Sieviešu un vīriešu skaita lielo atšķirību Latvijā būtiski ietekmējuši gan augstie vīriešu mirstības rādītāji, gan emigrācija, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs Pēteris Zvidriņš.

Latvijā kopš 90.gadiem bijusi emigrācija, un vismaz sākotnēji lielākoties uz ārzemēm izbrauca vīrieši. Situācija pakāpeniski mainījās tikai pēdējos gados, kad darba un labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm sāka doties vairāk arī sievietes, norāda Zvidriņš.

Tāpat Latvijas neatkarības gados vismaz divas reizes ir samazinājies dzimušo skaits, līdz ar to arī dzimušo zēnu skaits, skaidro profesors. Ja arī zēni parasti dzimst vairāk nekā meitenes, tomēr Latvijā vīriešu mūža ilgums ir viens no īsākajiem Eiropā. Pagājušā gadā sieviešu vidējais mūža ilgums Latvijā bija 76,5 gadi, turpretī vīriešu – 65,8 gadi. To ietekmē gan dažādas atkarības, gan dažādu negadījumu lielais skaits.

Turklāt Zvidriņš atgādina, ka vecākā gada gājuma iedzīvotāju vidū vēl joprojām jūtamas kara darbības sekas, jo vecumā pēc 65 gadiem novērojams ļoti liels sieviešu skaita pārsvars pār vīriešu skaitu.

Neskatoties uz šiem negatīvajiem rādītājiem, Zvidriņš cer uz sieviešu un vīriešu skaita pakāpenisku izlīdzināšanos, kā arī domā, ka ar laiku varētu par vismaz pieciem gadiem samazināties atšķirība starp sieviešu un vīriešu mūža ilgumu.

LETA jau ziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs sieviešu un vīriešu caurmēra attiecība ir 105:100, turklāt vislielākā starpība sieviešu un vīriešu skaitā vērojama Latvijā un Igaunijā (117:100), bet Lietuvai (115:100) seko Ungārija (111:100).

Tikmēr Īrijā, Maltā, Zviedrijā un Grieķijā dzimumu attiecība ir gandrīz vienāda – 100-102 sievietes, rēķinot uz 100 vīriešiem.

Lielākā starpība sieviešu un vīriešu dzīves ilgumā pērn bija Lietuvā – 12 gadi, Igaunijā un Latvijā – 11 gadi, Slovākijā – 8 gadi.