Džūkstes pagasta zemnieku saimniecības «Āres» 1500 m² lielā plēves seguma platībā aug tomāti un gurķi. Tos audzē Aigars un Sandra Kudiņi. Saimniecībā darba netrūkst arī viņu dēlam Elvim, bet kritiskos brīžos, kad jāsteidz sezonas darbi, talkā aicinot arī vecākus.

Siltumnīca – būvējam un lolojama

Agrākos laikos Aigars strādāja mežniecībā, tagad te ir Ķemeru Nacionālais parks un mežsaimnieciskā darbība ierobežota. Saimnieku īpašumā ir arī bioloģiski daudzveidīgās pļavas.

Pirms 15 gadiem bijis jādomā, ar ko nodarboties. Sākuši audzēt lauka dārzeņus. Tad itin labi nelielā plēves mājā padevušies tomāti un gurķi, pamēģinājuši, un nu jau dārzeņu audzēšana kļuvusi par pamatnozari. Sākumā audzējuši arī lauka dārzeņus, taču tas nav bijis tik izdevīgi. Bez tomātiem un gurķiem vēl arī tirgum tiek audzētas svaigas dillītes.

Siltumnīcas sameistarojuši paši. Ziemā jumta segumu noņem, tādējādi izdodas plēvi saglabāta arī nākamajam gadam. Siltumnīcas konstruētas tā, lai jumta vienai pusei pietiktu ar gandrīz sešus metrus plato plēvi, kas rullī ir 120 m gara, tāpēc var uzreiz nomērīt nepieciešamo garumu. Tādējādi visa jumta viena puse sanāk no viena gabala. Šie darbi veicami bezvēja laikā, kad lielos plēves gabalus iespējams vieglāk savaldīt. Un tad nu darbā piedalās visa ģimene. Bijis arī tā, ka rudenī zem seguma iesētas dilles, uz plēvju mājām sakritusi pabieza slapja sniega sega. Tad dabūjuši griezt plēves segumu, lai nepieļautu, ka salūzt siltumnīcas koka konstrukcijas.

Jautājam Aigaram, vai nav padomā uzcelt modernu, jaunu siltumnīcu, kurai būtu ilggadīgās plēves segums? Tas gan atvieglotu darbu pašiem, nebūtu katru gadu siltumnīcām jāatjauno plēves segums, būtu ērtāk dārzeņus kopt. Aigars piekrīt, taču ja šāda siltumnīca maksā kādus Ls 30 000, tad diezgan problemātiski ir ar dārzeņiem vien ieguldīto naudu atpelnīt.

Stādus audzē paši

Stādus plēves seguma siltumnīcai saimnieki audzē paši. Sēklas iegādājas Mārupē, pērk fasējumus, kas domāti profesionāliem dārzeņu audzētājiem, kādi faktiski arī «Āru» saimnieki arī ir. Tādējādi stādāmais materiāls iznāk lētāks, arī šķirnes ir iespējams piemeklēt piemērotākās, vairāk uzzināt par jaunāko. Sēja notiek februāra otrajā pusē, telpās mākslīgajā apgaismojumā. Tad apsildāmā plēves siltumnīcā dīgstus piķē, vēlāk podo, līdz dēsts izaudzis pietiekami liels un to var sāk stādīt zem plēves seguma. Šogad dēsti izstādīti 26. aprīlī. Lielākoties saule dienā plēves seguma mājas piesilda, un nakts sali neko sliktu nespēj padarīt. Tomēr ir pieredze, ka dažkārt siltumnīcas galos tomēr tomāti un gurķi ir apsaluši. Stādīšana un arī kopšana ir ļoti darbietilpīgs pasākums: jālaista, jāizkniebj pazarītes, jālaista, jāmēslo…

Saimniecība ir saņēmusi Eiropas savienības atbalstu naturālajām saimniecībām.

Par šiem līdzekļiem sakārtotas siltumnīcas, ierīkota laistīšanas sistēma. Pēdējā ievērojami atvieglo darbu, jo Aigars stāsta, – lai tikai četras rindas tomātus aplaistītu vien, ar rokām pienesot ūdeni, bijis nepieciešamas trīs stundas.

Saimniekiem šajā darbā uzkrāta laba pieredze.

Kā atrast Latvijā audzētu tomātu?

Viena lieta ir dārzeņus izaudzēt, otra, tikpat svarīga – iztirgot. Un šeit nu Kudiņu ģimene varētu daudz ko pastāstīt no tirgū pieredzētā un pārdzīvotā. Sākumā un arī dažkārt vēl tagad dārzeņus veduši uz Nakts tirgu Rīgā, pārdevuši uzpircējiem. Diemžēl tad pats dārzeņu audzētājs nopelna visai maz.

Tāpēc lielākoties tirgoties brauc paši. Daudzi pircēji vēlas iegādāties Latvijā audzētus tomātus un gurķus, taču tirgošanās pieredze rāda, ka cilvēki piedāvājumā dažkārt nespēj orientēties un preci neatpazīst. "Kad esmu melnu muti no rītā 5.00 līdz vakarā 23.00 dārzeņu platībās nostrādājies un nākošajā rītā tirgū man pasaka – ko es te stāvu un stāstu pekstiņus par rajona teritorijā audzētajiem dārzeņiem, kur tad Tukuma apkārtnē tik lielas tomātu platības un ka manis piedāvātie ir no lielveikalu akcijā… Tad riktīgi dūša aptekas!… Turklāt redzu, ka tas cilvēks aiziet un nopērk sev tomātus tiešām pie uzpircēja, kas savu preci tik tiešām sarūpē no lielveikala plauktiem un tikai stāsta, ka tā vietējā," par tirgū piedzīvoto stāsta Aigars. "Tirgū jau visiem ir tikai sava prece, nevienam nav sveša," smejas Sandra.

Saimnieki pircējiem iesaka painteresēties, kādas akcijas dārzeņiem ir lielveikalā un tad palūkoties, ko piedāvā tirgū. Preci izdošoties atpazīt….

Pašlaik tomātus tirgū pārdodot par Ls 1,80, gurķiem cena nokritusies līdz Ls 0, 80 par kilogramu. Šīs cenas atbilst preces patiesai vērtībai, jo dārzeņu kvalitāte gandrīz neatpaliek no bioloģiskajās saimniecībās audzētajiem, jo siltumnīcas atrodas meža ieloka pļavā, prom no ceļiem un intensīvas saimnieciskās darbības. Saimnieki domā, ka varbūt nākotnē varētu pievērsties bioloģiskajai lauksaimniecībai. Apskatot siltumnīcas ar dārzeņiem, jāatzīst, ka šī saimniecība droši varētu nopelnīt Mārketinga padomes «zaļās karotītes» zīmi, ja vien iesniegtu pieteikumu un kārtotu nepieciešamās formalitātes. «Ārēs» agroķimikālijas tiek lietotas minimāli, jo šādā vietā kaitēkļu un slimību izplatība ir mazāka.

***

Vēl lielais ražas laiks un arī saspringtais darba laiks Kudiņu ģimenei priekšā. Tad nāks rudens un ziemas dienas, kad Elvis dosies uz skolu, bet saimnieki nedaudz atvilks elpu jaunam darba cēlienam.