Kā viens no izplatītākajiem vientulības cēloņiem tiek minēti faktori, kas saistīti ar sociālajiem apstākļiem un apkārtējo vidi kopumā. Pirmssvētku un svētu laikā, kad visapkārt ir rosība, apkārtējie gatavojas svētkiem, plāno tos kopā ar ģimeni, un medijos daudz vairāk tiek runāts par ģimeniskumu, kopā būšanu, diemžēl ir cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējams tos pavadīt kopā ar savu ģimeni un tuviniekiem. Bieži vientulība skar latviešus ārvalstīs, kad darba vai citu iemeslu dēļ nav iespēja būt kopā ar draugiem un  ģimenes locekļiem.

Lai arī iemesli vientulībai ir visdažādākie, efektīvākais risinājums tās novēršanai joprojām ir nemainīgs – būt kopā un aprunāties ar līdzcilvēkiem. VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” psihiatre, narkoloģe Sarmīte Skaida skaidro: “Es saprotu, ka mēs esam aizņemti, saprotu, ka mēs varam dusmoties, piemēram, uz vecākiem un radiniekiem, kas pieprasa uzmanību, ir neiecietīgi un pārmet, kāpēc mēs neesam viņus apciemojuši. Bet svarīgi ir pajautāt – kāpēc viņi tādi ir? Atbilde parasti ir viena – viņiem nav ar ko parunāties, viņi lielāko daļu laika ir vieni. Mūsu pienākums ir kaut nedaudz parunāt ar viņiem, kaut vai desmit minūtes, bet tas  cilvēkam nozīmē ļoti daudz. Tāpat es bieži iesaku uzņemties rūpes par dzīvniekiem. Cilvēki saka, ka tas ne vienmēr ir iespējams, ka nav piemēroti apstākļi un tamlīdzīgi. Bet tas ir ļoti svarīgi, jo mājdzīvnieks arī ir maza dvēselīte, ar ko komunicēt un attīstīt saskarsmes prasmes. Tam nav jābūt lielam dzīvniekam, tas var būt arī kāmītis vai mazs putniņš. Protams, ka dzīvnieks nespēs atbildēt, bet vismaz uzklausīs un būs līdzās. Tā ir ļoti svarīga lieta, ko esmu novērojusi, strādājot ar pacientiem, ka viņiem tieši trūkst komunikācija – saruna.”

Domājot par vientulības mazināšanu, kā arī kopējo sabiedrības emocionālo veselību, ir izveidots projekts «Parunāsim?». Kā stāsta projekta izveidotāja Inga Muižniece, projekta mērķis ir sniegt cilvēkiem iespēju būt uzklausītiem un pārliecinātiem, ka tiks izprastas sajūtas, ar kurām cilvēks vēlas dalīties.

Ikviens, kurš vēlas parunāties, var zvanīt uz projekta «Parunāsim?» tālruni –  26564564, lai aprunātos, justos sadzirdēts, uzklausīts. Projekta «Parunāsim?» autore Inga Muižniece: “Mēs uzskatām, ka sarunas būtību veido tas, ka vārdos izteiktu emociju apmaiņa spēs rast racionālu risinājumu problēmai, vienlaikus uzlabojot pašsajūtu. Ja pirms gada mēnesī mēs saņēmām 40 zvanu, tad pašlaik ik mēnesi saņemam 400 – 480 zvanu. Īpaši Ziemassvētku periodā aicinu ikvienu, kuram ir vecāki, vecvecāki, radinieki, piezvanīt un aprunāties, ja ir iespēja, aizbraukt arī ciemos. Mēs būsim atbalsts tiem, kas svētkos paliks vieni paši, kam būs pilna sirds un vēlme padalīties ar savām sajūtām – ne tikai bēdīgajām, bet arī priecīgajām.”