Sāls – pēc izvēles, bet zirņu garša ir diezgan neizteiksmīga, tādēļ pievienoju aptuveni tējkaroti bez kaudzes. Visas sastāvdaļas sajaucam kopā, saputojam ar putu slotiņu un lejam katliņā. Šajā brīdi produkta konsistence būs diezgan šķidra. Ieslēdzam plīti un, visu laiku maisot masu, gaidām, līdz tā sabiezēs. Kad sāksies šis sabiezēšanas process, tas būs gatavs minūtes laikā. Galvenais visu laiku maisīt, lai nepiedeg pie katliņa dibena. Kad šī masa jau ir krēmīga, lejam ietaukotā (ar eļļu, lai ir patiešām bez dzīvnieku valsts produktiem) traukā un atstājam uz vienu stundu, līdz, tas atdziestot, sacietē. Gala rezultātā sanāk siers. Tā konsistence būs mazliet ļumīga. Šis ir pamats, bet gatavošanas laikā varam pievienot arī dažādas sastāvdaļas pēc pašu izvēles. Savā pirmajā sierā es pievienoju: kajenes piparus, garšai – ķiploku pulveri, krāsai kurkumu un prieka pēc – saulespuķu sēklas. Jāsaka godīgi, ka īsti man šis variants negaršoja, tādēļ mēģināju atkal. Pamata sastāvdaļas tās pašas, bet klāt pieliku – kajenes piparus, bet daudz mazāk, jo tie ir diezgan asi, saulē kaltētus, sagrieztus tomātus, aptuveni tējkaroti olīveļļu un puskaroti eļļu no saulē kaltētiem tomātiem, baziliku, jo šķita, ka pie tomātiem piedienas, noslēdzu to visu ar ķiploku pulveri. Visi produkti bija pieejami vietējos veikalos. Sieru var ēst vienu pašu, likt klāt salātiem vai arī apcept. Gatavošanas procesā varam likt klāt visu, ko sirds kāro, bet skatāmies, lai sākotnēja konsistence turpina būt šķidra. Ja ar kādu no produktiem neizdodas, gaidīsim ziņu! Ja ir idejas, kā šo sieru padarīt stingrāku, neizmantojot dzīvnieku valsts produktus, – arī gaidīsim ziņu. Lai labi garšo!