un skatāmies bagātas mājas, kuras bagātas radījuši cilvēki un – tikai ar savu darbu."

Dzirnavās – pirts un degustāciju zāle

Kaut arī likās, ka kādreiz jau tik daudz par Rideļu dzirnavām rakstīts, ka viss jau it kā zināms, taču tās aizvien nebeidz pārsteigt, aizvien šeit ir kaut kas jauns un interesants. Komisija darbu sāka ar dzirnavu apskati, vērtējot, cik sakopta, izremontēta dzirnavu ēka. Tajā ir pirts, izslavēto Rideļu pankūku degustācijas zāle, ģērbtuve un citas lietas apmeklētāju ērtībai. Pankūku degustācijas zāli bija nepieciešams iekārtot tāpēc, ka nereti atbrauca ekskursiju autobuss, bet kafejnīcā «Cope», kur pankūkas cep, daudz apmeklētāju. Šo telpu interjers ir pārdomāts, tāds, kādu būs grūti atrast kaut kur citur. Visi koka priekšmeti pašu izdomāti un pašu darbnīcā pagatavoti.

Pie dzirnavām dekoratīvos nolūkos uzbūvēts ūdensrats. Ekspozīcijai savākti vairāki dzirnakmeņi, par kuriem īpaši labi prot pastāstīt mājas saimnieks Oskars Kambala. Par kafejnīciņu «Cope» rūpējas Oskara kundze Inguna Jātniece. Darba netrūkst arī viņu meitām Grietai un Dārtai, jo ravējamas krāšņās puķu dobes, jāpalīdz kafejnīcas un atpūtas vietu iekārtošanā, un tā varētu uzskaitīt vēl un vēl…

Piedāvā daudzveidīgu atpūtu

Ingunas māmuļa, māksliniece Violeta Jātniece gādājusi, lai telpu interjerā kafejnīcā būtu atbilstoši dekori ar zivīm. Turklāt no kafejnīcas un tās apkārtnes nemaz negribas tik ātri doties projām, jo turpat iespējams iznomāt laivas, lai pavizinātos pa skaisto, ūdensrozēm bagāto dzirnezeru, vai arī makšķerētu. Bērniem un jauniešiem ierīkoti īpaši spēļu laukumi, kur iespējams pārbaudīt sevi veiklībā un izveicībā, nemaz jau nerunājot par volejbola laukumu, kas arī šeit ir neiztrūkstoša atpūtas pasākumu sastāvdaļa. Un, ja gribas šeit uzturēties vairākas dienas, piedāvātas tiek arī viesnīcas istabiņas. Gar dzirnezera otru pusi ir ierīkotas atpūtas vietas makšķerniekiem. Viss, ko piedāvā Rideļu dzirnavās, ir ļoti pārdomāts, ar māksliniecisku gaumi un izjūtu. Tas šai vietai piedod kaut ko īpašu, tādu, ka aizvien gribas šeit iegriezties. Iespējams arī baudīt nedaudz senatnes elpas, jo saglabātas arī vecās ēkas, vecās pagājušā gadsimta 30. gados stādītas ābeles, kam šogad zari vai lūzt augļu smagumā.

Šeit iespējams pasūtīt arī īpašu kāzu ceremoniju – tiltu jaunlaulātajiem. Par to gādā Oskara māmuļa Elizabete Kambala. Dažkārt jaunais pāris atbrauc uz šejieni, lai viņu dzīvē tik nozīmīgajā brīdi ar laivu pavizinātos par skaisto dzirnezeru, kur savulaik esot makšķerējis dabas mīlētājs un aprakstītājs Jānis Jaunsudrabiņš.

No sirds gribētos, lai vērtēšanas komisija, kurai, protams, nebūs viegli pieņemt lēmumu, triju paaudžu saimniekošanu Rideļu dzirnavās novērtētu ar «Sējēja2008» medaļu. Turēsim īkšķus!