Sest­dien Tu­ku­ma kul­tū­ras na­ma sie­nas bi­ja spies­tas iz­tu­rēt maz­liet ska­ļā­ku un nik­nā­ku mū­zi­ku, ne­kā ie­rasts, jo rē­co­šu ģi­tā­ru un bun­gu ska­ņas cen­tās iz­vi­li­nāt maz­liet jau­nāki un nik­nā­ki mū­zi­ķi – ne­kā ie­rasts. Turp­māk 3. no­vem­bris pil­sē­tas vēs­tu­rē būs die­na, kad aiz­sā­kās ne­slik­ta tra­dī­ci­ja ap­zi­nāt un no­vēr­tēt paš­mā­ju jaunos mū­zi­ķus un vi­ņu vei­ku­mu po­pu­lā­rās mū­zi­kas žan­rā.

Ne­kā­da ko­pē­ša­na – ti­kai pa­šu dzies­mas!

"Ide­ja rī­kot šā­du pa­sā­ku­mu piede­r di­viem kul­tū­ras na­ma dar­bi­nie­kiem – Mā­rim Med­nim un Kris­ta­pam An­di­ņam, kas, no­vē­ro­jot «Orķestra biroja» mū­zi­kas pa­sā­ku­mu «Tukuma ritmi», no­lē­ma, ka jā­ra­da iespē­ja pa­rā­dīt se­vi uz ska­tu­ves arī ci­tiem Tu­ku­ma ra­jo­na mū­zi­ka en­tu­zi­as­tiem – jau­niešiem. Mans uz­de­vums bi­ja vi­ņus at­bal­stīt un fi­nan­sēt," stās­ta kul­tū­ras na­ma di­rek­to­re Da­ce Le­be­da. Ta­pa arī kon­kur­sa no­li­kums, kas pa­redz, ka pie­da­lī­ties kon­kur­sā var sa­lī­dzi­no­ši jau­nas gru­pas – tā­das, kas ko­pā nav vai­rāk ne­kā piec­us ga­dus. Gru­pas sa­stā­vā vis­maz pu­sei bi­ja jā­būt Tu­ku­ma ra­jo­na mū­zi­ķu un ne­viens no gru­pas da­līb­nie­kiem ne­drīk­stē­ja būt ve­cāks par 27 ga­diem. "Vis­bū­tis­kā­kais no no­tei­ku­miem ir pra­sī­ba gru­pām spē­lēt sa­vu mū­zi­ku un uz­stā­ties dzī­va­jā – bez fo­no­gram­mām. Ti­kai tā var pa­tie­si no­vēr­tēt gru­pas ska­nē­ju­mu, pie­mē­ram, vo­kā­lu, jo ir ta­ču pie­mē­ri, kad, tā sauk­tās "lielās mū­zi­kas zvaig­znes", la­bi iz­klau­sās ti­kai ie­rak­stā, ta­ču dzī­va­jos kon­cer­tos dzied to­tā­li šķī­bi!" tā D. Le­be­da. Da­lī­bu kon­kur­sā pie­tei­ca pie­cas gru­pas: «Nimfa», «Traka Tra­ka Muu», «Bathrooms champ», «Boheme» un «Side mind», kas vi­sas spē­lē al­ter­na­tī­vu mū­zi­ku jeb da­žā­du ro­ku – sā­kot no grun­ge un soft punk, līdz emo. Kā­da at­šķi­rī­ba? Ne­zi­nā­tā­jiem vie­nī­gā iespē­ja to no­skaid­rot – pa­šiem dzir­dēt un re­dzēt gru­pu uz­stā­ša­nos…

Lai at­ce­rē­tos Tu­ku­mu

Žū­ri­ja, ku­ras sa­stā­vā bi­ja kul­tū­ras na­ma dar­bi­nie­ki un mū­zi­ķi no gru­pas «ak69» kon­kur­sa da­līb­nie­kus vēr­tē­ja gan pēc vo­kā­la, mū­zi­kas ska­nē­ju­ma, gan ne­ti­ka pie­mirsts par ska­tu­vis­ko tē­lu un dzies­mu sa­tu­ru. Bi­ja skaņ­dar­bi, kas gan sla­vē­ja Tu­ku­ma skais­tās mei­te­nes un mū­žī­go mī­lu, gan no­žē­las pil­ni tek­sti par to, ka "eb­re­jiem nav Zie­mas­svēt­ku". Lai arī pa­sā­kums aiz­ka­vē­jās – ska­tu­ves priekš­ā pul­cē­jās pie­tie­ka­mi daudz lē­kā­tā­ju un gal­vas kra­tī­tā­ju, kas ar sa­jūs­mu uz­ņē­ma kat­ru jau­nu uz­stā­ša­nos un dzies­mu. Sa­vē­jos at­bal­stīt bi­ja sa­nā­ku­ši jau­nieši gan no Tu­ku­ma, gan Jaun­pils un Džūk­stes, bet vi­dē­jais klau­sī­tā­ja ve­cums bi­ja ne­no­sa­kā­mas – kā ne­kā kon­kur­sos ir ne­pie­cie­šams arī ve­cā­ku un ci­tu ra­du at­balsts! Maz­liet ap­bi­žo­ti bi­ja ne­piln­ga­dī­gie pa­sā­ku­ma klau­sī­tā­ji, jo pulk­sten 23.00, va­do­ties pēc sa­bied­ris­kās kār­tī­bas no­tei­ku­miem, bi­ja spies­ti pa­mest kul­tū­ras na­ma tel­pas un do­ties uz mā­jām, ta­ču kon­kurss no­slē­dzās ti­kai jau kriet­ni pār­i pus­nak­tij. Var­būt šo iemesla dēļ pa­sā­ku­ma vies­māk­sli­nie­ku – gru­pas «ak69» – uz­stā­ša­nos bau­dī­ja vairs ti­kai ne­liels skaits al­ter­na­tī­vās mū­zi­kas cie­nī­tā­ju? Lai gan – uz­stā­ša­nās kva­li­tā­ti šis fakts ne­ma­zi­nā­ja.
Pa­ši kon­kur­sa da­līb­nie­ki gan var jus­ties ap­mie­ri­nā­ti, jo tā bi­ja ne ti­kai lielis­ka iespē­ja pa­spī­dēt uz paš­mā­ju ska­tu­ves, bet arī ie­gūt gal­ve­no bal­vu – iespē­ju ie­rak­stīt vie­nu sa­vu dzies­mu kul­tū­ras na­ma ie­rak­stu stu­di­jā. Šo­reiz žū­ri­jas lab­vē­lī­bu iz­pel­nī­jās džūk­ste­nie­ki «Side mind» un tie­ši šīs gru­pas so­lis­ta rē­co­šais vo­kāls vis­ti­ca­māk būs dzir­dams arī Tu­ku­ma pil­sē­tas svēt­ku jau­niešu kon­cer­tā. "Kad pēc ga­diem gru­pa būs kļu­vu­si po­pu­lā­ra, tās da­līb­nie­ki va­rēs at­ce­rē­ties un stās­tīt, ka pir­mais ie­rakts no­ti­cis tie­ši šeit – Tu­ku­mā!" prie­cā­jās D. Le­be­da un uz­sver, ka turp­māk jau­nie mū­zi­ķi līdzī­gā kon­kur­sā va­rēs pie­da­lī­ties kat­ru ga­du. "Nav bū­tis­ki, kā­da mū­zi­ka tiek spē­lē­ta, – sva­rī­gā­kais ir tas, ka ko­pā sa­nāk jau­nieši un vi­ņiem ir ko­pī­gas in­te­re­ses, no­dar­bo­ša­nās. Starp ci­tu, pa­klu­sām va­ru at­klāt, ka jau ta­gad briest pirm­ā Tu­ku­ma mei­te­ņu gru­pa…"