Jau nākamnedēļ plānots pieņemt jauno novada budžetu, bet vakar, 21. janvārī, finanšu un attīstības komitejas sēdē deputāti attālinātā režīmā vētīja, kā aizvadīts iepriekšējais gads – kādi darbi padarīti, kādi atlikti, tāpat – ko plānots darīt nākotnē un – kas svarīgi – par kādiem līdzekļiem visu to veikt. Tāpat komiteju sēdēs izskatīja biedrību pieteikumus, kuros tās cer uz domes līdzfinansējumu šajā gadā un kas pārsniedz noteiktos 450 eiro, kā arī attālināti-klātesošie sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar to, kāds varētu izskatīties 2021. gads kultūrā un sportā.

Atgriežoties pie tradīcijām un ieviešot jaunas

Plāni, kā atgādināja Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Iveta Grunte, gan, protams, esot tikai provizoriski, jo, kurš lai zina un paredz, kad īsti normalizēsies epidemoloģiskā situācija valstī. Tādēļ pirmajos trīs gada mēnešos nekādu plānu nav – vismaz ne tādu, kas saistītos ar pulcēšanos un apmeklētājiem.  Bet, sākot ar aprīli, lielākoties plānots turēties pie jau esošajām tradīcijām. Proti, plānoti visi pagastu svētki un tajās nedēļas nogalēs, kā tas ierasts arī citus gadus. Izņēmums, Cēre, kurs svētki plānoti jūnija 2. sestdienā, jo pirmajā notiek pašvaldību vēlēšanas. Arī rudens sezona lielākoties šobrīd saistīta tikai ar tradīciju pasākumiem. Taču plānotas arī vairākas, ja tā var teikt, atgriešanās. Piemēram, kultūras ļaudis cer, ka uz Lieldienām atkal varētu notikt Zaķu festivāls, ka pērn Kandavā izpalika. Vienīgā nianse, skaidroja I. Grunte, ārzemju dalībniekus piedalīties gan neaicinās (iepriekš tādu gatavību bija izteikušas dažas sadraudzības pašvaldības), bet visādi citādi šī aktivitāte nekādi neesot saistīta ar pulcēšanos. Tam savukārt seko pašas Lieldienas, ko varbūt ļaus atzīmēt, ņemto vērā, ka aktivitātes plānotas svaigā gaisā. Vēl viena atgriešanās – cilvēki esot pieprasījuši dziedāšanas konkursu – ko līdzīgu kādreiz tika populārajam «Kā es māku, tā es dziedu – nāc manī klausīties». Jauno izpildītāju konkurss tiešām varētu būt, skaidroja kultūras pārvaldes vadītāja, taču, visticamāk, tomēr citādāks, nekā tas bija tolaik. Un tolaik bija tā, ka pieteikties un uzstāties varēja ikviens interesents. Konkurss, kā šobrīd tiek spriests, varētu notikt jūlija nogalē. Drīz pēc tam, cer kultūras ļaudis, varētu turpināt arī pērn aizsākto tradīciju un organizēt gaisa balonu un grilēšanas festivālu, kas šovasar bija labi apmeklēts. Šoreiz to varētu papildināt arī ar zaļumballi, kas iepriekš izpalika, un grupas «Musiq» koncertu, kas jau aizrunāts, bet ko iepriekš noorganizēt ir bijis par dārgu. Vēl kāds plānotais jauninājums šovasar – būs ne tikai viena kandavnieku un Voldemāra Šoriņa kopīgi veidota izrāde (Līgo svētkos plānots izrādīt Rūdolfa Blaumaņa «No saldenās pudeles»), bet divas. Proti, ja vien aktieriem un citiem iesaistītājiem būs iespēja mēģināt, tad šajā pašā vai nedaudz mainītā sastāvā maijā varētu tapt uzvests arī «Purva bridējs». Tāpat, iespējams, vasarā «Ozolāju» estrādē būs skatāmas divas muzikālas izrādes – «Vella kalpi» un «Šerloks Holms», kas iepriekš nevarēja notikt. Tiktāl par kultūras pasākumiem.

Sporta svētki – arī jauniešiem

Atsevišķi jauninājumi šajā sezonā paredzēti arī sportā, par ko vairāk pastāstīja Kultūras un sporta pārvaldes vadītājas vietnieks Roberts Rozentāls. Neskaitot regulāros novada čempionātus – florbolā, zāles un āra futbolā, tāpat basketbolā un pludmales volejbolā, kad laika apstākļi un epidemioloģiskā situācija to ļaus, plānotas, piemēram, arī sacensība galda tenisā (esot iegādāti arī jauni galdi). Tāpat tradicionālās sporta spēles, kas lielākoties iet vienā solī ar pagastu svētkiem, varētu papildināt spēles jauniešiem un bērniem, kas, kā vismaz šobrīd tiek domāts, arī varētu notikt vasarā. Vēl šautriņas, orientēšanās, novuss, bet ap gada nogali – Ziemassvētku turnīrs un starptautisks turnīrs basketbolā, kas tiek organizēts kopā ar Kandavas sporta skolu.

Sadarbosies ar Jūrmalu

Vēl Kultūras un izglītības jautājumu komitejas sēdē, pirms lūkot, piemēram, kā gads noslēdzies komunālai saimniecībai un kā – domē, oficiāli tika apstiprināti Kandavas mūzikas un mākslas skolas akreditācijas rezultāti (akreditācija pagarināta uz sešiem gadiem), kā ar skolas direktores novērtējums. Bet vēl kandavnieki kopā ar citām kaimiņu pašvaldībām bija aicināti atsaukties Jūrmalas pilsētas aicinājumam uz sadarbību. Proti, kā skaidroja priekšsēdētāja Inga Priede, Jūrmala 2027. gadā pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, bet, ja to piešķirs, arī programmai būtu jābūt gana plašai. Gar piekrasti tie varētu būt, piemēram, Dziesmu un deju svētki, savukārt Kandava varētu sniegt artavu dabas tūrismā. Ieguldīt šajā pasākumā šobrīd nav nepieciešams neko, tādēļ deputāti arī vienprātīgi nolēma jautājumu virzīt tālāk uz domes sēdi.